Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Valkas novads - Uzņēmējdarbība

ziemellatvija.lv

2013. gada 20. janvāris 12:22

171
Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Valkas novads - Uzņēmējdarbība
Uzņēmējdarbības attīstība, bezdarba problēmu risināšana Valkas novadā (I atbilžu bloks)

Kā, jūsuprāt, pašvaldība spēj veicināt uzņēmējdarbību novadā? Kā jūs konkrēti panāksiet, ka šeit plauks un zels uzņēmējdarbība un mazināsies bezdarbs?


Iveta Maksimova
(Osipova partija):
- Par uzņēmējdarbību. Mūsu ideja ir tāda, ka uzņēmējdarbībai jāsākas pašvaldībā. Bija laiks, kad pašvaldībai bija savi uzņēmumi būvniecībā un tā tālāk, un tā joprojām, kas skaitījās zem pašvaldības. Mūsu ideja ir, ka tas pašvaldībai jādabū atpakaļ. Neteiksim, ka atpakaļ tā konkrēti, kas bija, bet jāveido no jauna.

Tādējādi radot pašvaldībā uz vietas jaunas darba vietas. Tas nozīmē, ka, teiksim, celtniecībā, ja ir projekts, šobrīd mēs ņemam kaut kur no ārpuses darbiniekus, maksājam dārgu naudu, bet, ja tas notiek uz vietas pašvaldībā, tad cilvēki tiek paņemti darbā, cilvēkiem tiek maksāta nauda. Tas arī nodokļos nāk atpakaļ. Tādējādi arī bezdarbs mazinātos, jo nāk atpakaļ pašvaldībā nauda.
 

Precizējam: Bet kā jūs domājat, kādā veidā pašvaldība var ņemt tos cilvēkus, ko viņi vēlas, piemēram, tos vietējos, ja pastāvošā likumdošana nosaka, kādā veidā ir organizējami konkursi, un nosaka, kas tajos konkursos var vinnēt. Pašvaldība ir institūcija, kura pakļaujas likumībai valstī.
I.M.:
- Jā, te nu būs jāsaka, ka es pagaidām nespēšu atbildēt uz šo jautājumu.

Mārtiņš Ķiris
 (Jaunais laiks):
- Pirmkārt, es uzskatu, ka pašlaik mums jāatbalsta arī savējie. Pašlaik esošie uzņēmumi, kas strādā un kas nav vēl ne bankrotējuši, ne samazinājušies. Tas ir viens. Otrs, - mums Valku vajadzētu uztaisīt kā vietu, kur jaunie uzņēmēji var nākt, un dot viņiem iespēju strādāt un veidot to visu. Ir arī gan latviešu firmas, gan ārzemju, kas meklē vietu, kur uzsākt savu biznesu.

Ir arī zināms, ka bija no Zviedrijas cilvēki, kas vēlētos Latvijā uzsākt biznesu. Manuprāt, tas samazinātu jautājumu, ka cilvēkiem ir bezdarbs, jo šīs firmas, kuras esmu skatījies un kas vēlas to darīt, tās ir 100, 200 cilvēkiem darba vietas.

Precizējam: Bet kā jūs pārliecināsiet, ka viņiem jānāk 150 km no Rīgas uz mazpilsētu Valku vai kādu no pagastiem? To, ka kāda zviedru firma grib, protams, savu uzņēmumu Latvijā veidot, tas ir saprotams, bet kā jūs tieši dabūsiet viņus Valkā? (Nav atbildes - no red.)

 Laila Ontensone
(Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK):
Domāju tāpat. Jā, novadam ir jābūt tādam vienmērīgam. Mums ir jāiemācās domāt novada mērogā. Par naudas trūkumu. Jā, mēs visi tagad runājam, un mums ir zināmas bažas visās jomās, bet naudas trūkums nedrīkstētu būt tas, kas kaut kādā veidā samazina darba kvalitāti.

Arī grūtos laikos mums ir jāspēj strādāt efektīvi un jāpieņem lēmumi, kas ir virzīti uz attīstību. Nevar vienkārši tā noslēgt, nogriezt, likvidēt. Ir jāmēģina atrast kaut kādi alternatīvi risinājumi, lai mūsu uzņēmējdarbība neapstātos. Būs pakalpojumi, tie, kas vēlas saņemt šo pakalpojumu, būs arī tie, kas sniegs šos pakalpojumus.

