Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Valkas novads. Izglītība.Kultūra.Sports
Valkas novada deputātu kandidāti skaidro savu redzējumu izglītības, kultūras un sporta attīstībā Valkas novadā.
"Pilsoniskā savienība".
Nu uz šo jautājumu es došu vārdu Valdim Šaicānam, kas arī ir mūsu partijas biedrs.
Tātad, labdien visi klātesošie! Kā jau Viesturs teica, esmu Valdis Šaicāns. Pareizi darīja arī Ingūna, minēja, ka šis ir ļoti sāpīgs jautājums. Tā nu, lūk, ir tā joma, ko regulē gan likumdošana, gan pašvaldības naudas maks.
Mūsu saraksta pārliecība ir tāda, ka lai nu kas, bet skola ir tā iestāde, kura būtu jāslēdz pēdējā, jo, ja nebūs skolas, nebūs izglītības. Dzīve šajos lauku reģionos noteikti apstāsies, tāpēc jāmēģina radīt risinājumi, kādā veidā šos līdzekļus sadalīt tā, lai izdzīvotu visi. Es runāju par izdzīvošanu. Ja budžetā sāks nākt iekšā līdzekļi, ekonomika atdzīvosies, izdzīvot vairs nevajadzēs, viss būs kārtībā. Cietīs noteikti interešu izglītība, bet lai aktivizētu interešu izglītību, ne vienmēr noteicošos ir nauda. Noteicošais ir cilvēki.
Mana ideja ir tā, ka vajadzētu meklēt šos cilvēkus, šos aktīvos cilvēkus starp bērnu vecākiem. Viņi ir ieinteresēti savu bērnu izglītībā ne tikai skolā, bet arī ārpus skolas, līdz ar to mēs meklēsim šos cilvēkus, mēs uzaicināsim darboties, lai bērniem būtu arī laika pavadīšana pēc skolas. Kas attiecas uz kultūru, iespēju robežās ir jāsaglabā visi esošie kolektīvi, kuri ir spējīgi šobrīd darboties un kuri ir spējīgi parādīt arī kādu sava darba rezultātu.
Arī šeit visu noteiks, protams, līdzekļi - pietiekamība vai nepietiekamība - bet kultūra arī ir tā joma, kaut ļoti daudz var panākt tieši ar šo entuziasmu, jo cilvēkiem ir vajadzīga sociālā pietiekamība, viņiem vajag nākt kopā un viņiem vajag sevi dažādi parādīt un dažādi izpausties.
Kultūras jomā noteicošais ir kultūras iestāžu esamība, lai ir kur atnākt, lai viņiem ir, kur sanākt kopā un ir kur paust savas idejas, savas kultūras, teiksim, izpausmes - dziedāšana, dejošana, teātra spēlēšana un tā tālāk. Sporta aktivitātes acīmredzot balstīsies vairāk uz novada centru, jo šeit ir ļoti brīnišķīgs stadions, bet arī laukos, pagastos, ir pietiekoši daudz sporta iestāžu un cilvēku, kas ar to gribēs nodarboties. Paldies!
Tautas partija.
- Viena no jau esošajām prioritātēm jau tagad ir bijusi izglītība, mēs varam tikai lepoties, kādas ir mūsu skolas, skolu informatizācija, veiktie remontdarbi, siltināšanas darbi. Tas jāturpina arī novadā un pilnīgi ir jāsaglabā visas novadā esošās skolas. Mums bijušas arī tikšanās un aprēķini par to, ko runā ministrija, par šiem 102 skolēniem.
Mūsu novadā skolās, lauku skolās uz doto brīdi ir 60 līdz 70 bērnu, skolas ir apmēram vienāda lieluma, vienādas kvalitātes un ļoti vienmērīgi izvietotas visā novada teritorijā. Lai nerunātu tikai par saglabāšanu, bet domātu arī par skolu tīkla attīstīšanu, šīs skolas ir jāizmanto arī mūžizglītības, pieaugušo izglītības nodrošināšanai.
Valstī ir izstrādāta programma. Uz doto brīdi pārsvarā dažādi kursi un semināri tiek piedāvāti tikai centros, tam ideālas vietas ir arī pagastu skolas, kur vakarpusēs var darboties pieaugušie un apgūt zināšanas, izmantot pieejamos datorus, internetu un tā tālāk. Mūsu programmā ir saistībā ar skolām, runājot par interešu izglītību, uz doto brīdi interešu izglītība darbojas visā rajona teritorijā.
Un viens no pirmajiem darbiem būs interešu izglītības sistēmas izveide atbilstoši novada vajadzībām. Interešu izglītība ir jāsaglabā. Tas ir tas, kas ir mūsu tautas nākotne. Tā ir koru dziedāšana, tautiskās dejas un dažādas aktivitātes un tādā veidā mēs audzinām mūsu jauniešus par aktīviem pilsoņiem. Starptautiskais studiju centrs.
Mūsu programmā šis ir, mēs esam strādājuši un tur ir ieguldīta arī zināma daļa līdzekļu. Ir dzirdēti dažādi jautājumi, vai to vajag, vai nevajag. Pilnīga pārliecība ir par - ja nav lielu mērķu, tad nevar sasniegt arī mazas lietas. To var uzskatīt par pietiekami ambiciozu projektu, tajā pašā laikā ir jau iestrādes, ir interese ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas puses. Šādā veidā piesaistot papildus, mēs nodrošinām jau trīs galvenās lietas.
Pirmkārt, izglītība pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, otrkārt - izglītots cilvēks mūsu novadā un mūsu pilsētā, un treškārt, tas ir papildu darba vietas. Darbojoties šādam izglītības centram, ir vajadzīga arī apkalpojošais personāls, ir vajadzīgi cilvēki, kas sakopj telpas, kas pieskata garderobi un strādā ēdnīcā. Par kultūru - saglabāt esošās tradīcijas.
Tās, kas jau ir, gan Vijas upes svētki Vijciemā, gan Labdarības robežtirgus Valkā - tās tradīcijas, kas jau ir astoņu gadu laikā izveidotas. Veidot novada kolektīvus: novada kori, novada deju kolektīvu, ja nepietiek šo cilvēku, kas vēlas dziedāt vienā konkrētā pašvaldībā. Bibliotēku lomu stiprināšana, kas uz doto brīdi ir gandrīz kā vienīgais tāds kultūras centrs katrā vietā.
