Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Strenču novads.Sociālie jautājumi
Sociālo jautājumu risināšana Strenču novadā (III atbilžu bloks)
Strenču novada deputātu kandidātu sarakstu līderu redzējums par sociālo jautājumu risināšanas iespējām Strenču novadā.
Irina Andrejeva
("Atīstībai un stabilitātei):
- Trīs gadus atpakaļ sociālais budžets mūsu pilsētā bija septiņarpus tūkstoši, pēc gada tas bija jau 15 tūkstoši, šodien tas ir 35 tūkstoši. Tas neliecina, ka mēs esam tik labi. Mēs esam labi, mēs cenšamies.
Tas liecina tomēr par iedzīvotājiem, kad viņiem iet grūti, patiešām iet grūti, bet mēs meklējam visādus risinājumus, viens no tiiem, jūs man tur avīzītē iekodāt par sociālajiem dzīvokļiem, bet īstenībā mums jau ir pieredze, mums ir ģimenīte, mēs piešķīrām to statusu, cilvēki maksā pēc skaitītājiem un pārējo sedzam mēs, bet tajā pašā laikā tas dzīvoklis mums izmaksā gadā 700 latus, bet viņiem par to ir jānostrādā katru mēnesi, jāmazgā daudzdzīvokļu mājās koplietošanas telpas.
Mēs uzskatām, ka, protams, tāda pieredze mums ir ļoti laba un mums būs jāpiešķir tādi dzīvokļi, jo tādu cilvēku kļūst arvien vairāk un vairāk. Un viena daļa pat mums nāk no Strenčiem. Tālāk par ēdināšanu...
Ingūna Johansone: Es sapratu, ka jūs kliņģerus no gaisa nedalīsiet, jūs liksiet cilvēkiem arī kaut ko dod pretī.
Jā, obligāti. Ja viņiem... nu mums ir šodien vēl divas ģimenes, ar kurām mēs nopietni strādājam. Ja citas izejas mēs neatradīsim, tā būs vienīgā izeja. Tas, kas attiecas par ēdināšanu, ko jūs arī man tur ļoti labi pieminējāt, ja. Pagājušogad visus gadus mēs bezdarbniekus patiešām ēdinājām četras reizes nedēļā - divas reizes nedēļā ēdināja Pestīšanas armija un divas reizes nedēļā ēdināja pašvaldība.
Ar pagājušo gadu pašvaldība atteicās ar rudeni un tagad ēdina tikai Pestīšanas armija. Mēs strādājam ar tiem cilvēkiem, palīdzam Pestīšanas armijai, piešķīrām viņiem telpas, neko no viņiem neprasām, lai tikai viņi ēdina. Nu viņi ne tikai ēdina, viņi arī izdala drēbes. Es domāju, ka visa novada mērogā ir ļoti daudz tādu ģimeņu, kam tas ir ļoti nepieciešams, vienkārši ar viņām ir jāstrādā, ļoti daudz jāstrādā. Aizmirsu, ko vēl gribēju pateikt - tas ir ļoti smags jautājums.
Ingūna Johansone: Kā jūs izvērtējat, kam dot un kam nedot pabalstus?
Ienākums, ienākums, ienākums un patiešām bāriņtiesa un sociālais darbinieks ļoti nopietni strādā. Es arī biju jau Plāņos un paskatījos, kā tur dzīvo cilvēki un ka tur arī ir ģimenes, kas nespēj maksāt komunālos maksājumus. Tas ir smags jautājums. Viņi patiešām nespēj.
Mums arī ir tādas ģimenes un mēs cenšamies tos cilvēkus visus nodarbināt kaut vai pa komunālajiem maksājumiem, bet viņi pie mums nāk un strādā un viņi nāk un paši piedāvā kaut ko izdarīt, lai tikai viņiem noraksta komunālos parādus. Tikai tāpēc, ka mēs bijām ļoti pretimnākoši, mēs sasniedzām, ka mums pagājušogad maksāja 102% par komunālajiem maksājumiem. Uz šo brīdi, krīzes laikos, kad ir patiešām ļoti smagi, mums maksā 84% - tas ir ļoti liels rādītājs.
