Lielvārdes jostas tulkojums
Aizsargājošu zīmju kopums, svētas pilsētas plāns, audēju meistarības izpausme vai ziedojums dieviem? Latviešu slavenākās jostas noslēpums joprojām tiek minēts.
Sarkanbalta, gluži kā Latvijas karogs, Lielvārdes josta ir vienīgā, kuras nosaukumu zina teju katrs latvietis. Kāzās to dāvina jaunajam pārim, apsien tikko dzimušam bērniņam, izmanto kā simbolu latvietībai, bet vēl vairāk par to runā. Tam ir savs pamats – Lielvārdes josta ir mītu apvīta tās īpašo ornamentālo rakstu dēļ, kurus ik pa laikam kāds sakās iztulkojis. Ir daudz skeptiķu un tikpat daudz to, kuri akceptē, tic un piešķir jostai maģisku, simbolisku jēgu.
Astoņdesmitajos gados kinorežisors Ansis Epners kopā ar igauņu grafiķi Tenu Vintu izveidoja filmu, kas lika paskatīties uz Lielvārdes jostu citādi, ne tikai kā Lielvārdes etnogrāfiskā tērpa sastāvdaļu. Viņi parādīja jostā izmantotos simbolus pasaules kultūrvēstures kontekstā, secinot, ka tajā iekodēts senu civilizāciju informācijas kods un lasāma kosmogonija jeb pasaules radīšana. Tas uzjundīja zīmju pētnieku interesi, un Lielvārdes josta apvijās mītiem un teorijām.
Jostas aizsargfunkcija
Jostas funkcija nekad nav bijusi tikai apģērba saturēšana. Latviešu apģērbu vēsturē jostas tikušas darinātas no dažādiem materiāliem (lūkiem, stiebriem, kārkliem, salmiem, metāla, ādas, austas un pītas), un tās izmantoja arī sadzīvē, aizvietojot auklas vai virves, piemēram, karot šūpuli. Jostu veids, materiāls un izpildījums liecināja par valkātāja turību vai, gluži otrādi, nabadzību, arī par meitas prasmēm.
Kāda īsti bija jostu nozīme? Par to stāsta LU Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas zinātniskā asistente arheoloģe Inna Lazdiņa:
«Vēsturiski viena no greznākajām apģērba sastāvdaļām ir bijusi josta, un latviešu tautasdziesmās ir nepārprotamas norādes, ka bez tās apģērbs netika uzskatīts par pilnīgu. Analizējot tautasdziesmas, var izdarīt dažādus secinājumus, piemēram, jostām tiek piedēvētas maģiskas spējas, īpaši spēja aizsargāt. Iespējams, tas saistīts ar to, ka josta, apņemot augumu, veido apli, savukārt aplis noslēdz telpu un tādējādi pasargā. Apģērbs sargā cilvēka augumu, bet josta satur apģērbu, noslēdzot to, turklāt palīdzot saglabāt siltumu. Josta simboliski nodrošina auglību. Godu rituālos un svētkos jostai bijusi nozīmīga loma.
Vēl pirms bērniņa nākšanas pasaulē tā simbolizēja deviņu mēnešu grūtniecības periodu, bet, kad bērniņš jau bija piedzimis un pienāca krustabas, josta bija krustmātes velte mazulim. Vedību tradīcijās ar jostu sasēja jauno pāri, simbolizējot turpmāko ciešo garīgo un fizisko tuvību. Jostas noņemšana kāzās varēja simbolizēt laulību īstenošanu kāzu naktī. Visbeidzot jostas tika izmantotas arī bērēs – tautasdziesmās baltas jostas valkātājs tiek saistīts ar aizsauli.
Josta varēja būt dārgs ziedojums – to ziedoja Jānim vai Jurģim, lai nodrošinātu lopu aizsardzību ganību periodā, bet jāņamātes jostas pīšana Jāņu vakarā tautasdziesmā, visticamāk, simbolizē kosmosa pārradīšanu jeb saulgriežu mītu – kārtības ieviešanu valdošajā haosā. Bieži dziesmās josta tiek minēta saistībā ar sauli. Josta, šķiet, tiek piesaukta kā saules simbols, kas tiek noglabāts vai nozaudēts pirms nakts iestāšanās.»