Par sporta skolu. Arī šeit būs jāizveido sistēma, kā novadā sporta skola darbosies. Ir jāturpina atbalsts jauniem sporta klubiem un un sporta infrastruktūras pieejamības nodrošināšana. Tas, kas ir pilsētā, lai būtu arī lauku iedzīvotājiem. Ja cilvēkiem būs, kur mācīties, būs, kur piedalīties pašdarbība, būs kultūra, sports, sportošanas iespējas tiem, kas to vēlas, tad cilvēki dzīvos ne tikai pilsētās, bet arī laukos.
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība.
- Mūsu prioritāte ir izglītība numur viens un visu laiku kopš es arī strādāju rajona padomē, mūsu prioritāte bija numur viens. Mēs sarakstā esam ļoti vienoti šajā jautājumā. Mūsu sarakstā arī ir ļoti zinoši speciālisti, Dzintra, izglītības jomā, kura ir izgājusi faktiski, nu ir ministra cienīga ieņemt vietu faktiski.
Mūsu aprēķins, neatkārtošos to, ko teica Ozoliņas kundze, aprēķins pierāda, ka skolas varam saglabāt, bet es arī šeit pateicu nepatīkamu lietu, balsojiet kā gribat par mūsu sarakstu, es pateicu tā - tik vienkārši tas nebūs, tas būs jāizdara uz lielo skolu daļu rēķina, to, ko mēs esam darījuši jau vairākus gadus.
Šī pieredze ir pietiekoši liela. Izglītības pārvaldei mums ir jābūt ļoti zinošai un ļoti spējīgai palīdzēt direktoriem un pedagogiem paaugstināt kvalifikāciju un tā tālāk. Par sportu un kultūru. Es domāju, ka mums nav traģēdija rajonā. Mums ir augstas klases sportisti un mums arī novadā ir labi sporta kolektīvi. Tikai ko?
Mēs uzskatām, ka ir jāizveido jaunas tradīcijas, ka kultūras jomā pašdarbības kolektīvu rajona, nu neteiksim skates, bet rajona pasākumi, publiski, nevis pašdarbnieki sev, tāpat arī sporta sacensības un tas mobilizē uz vietām, katram sasniegt rezultātus, lai es varu parādīt sevi lielās sacensībās.
Par interešu izglītību un sporta skolu te nav ko teikt - sporta skolā ir sistēma un interešu izglītībai arī ir sistēma. Vien, ko vajadzētu panākt un pie kā mums būtu jāstrādā, tas ir tehnisko pulciņu attīstība, tehniskā jaunrade mums ir ļoti vāja. Mēs esam runājuši un mums ir idejas, kā to lietu izdarīt. Paldies!
DEMOKRĀTI.LV.
- Nu daudz ko iepriekšējie runātāji šeit runāja, es neko jaunu nevarēšu pateikt. Galvenais uzdevums ir skolu saglabāšana, mūsu skatījumā. Runājot par to, kā tas notiek pašlaik, šajā sfērā galvenais ir varas decentralizācija, mazliet pamainīsim viņu, proti, visu šo lēmējvaru, lēmumu pieņemšanu atstāt skolu direktoru ziņā, kā arī tautas namu vadītāju ziņā, un arī tagad jauno izveidoto pakalpojumu centru vadītāju ziņā.
Kā arī mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jāuzticas un praktiķi zinās labāk, kā to darīt un kā tos darbus paveikt, nevis tas jādara politiķiem. Kultūras jomā tagadējā ekonomiskā situācijā maksimāli jācenšas atbalstīt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, kā arī jānodrošina vispārēja kultūras pieejamība arī visos pagastos, ne tikai Valkā.
Nu es nezinu, ko es šeit vēl varētu pateikt. Sportā, nu sportu mēs esam vienmēr atbalstījuši. Mūsu sarakstos pat ir sportisti ar vārdiem un sasniegumiem, kas pat ir Eiropas čempioni. Pilnīgi piekrītu iepriekšējiem runātājiem, neko jaunu es neatklāšu vairāk. Paldies!
Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
- Jā, par izglītību arī jāsaka tā, mūsu nostāja arī ir tāda, ka saglabāt visas skolas, kas ir, arī lauku skolas noteikti. Bērni ir mūsu nākotne, tāpēc arī ir svarīgi, lai viņiem tiktu nodrošināta šī izglītība tuvāk savai dzīvesvietai.
Tā kā jau iepriekš runātāji teica, neko jaunu es pat nevaru piebilst. Un ļoti svarīgi ir, kādi lēmumi tiek pieņemti valdībā, jo tur vēl pašiem nav skaidrība, notiek diskusijas valdības kabinetos un svarīgi ir arī kādu lēmumu viņi pieņems un kādas pilnvaras tiks dotas pašvaldībām rīkoties šajā jomā.
Par interešu izglītība es arī gribu teikt, ka jā, pašreiz ir interešu izglītība pietiekami labi attīstīta, bet tā sistēma ir jāveido, protams, novada vajadzībām atbilstoša un jāskatās vai tas būs pie skolām, vai tas tiks koordinēts no centra un tas darbs ir darāms. Noteikti ne vienas dienas laikā to var izlemt un pieņemt kaut kādus lēmumus.
Kā to labāk darīt? Ir jāstrādā grupās, darba grupās un ir jāvienojas par labāko darba variantu. Pirmās lietas, kas varbūt tiešām būtu jāizdara pirms vēlēšanām, jāsanāk kopā un pirmie jautājumi, kas būtu jāizlemj, ir tieši saitīti ar izglītības jautājumiem, jo pedagogi ir neziņā par savu nākotni, tāpat arī daudzi vecāki bažās par to, ka tās mazās skolas tiks slēgtas.
Līdz septembrim nav tālu. Ir tie jautājumi jālemj ātri un jāredz risinājumi. Par kultūru varbūt Aija pāris vārdus. Mūsu lielā kultūras fane un darbiniece.
Aija Sallu: Labdien visapkārt! Nu neviens pašreiz par to nerunā, bet man ir tāda sava doma, savs skatījums saistībā ar Valkas novada izveidošanos un par to, kā tad mēs, kultūras nama darbinieki, kultūras cilvēki varētu palīdzēt varbūt pašā galvenajā, tajā pamatā - ekonomikā.
