Neredzamais dziednieks

2012. gada 1. oktobris 11:47

6230

Par placebo efektu runāts daudz, un diskusijas par to nerimstas joprojām. Patiesībā nekā pārdabiska tur nav, viss izpētīts un pierādīts, bet joprojām gribas ticēt, ka kaut kas tur tomēr ir. Savādāks, noslēpumaināks.

Par placebo efektu visbiežāk mēdz runāt farmācijā un medicīnā, kad notiek jaunu zāļu klīniskie pētījumi. Lai pierādītu, ka medikaments tik tiešām ir efektīvs, to pārbauda, ārstējot slimniekus, kuri cieš no konkrētās slimības un piekrīt zāles lietot eksperimentāli. Lai pētījuma autori varētu konstatēt, vai jaunā terapija darbojas, pacientus, viņiem pašiem nezinot, sadala divās grupās: vieni saņem zāles, otri – kontrolgrupa – lieto placebo, tas ir, tabletes vai šķidrumu, kas izskatās tieši tāpat kā īstās zāles, taču nesatur ārstējošo vielu. Šādi farmaceitiskā kompānija un ārsti var kontrolēt, vai zāles tik tiešām ir iedarbīgas, vai arī pacientu veselība uzlabojas kādu citu iemeslu dēļ.

Pēc noteikta laika tiek salīdzināti rezultāti. Ja pamatgrupā slimība lielākajai daļai izārstēta, bet kontrolgrupā tā pārgājusi tikai pāris cilvēkiem, visticamāk, var secināt, ka jaunās zāles ir efektīvas. Ja šī proporcija mainās, teiksim, gan pamatgrupā, gan kontrolgrupā izveseļojas apmēram vienāds skaits cilvēku vai tikai daži, jaunā formula laikam gan par derīgu nebūtu atzīstama. «Agrāk apšaubīja, vai tāds placebo efekts vispār pastāv, bet tagad par to vairs nav nekādu šaubu. Klīniskajos pētījumos jautājums ir vienīgi par to, cik liels ir zāļu radītais efekts. Varbūt par to daudz nerunā, bet noteikti ir pētījumi, kuros placebo efekts ir pat pārāk liels – visu labumu pacienti saņem tikai no ticības tam, ka zāles palīdzēs,» teic klīniskais psihologs Reinis Upenieks.

Validols un mammas buča
Ne mazāk saistošs ir jautājums, kāpēc arī kontrolgrupā – tajā, kurā pacienti saņem tikai «it kā» zāles, – tiek konstatēti atveseļošanās gadījumi. Šāda situācija pētniekiem pazīstama jau sen, un to dēvē par placebo efektu: jebkura uz ārstēšanu vērsta darbība lielākā vai mazākā mērā izraisa organisma atlabšanu!

Patiesībā placebo medikaments ir iedarbinājis pašā cilvēkā esošu mehānismu – izraisījis psihosomatisku reakciju, kas palīdz atgūt veselību. Norises cilvēka psihē ir raidījušas signālus fiziskajam ķermenim, kas «ieslēdzis» virkni sarežģītu bioķīmisku procesu, uzlabojot pašsajūtu. Šis efekts ir subjektīvs, nav paredzams vai izmērāms, bet ir pilnīgi reāls. Tiesa gan, klīniskajos pētījumos novērots, ka placebo efekts nav īpaši noturīgs.

Tāda ir arī daudzu tautā iecienītu zāļu iedarbība – vairāk psiholoģiska, nevis fizioloģiska. Ja, ciešot lielas galvassāpes, kāds apēd pāris pretsāpju tablešu un jūtas labi jau pēc divām minūtēm, tas nenotiek tāpēc, ka medikaments būtu iedarbojies, bet gan placebo efekta dēļ – cilvēks vienkārši zina, ka galva vairs nesāpēs.

Ja pie rokas ir validols, sirds slimnieks jūtas droši, jo zina – ja kļūs slikti, varēs palikt zem mēles tabletīti. Patiesībā ar validolu sirds slimības nevar izārstēt, taču tā ir ļoti efektīva pirmā palīdzība un mierinājums. Validolā ir mentols – tas iedarbojas uz aukstuma receptoriem mutē, paplašinot sirds asinsvadus un veicinot sirds apgādi ar skābekli. Pārējās validolā ir palīgvielas – cukurs un kalcijs. Mentols (piparmētru eļļas galvenā sastāvdaļa) ir arī košļājamajā gumijā, piparmētru tabletēs, piparmētru konfektēs.