Viena no sarežģītākajām
Sarežģītās rakstu kombinācijas dēļ Lielvārdes josta tiek uzskatīta par vienu no visgreznākajām, un audējām tā ir īsts pārbaudījums. Darbs prasa vairākas nedēļas, turklāt jādomā par cilvēku, kam to auž. Šai jostai ir vislielākais diegu skaits (līdz pat 75!). Jostā izmantotajā maiņu rakstā zīmes mainās daudzveidīgās variācijās, bet netiek ritmiski atkārtotas. Tās var pāraugt no vienas citā, transformēties par pavisam citām, var pat vienā zīmē ieraudzīt vairākas.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabājas ap 70 dažādu Lielvārdes novada jostu, kas vedina domāt, ka nav viena konkrēta parauga un galarezultāts atkarīgs no audējas. Arī platums mēdz būt dažāds – no pieciem līdz desmit centimetriem. Garumā Lielvārdes josta var izstiepties līdz gandrīz trim metriem.
Citādas esot tā sauktās priesteru jostas, kas paredzētas īpašiem rituāliem. Audējas stāsta, ka senāk esot austas smalkākas jostas. Tās nekad nav bijušas vienādas. Mazā priesteru josta jeb mūža sargātāja darināta, bērniņam piedzimstot. Tās funkcija bija aizsargāt no ļaunām mēlēm, lāstiem, sliktām domām. Trīsmetrīgajā jostā tiek izmantoti 200 000 raksta laukumu jeb punktu. Nav brīnums, ka tā ir apvīta mītiem!
Īpaša nozīme ir Lielvārdes jostas krāsai. Sarkanais tonis šķeterētai vilnas dzijai senāk iegūts no madarām, bet tagad tas variējas no ķieģeļsarkana līdz purpuram, baltie diegi ir no lina vai kokvilnas. Sarkanais apzīmē cilvēku, cilvēcisko un Zemi, baltais – dievišķo, debesis un Visumu.
Vēstījums no pagātnes
Zīmēm ir daudzas nozīmes, tāpēc būtu grūti izlasīt zīmju vai simbolu kopumu kā rakstītu tekstu. Tādas zīmes, kādas ir latviešiem, piemēram, svastikas, dažādi krusti, Jumis, zalktis, sastopamas arī citur pasaulē, un tas liecina, ka Lielvārdes josta jāskaidro visas pasaules kultūrvēstures kontekstā, ka tā vēsta par vispārzināmām, pasaulīgām, mītiskām lietām.
Šī josta nereti tiek nosaukta par vēstuli no kosmosa, par šifrētu ziņu no senatnes, kas glabā nenoskaidrotu sakrālo informāciju, no dieviem ierakstītu un nodotu nākamajām paaudzēm. Ir skaidrs, ka latviešu folklorā un rakstos, zīmēs, ornamentos saglabāta vērtīga informācija par seno cilvēku pasaules uztveri.
Zīmes, kas parādās Lielvārdes jostā, ir ļoti senas. Tām līdzīgas sastopamas arī citviet pasaulē, tomēr tādā izpildījumā un kompozīcijā mūsu jostai līdzinieču nav. To var uzlūkot gan kā meditatīvu sistēmu, mantru, svētos vārdus, lūgšanu, gan kā hronoloģisku, lineāru stāstījumu par kādu vēsturisku notikumu vai, piemēram, cilvēka mūža ritējumu, gan kā vēstījumu par pasaules, Visuma radīšanu un informāciju no kosmosa, kā ziņu par lietām, kas pastāv vienmēr un visur neatkarīgi no laika un vietas.
Protams, to var uztvert arī kā vienkārši greznu jostu ar aizsargājošām zīmēm. Jautājums – vai šāda josta tās pirmsākumos tikusi veidota ar nodomu par vēstījumu, vai arī šīs rakstu kombinācijas tikušas ieaustas zemapziņas līmenī? Mūsdienu audējas stāsta, ka jostā ieausta pagātne, tagadne, nākotne. Raksti, ko agrāk audējas sauca par ozolīti, ozollapu, vanagnadziņu, rozīti, lāča pēdu, nu ieguvuši citus nosaukumus – Jumis, Ūsiņa zīme, zalktis, Māras krusti, Dieva zīme, auseklītis un citas.
Josta ir ceļš, uz kura izklājas raksti. Lielvārdes jostu audējas izmanto savu leksikonu, piemēram, labirints, ceļš, sfinksa, ziedu pļava, zvaigžņu debesis. Neesot nevienas zīmes, kas nebūtu ietverta Lielvārdes jostas sarkanbaltajā ceļā. Likteņa jostas raksti sākas ar Māras zīmēm, līkločiem un ūdeni, tad pāriet uz Mēness zīmēm, zvaigznēm un beidzas ar dievišķajām debess zīmēm. Ir grūtnieču jostas, ir tādas, kas palīdz noņemt sāpes.