Un šeit es redzu tādu skatījumu, tā kā ne Valka, ne arī topošais Valkas novads nav iedzīvotājiem pārbagāts, šeit nekūp milzīgi lielu uzņēmumu dūmeņi, šeit tomēr ir pamats tam mazajam uzņēmējam un te nu es redzu tādu iespēju palīdzēt uzņēmējiem, strādājot pie tādiem lieliem, liela gabarīta kultūras projektiem. Praktiski tas izskatās šādi: jo mēs kultūras darbinieki varam vairāk atvilināt šeit cilvēkus, jo lielākā vai mazākā mērā tomēr šis vietējais uzņēmējs, gan ēdināšanas sfēras pārstāvis, gan...
Ingūna Johansone: Jūsu partijai jūsu trīs minūtes ir iztērētas.
Jā, jā, tieši tā. Tātad šie lielie kultūras projekti, pie kuriem mēs jau esam sākuši strādāt, kā Pierobežas kultūras nedēļa un tagad jau arī Valku piesaistot arī tādam lielam projektam kā „Kultūras galvaspilsēta 2014", kas būs Cēsis, bet aptvers visu šo Vidzemes reģionu, līdz ar to es domāju, ka šeit varētu būt zaļā gaisma kultūrtūrismam, kas arī dotu pietiekoši daudz darbavietu.
Jaunais laiks.
- Arī mēs esam par to, lai neaizvērtu nevienu skolu Valkas novadā, bet tajā pašā brīdī, kad mēs domājām, lai neaizvērtu mūsu skolas, mēs arī padomājām par tādu lietu, ja nu tas notiek. Kas notiek tajā brīdī, ja aizver kādu no Valkas novada skolām.
Tajā brīdī mēs sākām domāt par to, lai bērni tiek uz tuvāko skolu, tas ir apmaksāts transports obligāti. Vēl tam visam klāt ir apmaksātas pusdienas, kā mēs to redzam. Kultūras ziņā runājot, pirmais, kas mums ir atkal, ko mēs atbalstīsim, tas ir mūsu muzejs, kas ir pietiekami daudz ko sasniedzis un es domāju, ka ar atbalstu tas tiks vēl vairāk padarīts.
Valkā ir ļoti daudz pasākumu, ir Teātra festivāls, kas, manuprāt, ir jāatbalsta, tas viss, lai tas viss paliek, un, protams, ir jāveido kaut kas jauns, sadarbība ar Igauniju, tādi pasākumi jāveido kopīgie.
Runājot par sportu, mums ir ļoti labs stadions, mums ir divas halles - skolas halle un Lauktehnikā ir halle, kurā aktīvi piedalās vieglatlēti, ir futbolisti, ir florbolisti, tos visus tad mēs mēģināsim atbalstīt gan materiāli, gan arī finansiāli, dodot naudu autobusiem, ja jābrauc uz sacensībām, šīs visas lietas kopā.
Runājot vēl par kultūru, nepieminēju mūzikas skolas un mākslas skolas. Uzskatu, ka šajās skolās, ja kāds skolēns vai bērns vēlas mācīties, par viņām visām ir jāmaksā, un es domāju, ka pašvaldība varētu sniegt kaut kādu materiālu atbalstu tam, lai tām ģimenēm, kuras nav tik spējīgas finansiāli, būtu atbalsts, lai tie bērni pilnveidotos. Paldies!
Osipova partija.
- Ir jāsaglabā izglītība mūsu novadā jebkurā gadījumā. Nevaram neko solīt, jo naudas būs tik, cik būs, un, ja mēs spēsim radīt darbavietas, veicināt uzņēmējdarbību un tā tālāk un tā joprojām, tad mēs spēsim arī piesaistīt naudu, kuru tālāk kultūrā un sportā piešķirt un arī izglītībai. Vienīgais, ko es varu teikt, ka skolas jebkurā gadījumā mēs mēģināsim atbalstīt, pat mazās lauku skolas, lai viņas netiktu slēgtas. Pārējo mēs neko nevaram solīt šobrīd. Paldies!
Ingūna Johansone: Paldies visiem par atbildēm. Tā kā izglītības joma ir viena no tām pašvaldībai sāpīgākajām jomām, un vēlētāji būs ne tikai Valkas pilsētas iedzīvotāji, bet arī Valkai apkārt esošo pagastu iedzīvotāji, kuriem droši vien ļoti skaidri būtu jāsaprot katra saraksta nostāja, ko viņi varētu teikt pirms vēlēšanām, lai pēc tam cilvēki varētu teikt - bet jūs taču mums solījāt!
Un nebūtu tā - nu, jā, valdība jau, redziet, pieņēma lēmumu un tās skoliņas, kur ir zem simts cilvēkiem, kur ir jāapmāca, ir jāslēdz un mēs neko nevaram darīt. Tāpēc es vēlreiz vēlos jums katram pajautāt, vai jūs ar pilnu atbildību šeit, sakot vārdus, ka mēs esam par to, ka saglabāsim visas novadā esošās skolas, apzināties, ka tas ir arī Ērģemes pamatskola, Zvārtavas pamatskola, Vijciema pamatskola, tās ir Valkas abas skolas, kur jau tagad, kā jūs visi pilsētā zināt, neviens tikai pārāk skaļi to nevēlas teikt, notiek ne visai laba cīņa par bērniem, lai neaiziet uz proģimnāziju.
Vai jūs apzināties, ka visas šīs skolas, arī tās mazās lauku skolas, jūs spēsiet saglabāt un uzturēt? Sāksim no Viestura.
Pilsoniska savienība.
- Jā, mēs to apzināmies, un esam arī par to domājuši un mēs jau uzskatām, ka skolai tai būtu jābūt pēdējam, ko pagastā aizslēdz pirms aizbraukšanas vispār no pagasta. Varētu būt, es pat pieļauju, šis pakalpojumu centrs, kas paredzēts pagastā atstāt uz vietas, tātad to varētu vēl slēgt un naudu pagastiņa skolai, bet skolu - ja nu tā tad vairs nebūs, ja nebūs bērnu, nebūs skolas, tas tāpatās skaidrs. Nu desmit bērni skolā neies, tas ir jāsaprot. Sešdesmit, septiņdesmit ja ir bērni - priekš mums tas jau ir daudz, pietiekami daudz, lai skolu varētu saglabāt.