Šodien mēs sasniedzam tādu līmeni, ka pie mums nāk cilvēki un paši sevi piedāvā, lai tikai nosegtu komunālos parādus. Jā, mums ir vislielākā komunālā saimniecība un tāpēc mums ir tā vislielākā problēma, ja mums ģimene nesamaksā vienu mēnesi komunālos maksājumus - lielais dzīvoklis izmaksā gandrīz 100 latu mēnesī - tad nākammēness viņam būs divi simti, un to mēs nedrīkstam pieļaut, tāpēc mēs ļoti nopietni strādājam.
Kā mēs to redzam novada mērogā? Nekādā gadījumā, īpaši tādos apstākļos, nedrīkst mazināt sociālos pabalstus. Varbūt mums patiešām vajadzēs atteikties no komandējumiem, no braucieniem, no kaut kādiem semināriem, kursiem, varbūt vēl no kaut kā, bet prioritāte ir mūsu iedzīvotāji, tāpēc mēs tur esam, ka mēs esam priekš viņiem. Paldies!
Juris Vaivads
(Politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs"):
- Nu par to, kāda ir situācija, tagad mēs jau raudam, bet es domāju, ka rudenī situācija būs vēl nedaudz drūmāka, tāpēc ka daudziem cilvēkiem beigsies bezdarba pabalsti un praktiski paliks cilvēki, kā jau visu jūs to esat lasījuši avīzēs un visos citos medijos, ka smagākā situācija Latvijā varētu būt uz oktobri, novembri, jo tad reāli būs arī tāds cilvēku slānis, kuriem nebūs arī vairāk pat kādu bezdarbnieka pabalstu un nekā tamlīdzīga.
Pašvaldībai tas, protams, ir viens no prioritāriem uzdevumiem - nodrošināt, lai šiem cilvēkiem, mūsu pašvaldības iedzīvotājiem būtu kaut vai minimāla iztika un lai viņi varētu eksistēt. Tā diemžēl tas ir, neko vairāk arī viņiem arī nevarēs piedāvāt. Protams, ka šī nauda būs jāatliek, būs jāveic budžeta grozījumi noteikti arī novadā tad, kad sanāks kopā visas pašvaldības tagadējas un to mēs tikai tad arī redzēsim, kādā stāvoklī ir šo pašvaldību kase un kādi būs jāveic grozījumi.
Bet tas, protams, ir prioritārais, kas būs jādara neapšaubāmi, jo savādāk pašvaldība zaudē vispār savu jēgu, ja cilvēki nonāk tādā situācijā, ka viņiem nav vienkārši tīri elementāri, ko ēst un tamlīdzīgi. Tas būs pašvaldības uzdevums, lai vai kā. Protams, pilnībā piekrītu Andrejevas kundzei, ka jābūt ir līdzdalībai, tātad sabiedriskajos darbos un tālāk, taču mani uztrauc tas, vai drīz nebūs tā, ka nebūs to darbu, ko dot.
Būs tik daudz to cilvēku, kas darīs, bet, protams, tas ir nepieciešams, lai cilvēks justos kaut nedaudz vajadzīgs. Pa lielam šo lietu var atrisināt tikai tad, ja mainīsies valsts situācija kopumā un radīsies darbavietas vai Valmierā vai šeit, kā jau es teicu pašā sākumā.
Jānis Šakals
("Visi novadam"):.
- Sociālais jautājums no mūsu puses, ko mēs pārrunājām, ir tas, kad notiksies novada apvienošanās, pilsētu un pagastu apvienošanās Strenču novadā, tad mēs reāli zināsim reālo summu, kas arī būs palikusi un kuru vajadzēs sadalīt uz visiem novadā iedzīvotājiem, sociāli trūcīgiem cilvēkiem, lai atbalstītu viņus. Reāli nosaukt summu, cik katram dot, tas nebūtu ētiski, ja to nevarēsi pēc tam izdarīt. Paldies!
Jānis Pētersons
("Nākotnes vārdā jau šodien"):.
- Protams, ļoti smaga joma. Mūsuprāt, pirmām kārtām ir jādomā par sociāli visneaizsargātāko cilvēku grupu, tas ir par bērniem un pensionāriem. Droši vien, mums būs jādomā par to, lai bērns ir skolā paēdis, droši vien, mums būs jādomā par to, ja cilvēkam dzīvošanas vai dzīvības drauds, medikamenti vai pārtika, tad par to jādomā, un reāli pēc novada izveidošanās pirmais lielais darbs būs arī budžeta veidošana.