Svētā Šabalas tauta
Vācu dziedniece, mistiķe, Tibetas priesteriene Dina Rīsa astoņdesmitajos gados teicās iztulkojusi Lielvārdes jostu kā latviešu tautas vēsturi. Turklāt šī vēsture nav tā, ko pazīstam, bet daudz, daudz senāka. Tulkojums izraisīja milzu ažiotāžu folkloristu, zinātnieku, vēsturnieku aprindās, joprojām tiek diskutēts, cik patiesības šajā vēstījumā varētu būt, bet skaidrs ir viens – nav pierādījumu arī pretējam.
Dina Rīsa uzskata, ka Lielvārdes josta satur kosmisku informāciju. Jostā ir septiņas planētas, informācija par septiņām čakrām, par septiņām dienām, grāmatu ar septiņiem zīmogiem.
Tajā atrodama visa DNS un RNS programma – tātad cilvēces ģenētiskais kods.
Dina Tīsa ir pārliecināta, ka šīs jostas radītāji – latvieši – ilgi dzīvojuši Indijā un mūsu vēsture ir līdzīga vēdām. Mistiķe uzskata, ka latviešu senči bijuši spējīgi sazināties ar eņģeļiem. Jostai, viņas skatījumā, ir daudz kopīga arī ar Meksikas indiāņu kultūru.
Īpaša nozīme, pēc Dinas Rīsas domām, ir jostas krāsai. Sarkanā ir zemes informācija, baltā – kosmosa. Savukārt jostā ieaustajās zīmēs ir informācija par kādas svētas pilsētas Šabalas plānu, no tās esot nākuši latvieši.
«Šī josta ir Svētie raksti, un tas, kas to prot lasīt, ir svēts. Jūs esat svēta un augsta tauta. Šajā zīmē jūs uzvarēsiet. Ja paliksiet pie sava Dieva, viņš jūs vienmēr uzklausīs, jo šķiet, ka viņš jūs ļoti mīl. Šī josta ir tīri enerģijas raksti,» saka Dina Rīsa.
Sarkanbalta, gluži kā Latvijas karogs, Lielvārdes josta ir vienīgā, kuras nosaukumu zina teju katrs latvietis. Kāzās to dāvina jaunajam pārim, apsien tikko dzimušam bērniņam, izmanto kā simbolu latvietībai, bet vēl vairāk par to runā. Tam ir savs pamats – Lielvārdes josta ir mītu apvīta tās īpašo ornamentālo rakstu dēļ, kurus ik pa laikam kāds sakās iztulkojis. Ir daudz skeptiķu un tikpat daudz to, kuri akceptē, tic un piešķir jostai maģisku, simbolisku jēgu.
Astoņdesmitajos gados kinorežisors Ansis Epners kopā ar igauņu grafiķi Tenu Vintu izveidoja filmu, kas lika paskatīties uz Lielvārdes jostu citādi, ne tikai kā Lielvārdes etnogrāfiskā tērpa sastāvdaļu. Viņi parādīja jostā izmantotos simbolus pasaules kultūrvēstures kontekstā, secinot, ka tajā iekodēts senu civilizāciju informācijas kods un lasāma kosmogonija jeb pasaules radīšana. Tas uzjundīja zīmju pētnieku interesi, un Lielvārdes josta apvijās mītiem un teorijām.
Jostas aizsargfunkcija
Jostas funkcija nekad nav bijusi tikai apģērba saturēšana. Latviešu apģērbu vēsturē jostas tikušas darinātas no dažādiem materiāliem (lūkiem, stiebriem, kārkliem, salmiem, metāla, ādas, austas un pītas), un tās izmantoja arī sadzīvē, aizvietojot auklas vai virves, piemēram, karot šūpuli. Jostu veids, materiāls un izpildījums liecināja par valkātāja turību vai, gluži otrādi, nabadzību, arī par meitas prasmēm.