Tautas partija.
- Jā, es ar pilnu atbildību varu teikt, ka mēs zinām, kādā veidā skolas var saglabāt. Var būt runa par atbalsta personālu, lielāks vai mazāks. Es tiešām esmu iedziļinājusies visos šajos jautājumos. Tie modeļi, ko ministrija piesola un saka, ka pašvaldībām viss ir zināms.
Diemžēl mēs nevaram teikt, ka tā ir, bet, ja ministrija dod vienus skaitļus, tad pie vieniem skaitļiem mēs varam teikt, ka mēs varam pastāvēt tā, kā ir tagad un gandrīz pat vēl labāk. Savukārt, pie otriem skaitļiem ir tā, ka naudas pietiek pedagogu darba samaksai un nepietiek administrācijai. Tā tad nu būs pašvaldību izšķiršanās, kādā veidā nodrošināt administrāciju skolās.
Nu es gribu minēt šeit, piemēram, Ērģemes skolas piemēru, kā vienu no tiem, kādā veidā skolas var attīstīt un mūsu programmā tas varbūt ir vairāk uz šo sociālo jautājumu sadaļā. Uz doto brīdi Valkas rajonā Ērģemē ir bērnunams, savukārt, bērnu krīzes centrs darbojas Smiltenē. Tātad šī krīzes centra izveide pie Ērģemes bērnunama, tādā veidā nodrošinot papildu skolēnus Ērģemes skolā.
Protams, vēl viena svarīga lietas, tas, ko es jau teicu, ja cilvēkiem būs šeit patīkami dzīvot, tad viņi šeit dzīvos un viņiem būs bērni. Nevar būt skolas, ja nav bērnu. Neviena skola nepastāvēs tikai tādēļ, ka skolotājiem vajag darbu. Pirmais priekšnoteikums - strādāsim tā, lai cilvēkiem pie mums gribas dzīvot, lai viņiem šeit ir darbavieta.
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība.
- Es jau liekas, ka jums atbildi pateicu savā uzstāšanās reizē, kā to varēs risināt. Tas nebūs tik vienkārši, kā mēs te šodien sakām. Jā, mēs saglabāsim. Mēs esam parēķinājuši. Jā, un pie pašreiz zināmiem cipariem, tiem pēdējā tā samazināšana, protams, mēs varam saglabāt.
Dramatiski varētu būt, ja vēlreiz būs budžeta grozījumi un samazinājums, tad, protams, iet runa par nevis skolu likvidāciju, bet varbūt sākumskolu saglabāšanu. Tā tālāk. Par pirmsskolas iestāžu un skolu (mazo) apvienošanu ar vienu administrāciju.
Tādi varianti arī ir un tādus variantus pašreiz atstrādā daudzās vietās Latvijā, un tai skaitā arī mēs teorētiski, bet īsti, praktiski vēl šīs vajadzības nav. Mums ir bažas, un es atkal pateikšu - bažas māc par zināmā mērā kultūras izglītības skolām, kuras šur tur diemžēl palīgo, viņas nosauc par interešu izglītību, tā gan būs milzu, milzu liela problēma, bet es tikai to minu, jo es nevaru atbildēt, kas.
Mēs esam savā laikā pastāvējuši par interešu izglītību, jāsaka tā ļoti drakoniski, un viņa palika, jo mūsu politiķi kādi astoņi gadi atpakaļ bija noskatījušies, a kāpēc nē, Dānijā- kā zvans noskan, pēdējais skolu aizslēdz, viss kārtībā.
Mums tā nav, un viņi mācās no mums, ka tomēr ir jāatgriežas šai interešu izglītībai un mēs arī esam par to. Bet par skolu saglabāšanu - tiešām piekrītu tam, ka tā ir šī pēdējā iespēja varbūt. Būtībā skola tā ir kultūrizglītības centrs pagastā un plus vēl pagasta administrācija.
DEMOKRĀTI.LV.
- Es uzskatu, ka skolu kā tādu mēs varam saglabāt jebkurā gadījumā. Saukšu piemēru, piemēram, tagad mums ir Ozolu skola, trūkst to bērnu, tātad mēs to skolu nosaucam par Valkas pamatskolu, tātad darbu zaudē skolas direktors, darbu zaudē mācību daļas pārzinis, bet skola kā tāda paliek.
Paliek ar skolēniem, tikai vadošais speciālists ir viens, tas ir, piemēram, Valkas pamatskolas direktors. Tāda prakse jau kādos rajonos ir bijusi, man liekas, kad skola vienkārši zaudē nosaukumu, bet kā tāda viņa paliek. Paldies!
Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
- Jā, mēs tā kā pat uzskatām un varam teikt, ka mūsu darbs būs virzīts, lai šīs skolas saglabātu. Noteikti tā būs mūsu prioritāte - izglītība un mazās skolas saglabāt. Ja aizslēgs skolas, tad šajā vietā tiešam pazūd dzīvība. Tā kā teica Ozoliņas kundze, mums ir jāstrādā, jārada, lai šeit ir labvēlīgi apstākļi, lai cilvēks vēlas šeit dzīvot. Tiešām radīsim tos apstākļus.
Ingūna Johansone: Par šo jautājumu varbūt nē, tikai varbūt konkrēti to jautājumu.
Par skolu. Jāsāk varbūt ar to, ka mums jādzīvo tik labvēlīgos apstākļos, lai cilvēkiem būtu tā vēlēšanās šeit radīt bērnus un viņi redzētu, ka šeit viņiem ir labi un ir iespēja gan izglītoties, gan iet interešu izglītību apgūt, gan jebkādus kultūras pasākumus apmeklēt. Skola ir un skolām jāpaliek. Darbu var optimizēt tā, lai viņas saglabātu.
Jaunais laiks.
-Kā jau es teicu iepriekš, es apsveru abus divus variantus, bet mēs, protams, arī darīsim visu iespējamo, lai tas nenotiktu. Paldies!
Osipova partija.
-Atbildēšu konkrēti uz jautājumu. Jā, mēs apzināmies, ka tas nebūs viegli, bet skolas nav jāslēdz, viņas ir par visām varītēm jāsaglabā. Tas nav no mums tieši atkarīgs. Diemžēl.
