Kas bļodiņā suņu vecītim?

2010. gada 1. oktobris 11:51

152

Mūsu mīluļi sava mūža otrajā pusē pamazām noveco tāpat kā cilvēki. Ar visām no tā izrietošajām sekām, tikai viņi par savu pašsajūtu nevar mums izstāstīt. Arī vecam suņukam ar laiku parādās veselības problēmas, piemetas locītavu stīvums, viņš vairs nav tik sprigans un nenogurdināms. Taču piemērota barošana četrkājainajam draugam var palīdzēt ilgāk būt labā formā un kalpot saviem saimniekiem.

LLU Veterinārmedicīnas fakultātes lektore un veterinārārste Ilze Pētersone iesaka saimniekiem, kuru suns jau pusmūžā, vairāk piedomāt, kā pabarot savu mīluli, lai viņa organisms saņemtu visas nepieciešamās vielas, dzīvnieks ilgāk justos labi un galu galā sagādātu arī mazāk problēmu savu saimnieku ģimenei:

«Suņi uz vecumu kļūst mazkustīgāki, vieglāk uzkrāj lieko svaru. Tiem kūtrāks kļūst arī zarnu trakts, tāpēc biežāk novēro aizcietējumus. Šo iemeslu dēļ vecu sunīšu ēdienkartē vajadzētu pēc iespējas mazāk iekļaut graudaugus, putras, maizi, kartupeļus. Vislabāk visu iepriekšminēto izslēgt pavisam. Labākais pamatēdiens būtu gaļa – svaiga vai nedaudz apvārīta, svaigi kaulu skrimšļi, atgriezumi, subprodukti, bet ne cūkas. Nekādā ziņā nedrīkst dot vārītus kaulus.

Lai dzīvnieks uzņemtu nepieciešamās šķiedrvielas, ieteicams ēdienam pievienot dārzeņus – kabačus, ķirbjus, kāpostus, puķukāpostus, brokoļus, papriku un citus. Labs olbaltumvielu avots ir pupiņas. Mērenā daudzumā var dot zivis, biezpienu, olas, nesaldinātu jogurtu, rūgušpienu, paniņas, kā arī mazliet augļus – ābolus, bumbierus, ogas. Dažādu garšaugu (piemēram, pētersīļu, diļļu, puravu utt.) pievienošana ēdienam nodrošinās suņa organismu ar minerālvielām un vitamīniem.

Ar gadiem suņiem palielinās arī locītavu stīvums, sāpes. Raksturīgas vecuma slimības ir artroze, artrīts, tāpēc ēdienam ir svarīgi pievienot hondroitīna vai glikozamīna piedevas. Tās var iegādāties veterinārajās aptiekās. Taču minētās vajadzīgās vielas bagātīgi satur arī kaulu skrimšļi, malti kauli, ko var sarūpēt un pievienot barībai.

Lai ēdiens saturētu neaizvietojamās taukskābes, kas ir nepieciešamas veselīgai ādai, apmatojumam, kardiovaskulārai sistēmai, atmiņai, možumam, imūnsistēmai, tam var pieliet nedaudz auksti spiestas

eļļas – olīveļļu, saulespuķu, linsēklu, naktssveces, gurķenes, zivju – vai arī lietot zooaptiekās iegādājamās omega 3 un omega 6 taukskābju piedevas.

Ja ēdienkarte nav īpaši bagātīga, tad suņa seniora ēdienam noteikti būtu jāpievieno kompleksie vitamīni un minerālvielas. Antioksidanti E un C vitamīns arī var palīdzēt mazināt novecošanās pazīmes.»

Agrāk uzskatīja, ka vecākiem suņiem barībā obligāti jāierobežo olbaltumvielas, taču pirms dažiem gadiem veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka tieši otrādi – viņiem proteīns nāk par labu pat vairāk nekā spēka gados. Taukus gan suņiem senioriem vajag krietni mazāk. Lielāko daļu no visām nepieciešamajām kalorijām organisms dabū, pārstrādājot olbaltumvielas.

Tāpēc arī tad, ja mīlulim tiek dota zooveikalos nopērkamā barība, jāskatās, lai tajā nav samazināts proteīna daudzums (ieteicams apmēram 3,5 g uz svara kilogramu). Lieliski, ja sunim vecumdienās saglabājas optimāls svars un viņš nav ne aptaukojies, ne pārāk vājš. Jāpiedomā pie tā, ka vecītim zobi vairs nav tik labi kā jaunībā, – pašu gatavots ēdiens vairāk jāsasmalcina, bet no sausās barības piemērotākā būs tā, kurai ir mazāka izmēra granulas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kas bļodiņā suņu vecītim?

Kategorijas