Kāda īsti bija jostu nozīme? Par to stāsta LU Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas zinātniskā asistente arheoloģe Inna Lazdiņa:
«Vēsturiski viena no greznākajām apģērba sastāvdaļām ir bijusi josta, un latviešu tautasdziesmās ir nepārprotamas norādes, ka bez tās apģērbs netika uzskatīts par pilnīgu. Analizējot tautasdziesmas, var izdarīt dažādus secinājumus, piemēram, jostām tiek piedēvētas maģiskas spējas, īpaši spēja aizsargāt. Iespējams, tas saistīts ar to, ka josta, apņemot augumu, veido apli, savukārt aplis noslēdz telpu un tādējādi pasargā. Apģērbs sargā cilvēka augumu, bet josta satur apģērbu, noslēdzot to, turklāt palīdzot saglabāt siltumu. Josta simboliski nodrošina auglību. Godu rituālos un svētkos jostai bijusi nozīmīga loma.
Vēl pirms bērniņa nākšanas pasaulē tā simbolizēja deviņu mēnešu grūtniecības periodu, bet, kad bērniņš jau bija piedzimis un pienāca krustabas, josta bija krustmātes velte mazulim. Vedību tradīcijās ar jostu sasēja jauno pāri, simbolizējot turpmāko ciešo garīgo un fizisko tuvību. Jostas noņemšana kāzās varēja simbolizēt laulību īstenošanu kāzu naktī. Visbeidzot jostas tika izmantotas arī bērēs – tautasdziesmās baltas jostas valkātājs tiek saistīts ar aizsauli.
Josta varēja būt dārgs ziedojums – to ziedoja Jānim vai Jurģim, lai nodrošinātu lopu aizsardzību ganību periodā, bet jāņamātes jostas pīšana Jāņu vakarā tautasdziesmā, visticamāk, simbolizē kosmosa pārradīšanu jeb saulgriežu mītu – kārtības ieviešanu valdošajā haosā. Bieži dziesmās josta tiek minēta saistībā ar sauli. Josta, šķiet, tiek piesaukta kā saules simbols, kas tiek noglabāts vai nozaudēts pirms nakts iestāšanās.»
Viena no sarežģītākajām
Sarežģītās rakstu kombinācijas dēļ Lielvārdes josta tiek uzskatīta par vienu no visgreznākajām, un audējām tā ir īsts pārbaudījums. Darbs prasa vairākas nedēļas, turklāt jādomā par cilvēku, kam to auž. Šai jostai ir vislielākais diegu skaits (līdz pat 75!). Jostā izmantotajā maiņu rakstā zīmes mainās daudzveidīgās variācijās, bet netiek ritmiski atkārtotas. Tās var pāraugt no vienas citā, transformēties par pavisam citām, var pat vienā zīmē ieraudzīt vairākas.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabājas ap 70 dažādu Lielvārdes novada jostu, kas vedina domāt, ka nav viena konkrēta parauga un galarezultāts atkarīgs no audējas. Arī platums mēdz būt dažāds – no pieciem līdz desmit centimetriem. Garumā Lielvārdes josta var izstiepties līdz gandrīz trim metriem.
Citādas esot tā sauktās priesteru jostas, kas paredzētas īpašiem rituāliem. Audējas stāsta, ka senāk esot austas smalkākas jostas. Tās nekad nav bijušas vienādas. Mazā priesteru josta jeb mūža sargātāja darināta, bērniņam piedzimstot. Tās funkcija bija aizsargāt no ļaunām mēlēm, lāstiem, sliktām domām. Trīsmetrīgajā jostā tiek izmantoti 200 000 raksta laukumu jeb punktu. Nav brīnums, ka tā ir apvīta mītiem!
Īpaša nozīme ir Lielvārdes jostas krāsai. Sarkanais tonis šķeterētai vilnas dzijai senāk iegūts no madarām, bet tagad tas variējas no ķieģeļsarkana līdz purpuram, baltie diegi ir no lina vai kokvilnas. Sarkanais apzīmē cilvēku, cilvēcisko un Zemi, baltais – dievišķo, debesis un Visumu.
Vēstījums no pagātnes
Zīmēm ir daudzas nozīmes, tāpēc būtu grūti izlasīt zīmju vai simbolu kopumu kā rakstītu tekstu. Tādas zīmes, kādas ir latviešiem, piemēram, svastikas, dažādi krusti, Jumis, zalktis, sastopamas arī citur pasaulē, un tas liecina, ka Lielvārdes josta jāskaidro visas pasaules kultūrvēstures kontekstā, ka tā vēsta par vispārzināmām, pasaulīgām, mītiskām lietām.