"Pilsoniskā savienība".
Nu uz šo jautājumu es došu vārdu Valdim Šaicānam, kas arī ir mūsu partijas biedrs.
Tātad, labdien visi klātesošie! Kā jau Viesturs teica, esmu Valdis Šaicāns. Pareizi darīja arī Ingūna, minēja, ka šis ir ļoti sāpīgs jautājums. Tā nu, lūk, ir tā joma, ko regulē gan likumdošana, gan pašvaldības naudas maks.
Mūsu saraksta pārliecība ir tāda, ka lai nu kas, bet skola ir tā iestāde, kura būtu jāslēdz pēdējā, jo, ja nebūs skolas, nebūs izglītības. Dzīve šajos lauku reģionos noteikti apstāsies, tāpēc jāmēģina radīt risinājumi, kādā veidā šos līdzekļus sadalīt tā, lai izdzīvotu visi. Es runāju par izdzīvošanu. Ja budžetā sāks nākt iekšā līdzekļi, ekonomika atdzīvosies, izdzīvot vairs nevajadzēs, viss būs kārtībā. Cietīs noteikti interešu izglītība, bet lai aktivizētu interešu izglītību, ne vienmēr noteicošos ir nauda. Noteicošais ir cilvēki.
Mana ideja ir tā, ka vajadzētu meklēt šos cilvēkus, šos aktīvos cilvēkus starp bērnu vecākiem. Viņi ir ieinteresēti savu bērnu izglītībā ne tikai skolā, bet arī ārpus skolas, līdz ar to mēs meklēsim šos cilvēkus, mēs uzaicināsim darboties, lai bērniem būtu arī laika pavadīšana pēc skolas. Kas attiecas uz kultūru, iespēju robežās ir jāsaglabā visi esošie kolektīvi, kuri ir spējīgi šobrīd darboties un kuri ir spējīgi parādīt arī kādu sava darba rezultātu.
Arī šeit visu noteiks, protams, līdzekļi - pietiekamība vai nepietiekamība - bet kultūra arī ir tā joma, kaut ļoti daudz var panākt tieši ar šo entuziasmu, jo cilvēkiem ir vajadzīga sociālā pietiekamība, viņiem vajag nākt kopā un viņiem vajag sevi dažādi parādīt un dažādi izpausties.
Kultūras jomā noteicošais ir kultūras iestāžu esamība, lai ir kur atnākt, lai viņiem ir, kur sanākt kopā un ir kur paust savas idejas, savas kultūras, teiksim, izpausmes - dziedāšana, dejošana, teātra spēlēšana un tā tālāk. Sporta aktivitātes acīmredzot balstīsies vairāk uz novada centru, jo šeit ir ļoti brīnišķīgs stadions, bet arī laukos, pagastos, ir pietiekoši daudz sporta iestāžu un cilvēku, kas ar to gribēs nodarboties. Paldies!
Tautas partija.
- Viena no jau esošajām prioritātēm jau tagad ir bijusi izglītība, mēs varam tikai lepoties, kādas ir mūsu skolas, skolu informatizācija, veiktie remontdarbi, siltināšanas darbi. Tas jāturpina arī novadā un pilnīgi ir jāsaglabā visas novadā esošās skolas. Mums bijušas arī tikšanās un aprēķini par to, ko runā ministrija, par šiem 102 skolēniem.
Mūsu novadā skolās, lauku skolās uz doto brīdi ir 60 līdz 70 bērnu, skolas ir apmēram vienāda lieluma, vienādas kvalitātes un ļoti vienmērīgi izvietotas visā novada teritorijā. Lai nerunātu tikai par saglabāšanu, bet domātu arī par skolu tīkla attīstīšanu, šīs skolas ir jāizmanto arī mūžizglītības, pieaugušo izglītības nodrošināšanai.
Valstī ir izstrādāta programma. Uz doto brīdi pārsvarā dažādi kursi un semināri tiek piedāvāti tikai centros, tam ideālas vietas ir arī pagastu skolas, kur vakarpusēs var darboties pieaugušie un apgūt zināšanas, izmantot pieejamos datorus, internetu un tā tālāk. Mūsu programmā ir saistībā ar skolām, runājot par interešu izglītību, uz doto brīdi interešu izglītība darbojas visā rajona teritorijā.
Un viens no pirmajiem darbiem būs interešu izglītības sistēmas izveide atbilstoši novada vajadzībām. Interešu izglītība ir jāsaglabā. Tas ir tas, kas ir mūsu tautas nākotne. Tā ir koru dziedāšana, tautiskās dejas un dažādas aktivitātes un tādā veidā mēs audzinām mūsu jauniešus par aktīviem pilsoņiem. Starptautiskais studiju centrs.
Mūsu programmā šis ir, mēs esam strādājuši un tur ir ieguldīta arī zināma daļa līdzekļu. Ir dzirdēti dažādi jautājumi, vai to vajag, vai nevajag. Pilnīga pārliecība ir par - ja nav lielu mērķu, tad nevar sasniegt arī mazas lietas. To var uzskatīt par pietiekami ambiciozu projektu, tajā pašā laikā ir jau iestrādes, ir interese ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas puses. Šādā veidā piesaistot papildus, mēs nodrošinām jau trīs galvenās lietas.
Pirmkārt, izglītība pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, otrkārt - izglītots cilvēks mūsu novadā un mūsu pilsētā, un treškārt, tas ir papildu darba vietas. Darbojoties šādam izglītības centram, ir vajadzīga arī apkalpojošais personāls, ir vajadzīgi cilvēki, kas sakopj telpas, kas pieskata garderobi un strādā ēdnīcā. Par kultūru - saglabāt esošās tradīcijas.
Tās, kas jau ir, gan Vijas upes svētki Vijciemā, gan Labdarības robežtirgus Valkā - tās tradīcijas, kas jau ir astoņu gadu laikā izveidotas. Veidot novada kolektīvus: novada kori, novada deju kolektīvu, ja nepietiek šo cilvēku, kas vēlas dziedāt vienā konkrētā pašvaldībā. Bibliotēku lomu stiprināšana, kas uz doto brīdi ir gandrīz kā vienīgais tāds kultūras centrs katrā vietā.