Tās ir divas lietas, kas ir neatņemamas viena no otras, tāpēc ir svarīgi attīstīt citas jomas. Jautājums, protams, ir atsevišķs par kultūras jomu. Tās lietas mēs domājam attīstīt, bet uzņēmējdarbība ir ļoti cieši saistīta ar to visu. Nevar sadalīt atsevišķi, un tāpēc domāju par uzņēmējiem, kas jau darbojas pie mums.

Mums ir jādod viņiem iespēja. Mēs, cik iespējams likuma robežās, jo likums diktē visu, mēs nevaram to pārkāpt, bet viņiem radam apstākļus. Varbūt tas vairāk attiecas uz jauniem uzņēmumiem, bet mēs domājam par uzņēmējdarbības padomju veidošanu, kas tieši sadarbojas ar pašvaldību.

Vai pašvaldība zina, ko uzņēmējs dara un ko viņš spējīgs piedāvāt pašvaldībai? Lai pakalpojumi būtu tādi, ka tie tiešām ir vajadzīgi pašvaldībai. Bieži no uzņēmēju puses esmu dzirdējusi, ka viņi nav informēti, kas ir vajadzīgs konkrēti, nu varbūt kādu pasākumu nodrošināšanai vai kaut kādiem mazākiem darbiem, bet uzņēmējs par to neuzzina. Tā kā ir vajadzīga regulāra informācijas apmaiņa.


Aivars Sjademe
(DEMOKRĀTI.LV):
Tātad, ņemot vērā šodienas ierobežotos budžeta līdzekļus, maksimāli jāveicina publiskās un privātās partnerības principi. Mūsuprāt, veidojot sadarbību starp publisko un privāto sektoru, tiktu veicināta ekonomiskā attīstība un sabiedrisko vajadzību nodrošināšana novadā.

Mums īstenība nav jāizgudro ritenis no jauna, jo, kā liecina pasaules pieredze, tad vairumā gadījumu publiskā un privātā partnerība ir efektīvs līdzeklis sabiedrībai nepieciešamo ēku, struktūru, ceļu, objektu, būvēšanai, uzturēšanai un pakalpojumu nodrošināšanai. Jāturpina vēl prasmīgāk piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
 

Īpaši jāatbalsta tie projekti, kas paredz jaunu uzņēmumu, līdz ar to jaunu darba vietu izveidošanu. Īstenībā fondi mums ir piesaistīti visā valstī apmēram par 60%, vēl 40% paliek, un jāmēģina, lai Valkā viņi ir par visiem 100% piesaistīti. Attīstīt uzņēmējdarbību. Galvenais ir panākt, lai novads attīstītos vienmērīgi un jebkura uzņēmējdarbība ir atbalstāma, taču novada domei jānosaka tās nozares, kurās uzņēmējdarbība būtu īpaši atbalstāma.

Manuprāt, viena no tām ir lauksaimniecība un mežizstrāde un kokapstrāde. Kokapstrādē uzņēmumiem jāveicina savstarpēja sadarbība un augstas pievienotas vērtības produktu ražošana.

Par lauksaimniecības ražošanas prioritātēm būtu jānosaka ekoloģiski tīru pārtikas produktu ražošana, produktu ar lielu pievienoto vērtību ražošana, bioloģisko energoresursu ražošana. Mūsu mērķis ir nodrošināt novada ilgtspējīgu attīstību, veicinot aktīvu saimniecisko darbību, vienlaikus saglabājot arī dabas resursus nākamajām paaudzēm.

Kārlis Albergs
(Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība):
Jāsaka atklāti, ka pašvaldībai (no pieredzes, darbojoties 20 gadus pašvaldībās) šīs iespējas ir ļoti mazas, bet tas nenozīmē, ka pašvaldībām nav jāstrādā pie šī jautājuma un jāveicina uzņēmējdarbība ar tiem resursiem, kuri ir pieejami.

Un tātad domes darbiniekiem, kas ir saitīti ar to, ka kārto uzņēmēju nākotni pie mums ar investīcijām vai idejām, ir jāuzklausa jaunie laipni un jāpaskaidro, kādas ir mums iespējas, neko neizskaistinot un neko arī nepasliktinot. Tādēļ mūsu sarakstā lietas ir ļoti konkrētas. Jāizveido privatizācijas fonds, un man šī pieredze ir rajona padomē, kad mums daudzi zobārsti uzsāka privātpraksi, kad bija krīze valstī, līdzīga kā tagad.