Noteikti jāparedz tas, ka, ja jūs visi te runājat, lielāks budžeta īpatsvars sociālajiem jautājumiem. Protams, fiziski var mēģināt palīdzēt vientuļiem cilvēkiem un pensionāriem, te ir liels iespēju loks, ko varam no labiem piemēriem, no padomju laika, kad bērni var iet palīgā labdarības dienās varbūt sirmgalvjiem un iet tiem cilvēkiem malku krāmēt un tā tālāk. Ir arī šajā virzienā jāpalīdz un jādomā, bet es domāju, ka mums visiem kopā idejas radīsies un risinājumus minimālā līmenī spēsim atrast.
Velga Graumane
(Darbs un atbildība"):.
- Runājot par sociālajām problēmām, es vispirms gribu teikt, ka sociālā finansējuma ietvaros jau obligātais, kas jebkurai pašvaldībai un novadam ir jāzina un jāsaprot, ka ir garantētais iztikas minimums, ko mēs piemaksājam trūcīgajām ģimenēm. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgs ārkārtīgi augsta līmeņa sociālais dienests visā novadā un tāds tiks veidots kopīgs, bet centrs būs Strenču novadā, bet katrā punktā, tas ir katrā pagastā un arī Sedas pilsētā būs sociālais darbinieks.
Viņš tāpat paliks, kā līdz šim, kurš dos informāciju par to, kādā stāvoklī un kādā situācijā atrodas esošā pagastā vai pilsētā dzīvojošies cilvēki. Runājot par to, kāds stāvoklis ir šobrīd, es gribu teikt, ja es minēšu tikai divus piemērus, kā tas šobrīd ir Strenčos, saprotiet, ka tā ir visur.
Sedā tā ir, Plāņos tā ir, Jērcēnos. Ja uz šo brīdi mēs budžetā iestrādājuši esam sociālajai palīdzībai 160% vairāk kā 2008. gadā, tad saprotiet, ar kādu ātrumu pieaug trūcīgo ģimeņu skaits. Tas nav nemaz tik viennozīmīgi, jo pagājis tikai pirmais ceturksnis un pirmajā ceturksnī mēs esam iztērējuši 48% no tā, ko mēs bijām budžetā ielikuši, garantētā iztikas minimumam.
Kā jau kolēģi teica, tas skaitlis pieaugs, gada beigās viņš vēl var dubultoties. Tas nozīmē, ka finansējums būs jāpārskata ļoti nopietni, būs jāskatās budžetā, kā mēs varam līdz gada beigām šo garantēto iztikas minimumu, kas ir 37 lati, piemaksāt, lai cilvēkam uz vienu ģimenes locekli būtu 90 latu tad, kad ir novilkti nodokļi, tas nozīmē, ka tas ir ļoti nopietni. Es domāju, ka viena no lietām, ir spēcīgs sociālais dienests un uz šo brīdi mēs esam runājuši ar sociālo pedagogu, kas skolās strādā.
Viņa ir vienīgā, kam ir augstākā izglītība. Ir prasība, ka sociālo dienestu var vadīt ar augstāko izglītību tikai, tā kā mums ir jādabū spēcīgs cilvēks, kurš raksta. Lūk, te ir atkal viens punkts, par kuru mēs varam domāt un uz kuru mēs varam skatīties. Ja ir Eiropas Savienības naudas, kuras ir ļoti daudz šo te sociālo problēmu risināšanai. Iesaistot visus šos te spēkus kopā, mums ir tomēr jāpanāk, lai mūsu cilvēks būtu aizsargāts, jo tas ir tiešām viens no galvenajiem pašvaldības uzdevumiem - domāt par cilvēku. Paldies!
Aivars Auniņš
("Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība", Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK"):
.- Ir valstī ar likumu noteiktie pabalsti, kas mums ir jāmaksā pašvaldībai obligāti, kas ir garantētais iztikas minimuma nodrošināšanai pabalsts. Ir pabalsti, ko pašvaldība pieņem labprātīgi. Te nu ir jāskatās, ka acīmredzot tad katrai no četrām pašvaldībām, kas apvienojas, ir savi sociālie nolikumi, kur ir dažādu pabalstu veidi.