Par sporta skolu. Arī šeit būs jāizveido sistēma, kā novadā sporta skola darbosies. Ir jāturpina atbalsts jauniem sporta klubiem un un sporta infrastruktūras pieejamības nodrošināšana. Tas, kas ir pilsētā, lai būtu arī lauku iedzīvotājiem. Ja cilvēkiem būs, kur mācīties, būs, kur piedalīties pašdarbība, būs kultūra, sports, sportošanas iespējas tiem, kas to vēlas, tad cilvēki dzīvos ne tikai pilsētās, bet arī laukos.
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība.
- Mūsu prioritāte ir izglītība numur viens un visu laiku kopš es arī strādāju rajona padomē, mūsu prioritāte bija numur viens. Mēs sarakstā esam ļoti vienoti šajā jautājumā. Mūsu sarakstā arī ir ļoti zinoši speciālisti, Dzintra, izglītības jomā, kura ir izgājusi faktiski, nu ir ministra cienīga ieņemt vietu faktiski.
Mūsu aprēķins, neatkārtošos to, ko teica Ozoliņas kundze, aprēķins pierāda, ka skolas varam saglabāt, bet es arī šeit pateicu nepatīkamu lietu, balsojiet kā gribat par mūsu sarakstu, es pateicu tā - tik vienkārši tas nebūs, tas būs jāizdara uz lielo skolu daļu rēķina, to, ko mēs esam darījuši jau vairākus gadus.
Šī pieredze ir pietiekoši liela. Izglītības pārvaldei mums ir jābūt ļoti zinošai un ļoti spējīgai palīdzēt direktoriem un pedagogiem paaugstināt kvalifikāciju un tā tālāk. Par sportu un kultūru. Es domāju, ka mums nav traģēdija rajonā. Mums ir augstas klases sportisti un mums arī novadā ir labi sporta kolektīvi. Tikai ko?
Mēs uzskatām, ka ir jāizveido jaunas tradīcijas, ka kultūras jomā pašdarbības kolektīvu rajona, nu neteiksim skates, bet rajona pasākumi, publiski, nevis pašdarbnieki sev, tāpat arī sporta sacensības un tas mobilizē uz vietām, katram sasniegt rezultātus, lai es varu parādīt sevi lielās sacensībās.
Par interešu izglītību un sporta skolu te nav ko teikt - sporta skolā ir sistēma un interešu izglītībai arī ir sistēma. Vien, ko vajadzētu panākt un pie kā mums būtu jāstrādā, tas ir tehnisko pulciņu attīstība, tehniskā jaunrade mums ir ļoti vāja. Mēs esam runājuši un mums ir idejas, kā to lietu izdarīt. Paldies!
DEMOKRĀTI.LV.
- Nu daudz ko iepriekšējie runātāji šeit runāja, es neko jaunu nevarēšu pateikt. Galvenais uzdevums ir skolu saglabāšana, mūsu skatījumā. Runājot par to, kā tas notiek pašlaik, šajā sfērā galvenais ir varas decentralizācija, mazliet pamainīsim viņu, proti, visu šo lēmējvaru, lēmumu pieņemšanu atstāt skolu direktoru ziņā, kā arī tautas namu vadītāju ziņā, un arī tagad jauno izveidoto pakalpojumu centru vadītāju ziņā.
Kā arī mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jāuzticas un praktiķi zinās labāk, kā to darīt un kā tos darbus paveikt, nevis tas jādara politiķiem. Kultūras jomā tagadējā ekonomiskā situācijā maksimāli jācenšas atbalstīt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, kā arī jānodrošina vispārēja kultūras pieejamība arī visos pagastos, ne tikai Valkā.
Nu es nezinu, ko es šeit vēl varētu pateikt. Sportā, nu sportu mēs esam vienmēr atbalstījuši. Mūsu sarakstos pat ir sportisti ar vārdiem un sasniegumiem, kas pat ir Eiropas čempioni. Pilnīgi piekrītu iepriekšējiem runātājiem, neko jaunu es neatklāšu vairāk. Paldies!
Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
- Jā, par izglītību arī jāsaka tā, mūsu nostāja arī ir tāda, ka saglabāt visas skolas, kas ir, arī lauku skolas noteikti. Bērni ir mūsu nākotne, tāpēc arī ir svarīgi, lai viņiem tiktu nodrošināta šī izglītība tuvāk savai dzīvesvietai.
Tā kā jau iepriekš runātāji teica, neko jaunu es pat nevaru piebilst. Un ļoti svarīgi ir, kādi lēmumi tiek pieņemti valdībā, jo tur vēl pašiem nav skaidrība, notiek diskusijas valdības kabinetos un svarīgi ir arī kādu lēmumu viņi pieņems un kādas pilnvaras tiks dotas pašvaldībām rīkoties šajā jomā.
Par interešu izglītība es arī gribu teikt, ka jā, pašreiz ir interešu izglītība pietiekami labi attīstīta, bet tā sistēma ir jāveido, protams, novada vajadzībām atbilstoša un jāskatās vai tas būs pie skolām, vai tas tiks koordinēts no centra un tas darbs ir darāms. Noteikti ne vienas dienas laikā to var izlemt un pieņemt kaut kādus lēmumus.
Kā to labāk darīt? Ir jāstrādā grupās, darba grupās un ir jāvienojas par labāko darba variantu. Pirmās lietas, kas varbūt tiešām būtu jāizdara pirms vēlēšanām, jāsanāk kopā un pirmie jautājumi, kas būtu jāizlemj, ir tieši saitīti ar izglītības jautājumiem, jo pedagogi ir neziņā par savu nākotni, tāpat arī daudzi vecāki bažās par to, ka tās mazās skolas tiks slēgtas.
Līdz septembrim nav tālu. Ir tie jautājumi jālemj ātri un jāredz risinājumi. Par kultūru varbūt Aija pāris vārdus. Mūsu lielā kultūras fane un darbiniece.
Aija Sallu: Labdien visapkārt! Nu neviens pašreiz par to nerunā, bet man ir tāda sava doma, savs skatījums saistībā ar Valkas novada izveidošanos un par to, kā tad mēs, kultūras nama darbinieki, kultūras cilvēki varētu palīdzēt varbūt pašā galvenajā, tajā pamatā - ekonomikā.