Tagad arī esošās struktūras, kas neiztur konkurenci, iziet no tirgus. Nepieciešams radīt pamatu jaunam lēcienam, kad ekonomika atdzims jeb tirgus sakustēsies. Tas ir - ļoti daudziem nepieciešams mazs starta kapitāls, ko var veicināt ar privatizācijas fondu. Te mani varētu apstrīdēt, ka mēs iejaucamies banku sektorā, bet nē.

Pašreiz šī ir vienīgā iespēja finansiāli atbalstīt uzņēmējdarbību, dodot kredītu, ko atļauj likums par privatizācijas fondiem, kamēr tas ir. Varu daudzus piemērus nosaukt, tajā skaitā mūsu SIA „Jumis" ir vairakkārt ņēmis, mūsu zemnieki ir daudzi ņēmusi kredītus, un, jāsaka, ka tas bija starts uzņēmējdarbībai ar nelielām summām.


Tā ir ļoti nozīmīga lieta, jo tikko domē biju sēdē, kur komitejā skatījām, ka nāk cilvēks ar ideju, bet nebija, kas šo ideju apstrādā. Jāpasaka priekšā, kā sagatavot biznesa plānu. Tas ir viens resursiem. Protams, ka jāpārveido arī domes struktūra, lai šos biznesa plāniņus un projektiņus tiešām palīdzētu sagatavot un pat uzrakstīt dažreiz priekšā, jo tā ir būtiska lieta, tā ir teorija, aiz kuras seko nauda un ražošana.


Tad, kad uzņēmumi jau ir atvērušies, tad tā lieta aiziet. Nākošais. Viss, kas notiek ar pabalstu izsniegšanu. Tiem, kuri ir fiziski veseli, ir jāstrādā sabiedrībai vajadzīgi darbi pilsētā.

Unda Ozoliņa
(Tautas partija):
- Mums programmā ir minēti trīs punkti, kā mēs plānojam atbalstīt uzņēmējdarbību un darba vietu rašanos. Atbalsts esošajiem uzņēmumiem un jaunu uzņēmumu izveidei. Tas, kas dotajā brīdī jau notiek un jāsaglabā novadā, un arī jāpilnveido.


Tāds bija tikko minētās rajona padomes piemērs, ka arī pilsētas domei ir privatizācijas fonds, kurā ir iespēja ņemt kredītu mazā biznesa uzsākšanai. Īpaši esam atbalstījuši atsevišķus individuālā darba veicējus. Tās ir darba vietas, un šie pakalpojumi ir ļoti vajadzīgi. Vēl ir cilvēki pašvaldībā, Attīstības un projektu nodaļā, kas turpmāk strādās uz visu novadu.

 Pilsētā ir izveidota datu bāze par telpām, kas ir pieejamas uzņēmējdarbības paplašināšanai vai uzsākšanai, un šī datubāze ir jāizveido par visu novadu. Tādā veidā, ja tiešām ir šie ārvalstu investori, kurus nav tik viegli atvilināt uz mūsu pilsētu, uzreiz ir gatavs piedāvājums.

Ja jums vajag tādas un tādas telpas, mēs varam nodrošināt šādu infrastruktūru, ja vajag kaut ko lielāku vai mazāku. Tās ir iespējas piedāvāt, un investors var izvēlēties. Šo investoru piesaiste ir ļoti smags un sarežģīts darbs.

Trīs gadu laikā, runājot ar banku uzņēmēju, rādot, palīdzot sagatavot visu dokumentāciju, savā laikā Valkas domei ir izdevies piesaistīt un Valkā tika atvērta vācu firmas filiāle, kas darbojas bijušajā Lauktehnikas teritorijā un strādā vēl tagad.

Par projektiem. Projektu izstrāde, konsultēšana, tas jau tagad notiek un arī turpmāk būs jādara, jo uzrakstīt projektu, tā ir sava veida zinātne, un uzņēmējam, īpaši, ja viņš tikko sāk savu biznesu, ir nepieciešams atbalsts un palīdzība. Tas novadā ir jādara.