Novadā, protams, būs jāizstrādā vienots nolikums, varbūt atšķirsies nianses, teiksim pilsētai un laiku teritorijai, bet, ko es gribu teikt, ka šis pabalsts garantētā iztikas minimuma nodrošināšanai, tur ir arī noteikts, ka var uzlikt par pienākumu veikt līdzdarbības pasākumus. Šajā gadījumā katram, kas saņem pabalstu, piemēram, savā pašvaldībā Jērcēnos obligāti ir jānostrādā zināms stundu skaits.
Tas ir vai nu teritorijas uzpošana, vai nu kādu krūmu ciršana grāvjos vai kaut kur. Šajā gadījumā tā ir atslodze komunālajai saimniecībai vai ceļu uzpošanai, kur savukārt var ietaupīt kaut kādus līdzeklīšus, ko jau novirzīt savukārt šim sociālajam atbalstam paredzētajai naudiņai.
Es domāju, ka situācija nu gluži tik bezcerīga vis nav, piemēram, arī pašvaldības sociālais dienests jau nav tikai tas, kas izlemj un piešķir pabalstu un izrēķina pabalsta lielumu. Ir vesela virkne labdarības organizāciju. Mums, piemēram, Sarkanais Krusts nodrošina mūsu mazturīgajiem, saraksts ir sataisīts ne pa jokam, tur nav pat ierobežojuma skaita ziņā, kur dod putraimus, dod dažādas pārtikas.
Nu principā mēs spējam tik dalīt. Ir pat tik tālu nonācis, ka cilvēki jau pasaka, ko tu mums te dod viņu, man jau vairs negribas. Ir labdarības organizācija mums tie paši - reliģiskā Vasarsvētku draudze, nu baznīcas mums nav, bet dievkalpojumi notiek reizi nedēļā un nu jau vairāk nekā gadu.
Viņi mums ir nodrošinājuši tik daudz ar šīm drēbēm, ka arī cilvēki pasaka, vairāk nevediet. Ir daudz tādu lietu, kur cilvēkiem var tīri palīdzēt, kur viņi jau savukārt var ietaupīt naudiņu tām pašām nepieciešamākajām vajadzībām.
Strenču novada deputātu kandidātu sarakstu līderu redzējums par sociālo jautājumu risināšanas iespējām Strenču novadā.
Irina Andrejeva
("Atīstībai un stabilitātei):
- Trīs gadus atpakaļ sociālais budžets mūsu pilsētā bija septiņarpus tūkstoši, pēc gada tas bija jau 15 tūkstoši, šodien tas ir 35 tūkstoši. Tas neliecina, ka mēs esam tik labi. Mēs esam labi, mēs cenšamies.
Tas liecina tomēr par iedzīvotājiem, kad viņiem iet grūti, patiešām iet grūti, bet mēs meklējam visādus risinājumus, viens no tiiem, jūs man tur avīzītē iekodāt par sociālajiem dzīvokļiem, bet īstenībā mums jau ir pieredze, mums ir ģimenīte, mēs piešķīrām to statusu, cilvēki maksā pēc skaitītājiem un pārējo sedzam mēs, bet tajā pašā laikā tas dzīvoklis mums izmaksā gadā 700 latus, bet viņiem par to ir jānostrādā katru mēnesi, jāmazgā daudzdzīvokļu mājās koplietošanas telpas.
Mēs uzskatām, ka, protams, tāda pieredze mums ir ļoti laba un mums būs jāpiešķir tādi dzīvokļi, jo tādu cilvēku kļūst arvien vairāk un vairāk. Un viena daļa pat mums nāk no Strenčiem. Tālāk par ēdināšanu...
Ingūna Johansone: Es sapratu, ka jūs kliņģerus no gaisa nedalīsiet, jūs liksiet cilvēkiem arī kaut ko dod pretī.
Jā, obligāti. Ja viņiem... nu mums ir šodien vēl divas ģimenes, ar kurām mēs nopietni strādājam. Ja citas izejas mēs neatradīsim, tā būs vienīgā izeja. Tas, kas attiecas par ēdināšanu, ko jūs arī man tur ļoti labi pieminējāt, ja. Pagājušogad visus gadus mēs bezdarbniekus patiešām ēdinājām četras reizes nedēļā - divas reizes nedēļā ēdināja Pestīšanas armija un divas reizes nedēļā ēdināja pašvaldība.