Un šeit es redzu tādu skatījumu, tā kā ne Valka, ne arī topošais Valkas novads nav iedzīvotājiem pārbagāts, šeit nekūp milzīgi lielu uzņēmumu dūmeņi, šeit tomēr ir pamats tam mazajam uzņēmējam un te nu es redzu tādu iespēju palīdzēt uzņēmējiem, strādājot pie tādiem lieliem, liela gabarīta kultūras projektiem. Praktiski tas izskatās šādi: jo mēs kultūras darbinieki varam vairāk atvilināt šeit cilvēkus, jo lielākā vai mazākā mērā tomēr šis vietējais uzņēmējs, gan ēdināšanas sfēras pārstāvis, gan...
Ingūna Johansone: Jūsu partijai jūsu trīs minūtes ir iztērētas.
Jā, jā, tieši tā. Tātad šie lielie kultūras projekti, pie kuriem mēs jau esam sākuši strādāt, kā Pierobežas kultūras nedēļa un tagad jau arī Valku piesaistot arī tādam lielam projektam kā „Kultūras galvaspilsēta 2014", kas būs Cēsis, bet aptvers visu šo Vidzemes reģionu, līdz ar to es domāju, ka šeit varētu būt zaļā gaisma kultūrtūrismam, kas arī dotu pietiekoši daudz darbavietu.
Jaunais laiks.
- Arī mēs esam par to, lai neaizvērtu nevienu skolu Valkas novadā, bet tajā pašā brīdī, kad mēs domājām, lai neaizvērtu mūsu skolas, mēs arī padomājām par tādu lietu, ja nu tas notiek. Kas notiek tajā brīdī, ja aizver kādu no Valkas novada skolām.
Tajā brīdī mēs sākām domāt par to, lai bērni tiek uz tuvāko skolu, tas ir apmaksāts transports obligāti. Vēl tam visam klāt ir apmaksātas pusdienas, kā mēs to redzam. Kultūras ziņā runājot, pirmais, kas mums ir atkal, ko mēs atbalstīsim, tas ir mūsu muzejs, kas ir pietiekami daudz ko sasniedzis un es domāju, ka ar atbalstu tas tiks vēl vairāk padarīts.
Valkā ir ļoti daudz pasākumu, ir Teātra festivāls, kas, manuprāt, ir jāatbalsta, tas viss, lai tas viss paliek, un, protams, ir jāveido kaut kas jauns, sadarbība ar Igauniju, tādi pasākumi jāveido kopīgie.
Runājot par sportu, mums ir ļoti labs stadions, mums ir divas halles - skolas halle un Lauktehnikā ir halle, kurā aktīvi piedalās vieglatlēti, ir futbolisti, ir florbolisti, tos visus tad mēs mēģināsim atbalstīt gan materiāli, gan arī finansiāli, dodot naudu autobusiem, ja jābrauc uz sacensībām, šīs visas lietas kopā.
Runājot vēl par kultūru, nepieminēju mūzikas skolas un mākslas skolas. Uzskatu, ka šajās skolās, ja kāds skolēns vai bērns vēlas mācīties, par viņām visām ir jāmaksā, un es domāju, ka pašvaldība varētu sniegt kaut kādu materiālu atbalstu tam, lai tām ģimenēm, kuras nav tik spējīgas finansiāli, būtu atbalsts, lai tie bērni pilnveidotos. Paldies!
Osipova partija.
- Ir jāsaglabā izglītība mūsu novadā jebkurā gadījumā. Nevaram neko solīt, jo naudas būs tik, cik būs, un, ja mēs spēsim radīt darbavietas, veicināt uzņēmējdarbību un tā tālāk un tā joprojām, tad mēs spēsim arī piesaistīt naudu, kuru tālāk kultūrā un sportā piešķirt un arī izglītībai. Vienīgais, ko es varu teikt, ka skolas jebkurā gadījumā mēs mēģināsim atbalstīt, pat mazās lauku skolas, lai viņas netiktu slēgtas. Pārējo mēs neko nevaram solīt šobrīd. Paldies!
Ingūna Johansone: Paldies visiem par atbildēm. Tā kā izglītības joma ir viena no tām pašvaldībai sāpīgākajām jomām, un vēlētāji būs ne tikai Valkas pilsētas iedzīvotāji, bet arī Valkai apkārt esošo pagastu iedzīvotāji, kuriem droši vien ļoti skaidri būtu jāsaprot katra saraksta nostāja, ko viņi varētu teikt pirms vēlēšanām, lai pēc tam cilvēki varētu teikt - bet jūs taču mums solījāt!
Un nebūtu tā - nu, jā, valdība jau, redziet, pieņēma lēmumu un tās skoliņas, kur ir zem simts cilvēkiem, kur ir jāapmāca, ir jāslēdz un mēs neko nevaram darīt. Tāpēc es vēlreiz vēlos jums katram pajautāt, vai jūs ar pilnu atbildību šeit, sakot vārdus, ka mēs esam par to, ka saglabāsim visas novadā esošās skolas, apzināties, ka tas ir arī Ērģemes pamatskola, Zvārtavas pamatskola, Vijciema pamatskola, tās ir Valkas abas skolas, kur jau tagad, kā jūs visi pilsētā zināt, neviens tikai pārāk skaļi to nevēlas teikt, notiek ne visai laba cīņa par bērniem, lai neaiziet uz proģimnāziju.
Vai jūs apzināties, ka visas šīs skolas, arī tās mazās lauku skolas, jūs spēsiet saglabāt un uzturēt? Sāksim no Viestura.
Pilsoniska savienība.
- Jā, mēs to apzināmies, un esam arī par to domājuši un mēs jau uzskatām, ka skolai tai būtu jābūt pēdējam, ko pagastā aizslēdz pirms aizbraukšanas vispār no pagasta. Varētu būt, es pat pieļauju, šis pakalpojumu centrs, kas paredzēts pagastā atstāt uz vietas, tātad to varētu vēl slēgt un naudu pagastiņa skolai, bet skolu - ja nu tā tad vairs nebūs, ja nebūs bērnu, nebūs skolas, tas tāpatās skaidrs. Nu desmit bērni skolā neies, tas ir jāsaprot. Sešdesmit, septiņdesmit ja ir bērni - priekš mums tas jau ir daudz, pietiekami daudz, lai skolu varētu saglabāt.