Izteikts placebo efekts novērojams bērniem – neviena tablete vai plāksteris nespēj tik labi palīdzēt pret sasituma izraisītām sāpēm kā mammas buča, uzpūšana sasistajai vietai un pažēlošana. Asariņas nožūst, un visas ciešanas aizmirstas. Par placebo efektu var runāt arī tad, kad pacients aiziet pie ārsta, norūpējies par savu veselību un slikto pašsajūtu, bet no kabineta iznāk jau krietni veselāks, jo ārsts paskaidrojis, ka simptomi neliecina par smagu slimību.

Pirmās zāles pacientam ir ārsts, teicis Maikls Balints, psihoterapeits un psihoanalītiķis, kas lielu daļu savas zinātniskās darbības veltījis psihosomatikai. Ir slimnieki, kuri slimnīcā saņem visas nepieciešamās zāles, bet tā īsti veselības uzlabošanos sajūt tikai tad, kad vizītē atnāk ārsts, spriež onkologs Romualds Erdmanis.

Mācītājs pie gultas? Nocebo uznāciens
Agrākos laikos pie neārstējami slima cilvēka mēdza vest mācītāju, lai tas pirms nāves atlaiž grēkus un noskaita aizlūgumu. Dzirdot pie savas gultas murminām lūgsnu, krietni sliktāk sāka justies vai pat nomira arī tādi cilvēki, kuru slimība nemaz nebija tik smaga – sak’, ja jau mācītājs atvests, tad nekas labs nav gaidāms.

Mūsdienās kādā ciematiņā tika uzslieta mobilo sakaru antena. Apkaimes iedzīvotāji drīz vien sāka sūdzēties, ka tās «starojuma» dēļ naktīs nevarot gulēt un ciešot no dažādām «nervu kaitēm». Kad sūdzības saņēma antenas īpašnieki, viņi apmulsa, jo nācās atzīties, ka tā vēl nemaz nav aprīkota ar raidītājiem... Arī te bija darbojusies psihosomatiska reakcija – placebo efekta tumšā puse jeb «sliktais brālis» nocebo efekts. Piemēram, ja ārsts brīdina pacientu, ka viņa lietotās zāles var izraisīt nevēlamas blaknes, teiksim, sliktu dūšu, pacients var justies slikti, vēl pirms sācis lietot medikamentu.

Nocebo vainojams dažādu pārdzīvojumu izraisītās fiziskās izpausmēs, piemēram, daudziem rodas caureja jau no domas vien, ka būs jāuzstājas plašas publikas priekšā, bet mazam bērnam pēkšņi var paaugstināties temperatūra, ja jāpievēršas kādai nepatīkamai nodarbei.

Ar placebo pret nocebo
Psiholoģiskais stāvoklis tātad spēj izraisīt organisma reakciju, sliktākajā gadījumā – slimību, taču vieniem tas notiek izteiktāk, citiem mazāk. Piemēram, šķiršanās no mīļotā cilvēka vienu satriec, iedzen depresijā un gadiem ilgi neļauj atgūties. Cits, kādu brīdi paskumis, atkal gatavs jaunām attiecībām. Psihologi uzskata, ka tas izskaidrojams ar individuālo ievainojamību, personības briedumu un to, cik sekmīgi cilvēks iemācījies tikt galā ar emocionālo spriedzi un stresu. Ne velti psihologi un psihoterapeiti atgādina: pārdzīvojumi kaitē veselībai, neņemiet visu tik ļoti pie sirds!

Paradoksāli, bet pret nocebo var palīdzēt... placebo. Piemēram, kāds varbūt jūtas drošāk uz skatuves un zina, ka uzstāšanās izdosies, ja mugurā būs «laimīgais džemperis». Tie var būt gluži ikdienišķi priekšmeti, kam cilvēks piešķīris sevišķu nozīmi, kurai pats noticējis. Atkal nostrādājusi psihosomatiska reakcija – šķietami parasta lieta iedarbojusies gluži kā nomierinoša tablete...

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Neredzamais dziednieks

Kategorijas