Ar pagājušo gadu pašvaldība atteicās ar rudeni un tagad ēdina tikai Pestīšanas armija. Mēs strādājam ar tiem cilvēkiem, palīdzam Pestīšanas armijai, piešķīrām viņiem telpas, neko no viņiem neprasām, lai tikai viņi ēdina. Nu viņi ne tikai ēdina, viņi arī izdala drēbes. Es domāju, ka visa novada mērogā ir ļoti daudz tādu ģimeņu, kam tas ir ļoti nepieciešams, vienkārši ar viņām ir jāstrādā, ļoti daudz jāstrādā. Aizmirsu, ko vēl gribēju pateikt - tas ir ļoti smags jautājums.
Ingūna Johansone: Kā jūs izvērtējat, kam dot un kam nedot pabalstus?
Ienākums, ienākums, ienākums un patiešām bāriņtiesa un sociālais darbinieks ļoti nopietni strādā. Es arī biju jau Plāņos un paskatījos, kā tur dzīvo cilvēki un ka tur arī ir ģimenes, kas nespēj maksāt komunālos maksājumus. Tas ir smags jautājums. Viņi patiešām nespēj.
Mums arī ir tādas ģimenes un mēs cenšamies tos cilvēkus visus nodarbināt kaut vai pa komunālajiem maksājumiem, bet viņi pie mums nāk un strādā un viņi nāk un paši piedāvā kaut ko izdarīt, lai tikai viņiem noraksta komunālos parādus. Tikai tāpēc, ka mēs bijām ļoti pretimnākoši, mēs sasniedzām, ka mums pagājušogad maksāja 102% par komunālajiem maksājumiem. Uz šo brīdi, krīzes laikos, kad ir patiešām ļoti smagi, mums maksā 84% - tas ir ļoti liels rādītājs.
Šodien mēs sasniedzam tādu līmeni, ka pie mums nāk cilvēki un paši sevi piedāvā, lai tikai nosegtu komunālos parādus. Jā, mums ir vislielākā komunālā saimniecība un tāpēc mums ir tā vislielākā problēma, ja mums ģimene nesamaksā vienu mēnesi komunālos maksājumus - lielais dzīvoklis izmaksā gandrīz 100 latu mēnesī - tad nākammēness viņam būs divi simti, un to mēs nedrīkstam pieļaut, tāpēc mēs ļoti nopietni strādājam.
Kā mēs to redzam novada mērogā? Nekādā gadījumā, īpaši tādos apstākļos, nedrīkst mazināt sociālos pabalstus. Varbūt mums patiešām vajadzēs atteikties no komandējumiem, no braucieniem, no kaut kādiem semināriem, kursiem, varbūt vēl no kaut kā, bet prioritāte ir mūsu iedzīvotāji, tāpēc mēs tur esam, ka mēs esam priekš viņiem. Paldies!
Juris Vaivads
(Politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs"):
- Nu par to, kāda ir situācija, tagad mēs jau raudam, bet es domāju, ka rudenī situācija būs vēl nedaudz drūmāka, tāpēc ka daudziem cilvēkiem beigsies bezdarba pabalsti un praktiski paliks cilvēki, kā jau visu jūs to esat lasījuši avīzēs un visos citos medijos, ka smagākā situācija Latvijā varētu būt uz oktobri, novembri, jo tad reāli būs arī tāds cilvēku slānis, kuriem nebūs arī vairāk pat kādu bezdarbnieka pabalstu un nekā tamlīdzīga.
Pašvaldībai tas, protams, ir viens no prioritāriem uzdevumiem - nodrošināt, lai šiem cilvēkiem, mūsu pašvaldības iedzīvotājiem būtu kaut vai minimāla iztika un lai viņi varētu eksistēt. Tā diemžēl tas ir, neko vairāk arī viņiem arī nevarēs piedāvāt. Protams, ka šī nauda būs jāatliek, būs jāveic budžeta grozījumi noteikti arī novadā tad, kad sanāks kopā visas pašvaldības tagadējas un to mēs tikai tad arī redzēsim, kādā stāvoklī ir šo pašvaldību kase un kādi būs jāveic grozījumi.