Tautas partija.
- Jā, es ar pilnu atbildību varu teikt, ka mēs zinām, kādā veidā skolas var saglabāt. Var būt runa par atbalsta personālu, lielāks vai mazāks. Es tiešām esmu iedziļinājusies visos šajos jautājumos. Tie modeļi, ko ministrija piesola un saka, ka pašvaldībām viss ir zināms.
Diemžēl mēs nevaram teikt, ka tā ir, bet, ja ministrija dod vienus skaitļus, tad pie vieniem skaitļiem mēs varam teikt, ka mēs varam pastāvēt tā, kā ir tagad un gandrīz pat vēl labāk. Savukārt, pie otriem skaitļiem ir tā, ka naudas pietiek pedagogu darba samaksai un nepietiek administrācijai. Tā tad nu būs pašvaldību izšķiršanās, kādā veidā nodrošināt administrāciju skolās.
Nu es gribu minēt šeit, piemēram, Ērģemes skolas piemēru, kā vienu no tiem, kādā veidā skolas var attīstīt un mūsu programmā tas varbūt ir vairāk uz šo sociālo jautājumu sadaļā. Uz doto brīdi Valkas rajonā Ērģemē ir bērnunams, savukārt, bērnu krīzes centrs darbojas Smiltenē. Tātad šī krīzes centra izveide pie Ērģemes bērnunama, tādā veidā nodrošinot papildu skolēnus Ērģemes skolā.
Protams, vēl viena svarīga lietas, tas, ko es jau teicu, ja cilvēkiem būs šeit patīkami dzīvot, tad viņi šeit dzīvos un viņiem būs bērni. Nevar būt skolas, ja nav bērnu. Neviena skola nepastāvēs tikai tādēļ, ka skolotājiem vajag darbu. Pirmais priekšnoteikums - strādāsim tā, lai cilvēkiem pie mums gribas dzīvot, lai viņiem šeit ir darbavieta.
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība.
- Es jau liekas, ka jums atbildi pateicu savā uzstāšanās reizē, kā to varēs risināt. Tas nebūs tik vienkārši, kā mēs te šodien sakām. Jā, mēs saglabāsim. Mēs esam parēķinājuši. Jā, un pie pašreiz zināmiem cipariem, tiem pēdējā tā samazināšana, protams, mēs varam saglabāt.
Dramatiski varētu būt, ja vēlreiz būs budžeta grozījumi un samazinājums, tad, protams, iet runa par nevis skolu likvidāciju, bet varbūt sākumskolu saglabāšanu. Tā tālāk. Par pirmsskolas iestāžu un skolu (mazo) apvienošanu ar vienu administrāciju.
Tādi varianti arī ir un tādus variantus pašreiz atstrādā daudzās vietās Latvijā, un tai skaitā arī mēs teorētiski, bet īsti, praktiski vēl šīs vajadzības nav. Mums ir bažas, un es atkal pateikšu - bažas māc par zināmā mērā kultūras izglītības skolām, kuras šur tur diemžēl palīgo, viņas nosauc par interešu izglītību, tā gan būs milzu, milzu liela problēma, bet es tikai to minu, jo es nevaru atbildēt, kas.
Mēs esam savā laikā pastāvējuši par interešu izglītību, jāsaka tā ļoti drakoniski, un viņa palika, jo mūsu politiķi kādi astoņi gadi atpakaļ bija noskatījušies, a kāpēc nē, Dānijā- kā zvans noskan, pēdējais skolu aizslēdz, viss kārtībā.
Mums tā nav, un viņi mācās no mums, ka tomēr ir jāatgriežas šai interešu izglītībai un mēs arī esam par to. Bet par skolu saglabāšanu - tiešām piekrītu tam, ka tā ir šī pēdējā iespēja varbūt. Būtībā skola tā ir kultūrizglītības centrs pagastā un plus vēl pagasta administrācija.
DEMOKRĀTI.LV.
- Es uzskatu, ka skolu kā tādu mēs varam saglabāt jebkurā gadījumā. Saukšu piemēru, piemēram, tagad mums ir Ozolu skola, trūkst to bērnu, tātad mēs to skolu nosaucam par Valkas pamatskolu, tātad darbu zaudē skolas direktors, darbu zaudē mācību daļas pārzinis, bet skola kā tāda paliek.
Paliek ar skolēniem, tikai vadošais speciālists ir viens, tas ir, piemēram, Valkas pamatskolas direktors. Tāda prakse jau kādos rajonos ir bijusi, man liekas, kad skola vienkārši zaudē nosaukumu, bet kā tāda viņa paliek. Paldies!
Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
- Jā, mēs tā kā pat uzskatām un varam teikt, ka mūsu darbs būs virzīts, lai šīs skolas saglabātu. Noteikti tā būs mūsu prioritāte - izglītība un mazās skolas saglabāt. Ja aizslēgs skolas, tad šajā vietā tiešam pazūd dzīvība. Tā kā teica Ozoliņas kundze, mums ir jāstrādā, jārada, lai šeit ir labvēlīgi apstākļi, lai cilvēks vēlas šeit dzīvot. Tiešām radīsim tos apstākļus.
Ingūna Johansone: Par šo jautājumu varbūt nē, tikai varbūt konkrēti to jautājumu.
Par skolu. Jāsāk varbūt ar to, ka mums jādzīvo tik labvēlīgos apstākļos, lai cilvēkiem būtu tā vēlēšanās šeit radīt bērnus un viņi redzētu, ka šeit viņiem ir labi un ir iespēja gan izglītoties, gan iet interešu izglītību apgūt, gan jebkādus kultūras pasākumus apmeklēt. Skola ir un skolām jāpaliek. Darbu var optimizēt tā, lai viņas saglabātu.
Jaunais laiks.
-Kā jau es teicu iepriekš, es apsveru abus divus variantus, bet mēs, protams, arī darīsim visu iespējamo, lai tas nenotiktu. Paldies!
Osipova partija.
-Atbildēšu konkrēti uz jautājumu. Jā, mēs apzināmies, ka tas nebūs viegli, bet skolas nav jāslēdz, viņas ir par visām varītēm jāsaglabā. Tas nav no mums tieši atkarīgs. Diemžēl.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19