Man bija ļoti patīkami šodien runāt ar vienu uzņēmēju, kurš bija izmantojis šo pakalpojumu. Mēs izplatām informāciju par visām iespējām un vizītēm, ko uzņēmējiem piedāvā Latvijas Investīciju attīstības aģentūra. Šis uzņēmējs bijis Krievijā, Maskavā, nodibinājis jaunus kontaktus, un tas ir veids, kādā pašvaldība var palīdzēt uzņēmējam.

Par privāto un publisko partnerību. Jā, tas ir jautājums, kas Latvijā tikko, tikko sākas. Mēs plānojam, ka arī mūsu topošajā novadā to darīs. Kā piemēru varu minēt atsevišķus bērnudārzus Pierīgas teritorijā, kurus privātie ir uzcēluši, un pašvaldībai ilgākā laika periodā, pērkot pakalpojumu, tas atmaksājas.

Tas ir šīs privātās un publiskās partnerības veids. Mēs savā programmā runājām par PVN likmju samazināšanu un darīsim visu, lai tiktu veidotas īpašās programmas pierobežas reģiona attīstībai gan uzņēmējiem, gan arī pašvaldībām. Ja tas nav četros gados padarāms darbs, tad ilgtermiņā tas ir paveicams.

Viesturs Zariņš
(Pilsoniskā savienība):
- Man ļoti patīk Alberga kunga un Ozoliņas kundzes ierosinājums saglabāt privatizācijas fondu. Noteikti tuvākajā nākotnē tas vairs nebūs Privatizācijas fonds, bet tas varētu būt fonds uzņēmējdarbības atbalstam.

Ātri izskaidrošu, kas ir šis privatizācijas fonds, jo droši vien, ka vietējie nezina, ko tas nozīmē. Tātad, pašvaldībai privatizējot īpašumus, tika iegūta naudiņa, kura netika iztērēta vienkārši tāpat budžetā, bet tika dota kredītu veidā uzņēmējiem. Tā ir ļoti laba ideja. Tātad mūsu piedāvājums, protams, mēs darba vietas radīt nevaram, bet atbalstīt uzņēmējdarbību, nu to mēs varam.

Viens no veidiem ir Uzņēmējdarbības atbalsta centra izveidošana. Tajā varētu strādāt divi cilvēki, darbs būtu nodrošināts - divas darba vietas. Bet ar ko tad šis atbalsta centrs nodarbotos? Viņš veidotu dialogu ar uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka pašvaldībai visu laiku ir jābūt dialogam ar uzņēmējiem, lai būtu iespējams apjaust, kas novadā notiek, kādi uzņēmēji ir, ar ko viņi nodarbojas.

Šai informācijai, lai varētu vispār kaut kādu atbalstu sniegt, būtu jābūt ļoti sīkai, varbūt pat tik daudz, ka uzņēmēji ir ar mieru atklāt savu apgrozījumu un kaut vai arī sertifikātus - ļoti sīkas lietas šajā jomā, lai spētu vispār kaut kādu atbalstu dot pašvaldība. Nākamais ir radīt sistēmu, lai pakalpojumi, būvdarbi un preces vispirms tiktu ņemti no Valkas novada uzņēmējiem.

Nu, šeit uzreiz ir ļoti daudz oponentu, ka aicinot pārkāpt likumu. Nē, šeit likumu neaicinu pārkāpt. Pirmais jau būtu šis pats Uzņēmējdarbības atbalsta centrs, tātad tā rīcībā būtu informācija, cik daudzi uzņēmēji ir spējīgi veikt konkrētos pakalpojumus (būvdarbus vai piegādāt preces) un tad jau orientēties uz šiem uzņēmējiem, jo arī uzņēmēji ir jāapmāca.

Mums iepirkumos parasti piedalās tikai divas, trīs vietējās firmas, un noteikti ir trīsreiz, četrreiz vairāk firmu, vienkārši tās nezina, kā šie iepirkumi notiek. Pirmais variants, kas būtu jāveic, ir šī apmācība. Nākamais - prioritāte ar uzņēmējdarbību saistītu jautājumu izskatīšanā domes sēdēs un arī administrācijā. Ļoti bieži uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, cik ilgā laikā viņu jautājums tiks izskatīts. Ko varētu pašvaldība darīt? Meklēt sakarus uzņēmējdarbības tirgus radīšanai.