Bet tas, protams, ir prioritārais, kas būs jādara neapšaubāmi, jo savādāk pašvaldība zaudē vispār savu jēgu, ja cilvēki nonāk tādā situācijā, ka viņiem nav vienkārši tīri elementāri, ko ēst un tamlīdzīgi. Tas būs pašvaldības uzdevums, lai vai kā. Protams, pilnībā piekrītu Andrejevas kundzei, ka jābūt ir līdzdalībai, tātad sabiedriskajos darbos un tālāk, taču mani uztrauc tas, vai drīz nebūs tā, ka nebūs to darbu, ko dot.
Būs tik daudz to cilvēku, kas darīs, bet, protams, tas ir nepieciešams, lai cilvēks justos kaut nedaudz vajadzīgs. Pa lielam šo lietu var atrisināt tikai tad, ja mainīsies valsts situācija kopumā un radīsies darbavietas vai Valmierā vai šeit, kā jau es teicu pašā sākumā.
Jānis Šakals
("Visi novadam"):.
- Sociālais jautājums no mūsu puses, ko mēs pārrunājām, ir tas, kad notiksies novada apvienošanās, pilsētu un pagastu apvienošanās Strenču novadā, tad mēs reāli zināsim reālo summu, kas arī būs palikusi un kuru vajadzēs sadalīt uz visiem novadā iedzīvotājiem, sociāli trūcīgiem cilvēkiem, lai atbalstītu viņus. Reāli nosaukt summu, cik katram dot, tas nebūtu ētiski, ja to nevarēsi pēc tam izdarīt. Paldies!
Jānis Pētersons
("Nākotnes vārdā jau šodien"):.
- Protams, ļoti smaga joma. Mūsuprāt, pirmām kārtām ir jādomā par sociāli visneaizsargātāko cilvēku grupu, tas ir par bērniem un pensionāriem. Droši vien, mums būs jādomā par to, lai bērns ir skolā paēdis, droši vien, mums būs jādomā par to, ja cilvēkam dzīvošanas vai dzīvības drauds, medikamenti vai pārtika, tad par to jādomā, un reāli pēc novada izveidošanās pirmais lielais darbs būs arī budžeta veidošana.
Noteikti jāparedz tas, ka, ja jūs visi te runājat, lielāks budžeta īpatsvars sociālajiem jautājumiem. Protams, fiziski var mēģināt palīdzēt vientuļiem cilvēkiem un pensionāriem, te ir liels iespēju loks, ko varam no labiem piemēriem, no padomju laika, kad bērni var iet palīgā labdarības dienās varbūt sirmgalvjiem un iet tiem cilvēkiem malku krāmēt un tā tālāk. Ir arī šajā virzienā jāpalīdz un jādomā, bet es domāju, ka mums visiem kopā idejas radīsies un risinājumus minimālā līmenī spēsim atrast.
Velga Graumane
(Darbs un atbildība"):.
- Runājot par sociālajām problēmām, es vispirms gribu teikt, ka sociālā finansējuma ietvaros jau obligātais, kas jebkurai pašvaldībai un novadam ir jāzina un jāsaprot, ka ir garantētais iztikas minimums, ko mēs piemaksājam trūcīgajām ģimenēm. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgs ārkārtīgi augsta līmeņa sociālais dienests visā novadā un tāds tiks veidots kopīgs, bet centrs būs Strenču novadā, bet katrā punktā, tas ir katrā pagastā un arī Sedas pilsētā būs sociālais darbinieks.
Viņš tāpat paliks, kā līdz šim, kurš dos informāciju par to, kādā stāvoklī un kādā situācijā atrodas esošā pagastā vai pilsētā dzīvojošies cilvēki. Runājot par to, kāds stāvoklis ir šobrīd, es gribu teikt, ja es minēšu tikai divus piemērus, kā tas šobrīd ir Strenčos, saprotiet, ka tā ir visur.
Sedā tā ir, Plāņos tā ir, Jērcēnos. Ja uz šo brīdi mēs budžetā iestrādājuši esam sociālajai palīdzībai 160% vairāk kā 2008. gadā, tad saprotiet, ar kādu ātrumu pieaug trūcīgo ģimeņu skaits. Tas nav nemaz tik viennozīmīgi, jo pagājis tikai pirmais ceturksnis un pirmajā ceturksnī mēs esam iztērējuši 48% no tā, ko mēs bijām budžetā ielikuši, garantētā iztikas minimumam.