Šī josta nereti tiek nosaukta par vēstuli no kosmosa, par šifrētu ziņu no senatnes, kas glabā nenoskaidrotu sakrālo informāciju, no dieviem ierakstītu un nodotu nākamajām paaudzēm. Ir skaidrs, ka latviešu folklorā un rakstos, zīmēs, ornamentos saglabāta vērtīga informācija par seno cilvēku pasaules uztveri.
Zīmes, kas parādās Lielvārdes jostā, ir ļoti senas. Tām līdzīgas sastopamas arī citviet pasaulē, tomēr tādā izpildījumā un kompozīcijā mūsu jostai līdzinieču nav. To var uzlūkot gan kā meditatīvu sistēmu, mantru, svētos vārdus, lūgšanu, gan kā hronoloģisku, lineāru stāstījumu par kādu vēsturisku notikumu vai, piemēram, cilvēka mūža ritējumu, gan kā vēstījumu par pasaules, Visuma radīšanu un informāciju no kosmosa, kā ziņu par lietām, kas pastāv vienmēr un visur neatkarīgi no laika un vietas.
Protams, to var uztvert arī kā vienkārši greznu jostu ar aizsargājošām zīmēm. Jautājums – vai šāda josta tās pirmsākumos tikusi veidota ar nodomu par vēstījumu, vai arī šīs rakstu kombinācijas tikušas ieaustas zemapziņas līmenī? Mūsdienu audējas stāsta, ka jostā ieausta pagātne, tagadne, nākotne. Raksti, ko agrāk audējas sauca par ozolīti, ozollapu, vanagnadziņu, rozīti, lāča pēdu, nu ieguvuši citus nosaukumus – Jumis, Ūsiņa zīme, zalktis, Māras krusti, Dieva zīme, auseklītis un citas.
Josta ir ceļš, uz kura izklājas raksti. Lielvārdes jostu audējas izmanto savu leksikonu, piemēram, labirints, ceļš, sfinksa, ziedu pļava, zvaigžņu debesis. Neesot nevienas zīmes, kas nebūtu ietverta Lielvārdes jostas sarkanbaltajā ceļā. Likteņa jostas raksti sākas ar Māras zīmēm, līkločiem un ūdeni, tad pāriet uz Mēness zīmēm, zvaigznēm un beidzas ar dievišķajām debess zīmēm. Ir grūtnieču jostas, ir tādas, kas palīdz noņemt sāpes.
Svētā Šabalas tauta
Vācu dziedniece, mistiķe, Tibetas priesteriene Dina Rīsa astoņdesmitajos gados teicās iztulkojusi Lielvārdes jostu kā latviešu tautas vēsturi. Turklāt šī vēsture nav tā, ko pazīstam, bet daudz, daudz senāka. Tulkojums izraisīja milzu ažiotāžu folkloristu, zinātnieku, vēsturnieku aprindās, joprojām tiek diskutēts, cik patiesības šajā vēstījumā varētu būt, bet skaidrs ir viens – nav pierādījumu arī pretējam.
Dina Rīsa uzskata, ka Lielvārdes josta satur kosmisku informāciju. Jostā ir septiņas planētas, informācija par septiņām čakrām, par septiņām dienām, grāmatu ar septiņiem zīmogiem.
Tajā atrodama visa DNS un RNS programma – tātad cilvēces ģenētiskais kods.
Dina Tīsa ir pārliecināta, ka šīs jostas radītāji – latvieši – ilgi dzīvojuši Indijā un mūsu vēsture ir līdzīga vēdām. Mistiķe uzskata, ka latviešu senči bijuši spējīgi sazināties ar eņģeļiem. Jostai, viņas skatījumā, ir daudz kopīga arī ar Meksikas indiāņu kultūru.
Īpaša nozīme, pēc Dinas Rīsas domām, ir jostas krāsai. Sarkanā ir zemes informācija, baltā – kosmosa. Savukārt jostā ieaustajās zīmēs ir informācija par kādas svētas pilsētas Šabalas plānu, no tās esot nākuši latvieši.
«Šī josta ir Svētie raksti, un tas, kas to prot lasīt, ir svēts. Jūs esat svēta un augsta tauta. Šajā zīmē jūs uzvarēsiet. Ja paliksiet pie sava Dieva, viņš jūs vienmēr uzklausīs, jo šķiet, ka viņš jūs ļoti mīl. Šī josta ir tīri enerģijas raksti,» saka Dina Rīsa.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19