Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Edgars un divas Kristīnes

Dzīvespriekam

2012. gada 1. oktobris 11:46

174
Edgars un divas Kristīnes
Nacionālā teātra izrādi «Purva bridējs» devos skatīties divu iemeslu dēļ. Režisors Einārs Seņkovs kā lielisku Rūdolfa Blaumaņa interpretu sevi apliecināja «Indrānos», kas iestudēti Krievu drāmā. Protams, uzķēros arī uz veiksmīgā mārketinga āķa – Kristīnes lomā vienlaikus divas aktrises: Ieva Aniņa un Madara Botmane.

Teātrī pavadītās nepilnas divas stundas nenožēloju. Guvu emocionālu baudījumu, baudīju lielisku klātbūtnes efektu, režisora prasme iesaistīt darbā dažādus simbolus rosināja domāt un izvērtēt redzēto. Mani sajūsmināja Rūdolfa Blaumaņa lieliskā, bagātā latviešu valoda. Visu cieņu režisoram, kurš ļāva baudīt tekstu ļoti labā aktieru izpildījumā, teju perfektā dikcijā. Kļuva pat nedaudz skumji, apzinoties, cik skaisti latvieši runājuši pirms simt gadiem.

Patīkama jaunatklāsme – Edgars un Kristīne nav veci, dzīves apbružāti cilvēki, kā savulaik filmā iepazītie Vija Artmane un Uldis Pūcītis. Viņi ir jaunieši, galīgi «zaļi» mīlētāji, kuri šķiet nedaudz apmulsuši no tā, kas ar viņiem notiek. Tādēļ saprotama viņu trauksmainā atbilžu meklēšana uz mūžseno jautājumu, kas ir mīlestība, – kaislība, pienākums, atbildība, neprāts, taureņi vēderā, alus galvā? Patīkami vērot, kā jaunieši maldās savos meklējumos.

Grūti vērtēt, vai nepieciešamas divas aktrises Kristīnes lomai. Ieva Aniņa (prāts) savu lomu izspēlē ļoti pārliecinoši, savukārt Madara Botmane (jūtas) tā neuzrunā. Pārliecinošs, delverīgs, vienlaikus mīļš ir Kaspars Dumburs. Šķiet, nebūs tādas meitenes, kura šo džeku negribētu dabūt sev. Jaunā aktiera tēlojums ir izrādes veiksme.

Akmentiņa, vienlaikus sulaiņa un teicēja lomas atveidotājs Ģirts Liuzinieks, kā arī kučieris Jānis Vimba nešķita tik interesanti. Vēlētos mazāk skatīt šo aktieru izdarības, vairāk baudīt jauniešu mīlestību.