Kā jau kolēģi teica, tas skaitlis pieaugs, gada beigās viņš vēl var dubultoties. Tas nozīmē, ka finansējums būs jāpārskata ļoti nopietni, būs jāskatās budžetā, kā mēs varam līdz gada beigām šo garantēto iztikas minimumu, kas ir 37 lati, piemaksāt, lai cilvēkam uz vienu ģimenes locekli būtu 90 latu tad, kad ir novilkti nodokļi, tas nozīmē, ka tas ir ļoti nopietni. Es domāju, ka viena no lietām, ir spēcīgs sociālais dienests un uz šo brīdi mēs esam runājuši ar sociālo pedagogu, kas skolās strādā.
Viņa ir vienīgā, kam ir augstākā izglītība. Ir prasība, ka sociālo dienestu var vadīt ar augstāko izglītību tikai, tā kā mums ir jādabū spēcīgs cilvēks, kurš raksta. Lūk, te ir atkal viens punkts, par kuru mēs varam domāt un uz kuru mēs varam skatīties. Ja ir Eiropas Savienības naudas, kuras ir ļoti daudz šo te sociālo problēmu risināšanai. Iesaistot visus šos te spēkus kopā, mums ir tomēr jāpanāk, lai mūsu cilvēks būtu aizsargāts, jo tas ir tiešām viens no galvenajiem pašvaldības uzdevumiem - domāt par cilvēku. Paldies!
Aivars Auniņš
("Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība", Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK"):
.- Ir valstī ar likumu noteiktie pabalsti, kas mums ir jāmaksā pašvaldībai obligāti, kas ir garantētais iztikas minimuma nodrošināšanai pabalsts. Ir pabalsti, ko pašvaldība pieņem labprātīgi. Te nu ir jāskatās, ka acīmredzot tad katrai no četrām pašvaldībām, kas apvienojas, ir savi sociālie nolikumi, kur ir dažādu pabalstu veidi.
Novadā, protams, būs jāizstrādā vienots nolikums, varbūt atšķirsies nianses, teiksim pilsētai un laiku teritorijai, bet, ko es gribu teikt, ka šis pabalsts garantētā iztikas minimuma nodrošināšanai, tur ir arī noteikts, ka var uzlikt par pienākumu veikt līdzdarbības pasākumus. Šajā gadījumā katram, kas saņem pabalstu, piemēram, savā pašvaldībā Jērcēnos obligāti ir jānostrādā zināms stundu skaits.
Tas ir vai nu teritorijas uzpošana, vai nu kādu krūmu ciršana grāvjos vai kaut kur. Šajā gadījumā tā ir atslodze komunālajai saimniecībai vai ceļu uzpošanai, kur savukārt var ietaupīt kaut kādus līdzeklīšus, ko jau novirzīt savukārt šim sociālajam atbalstam paredzētajai naudiņai.
Es domāju, ka situācija nu gluži tik bezcerīga vis nav, piemēram, arī pašvaldības sociālais dienests jau nav tikai tas, kas izlemj un piešķir pabalstu un izrēķina pabalsta lielumu. Ir vesela virkne labdarības organizāciju. Mums, piemēram, Sarkanais Krusts nodrošina mūsu mazturīgajiem, saraksts ir sataisīts ne pa jokam, tur nav pat ierobežojuma skaita ziņā, kur dod putraimus, dod dažādas pārtikas.
Nu principā mēs spējam tik dalīt. Ir pat tik tālu nonācis, ka cilvēki jau pasaka, ko tu mums te dod viņu, man jau vairs negribas. Ir labdarības organizācija mums tie paši - reliģiskā Vasarsvētku draudze, nu baznīcas mums nav, bet dievkalpojumi notiek reizi nedēļā un nu jau vairāk nekā gadu.
Viņi mums ir nodrošinājuši tik daudz ar šīm drēbēm, ka arī cilvēki pasaka, vairāk nevediet. Ir daudz tādu lietu, kur cilvēkiem var tīri palīdzēt, kur viņi jau savukārt var ietaupīt naudiņu tām pašām nepieciešamākajām vajadzībām.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19