Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Valkas novads.Infrastruktūra.Ceļi.

ziemellatvija.lv

2013. gada 20. janvāris 12:43

163
Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Valkas novads.Infrastruktūra.Ceļi.
Infrastruktūra un autoceļi, to sakārtošana Valkas novadā (IV atbilžu bloks)

"Ziemeļlatvija":
- Pēdējais jautājumu bloks ir par infrastruktūru. Tas ir ļoti apjomīgs jautājums, bet es tiešām lūgtu jūs nestāstīt par to, kādā veidā ir tās vai citas pašvaldības ēkas pārbūvējamas vai vēl kaut kas cits darāms, bet varbūt koncentrēsimies uz jautājumu par ceļiem, kas šobrīd tiešam visvairāk sāp. Ne tikai par braucamiem ceļiem, bet arī par ietvēm, jo jūs paši visi zināt reālo situāciju - pilsēta kļūst arvien neizbrienamāka. Arī laukos situācija nav īpaši labāka un arī naudiņas mums kļūst arvien mazāk. Jūs jau varbūt lasījāt par bēdīgo Strenču pilsētas gadījumu, kad pašvaldība izlietoja naudiņu, kas bija paredzēta, un tagad ir tā, ka nav naudas vienkārši, lai aizlāpītu pat bedres uz tranzītceļa un tagad briest lielas, lielas problēmas.

Pilsoniskā savienība:
- Mūsu saraksts par prioritāti ir izvirzījis šos te ceļus, sakārtot ielas pilsētās un ceļus laukos. Kādēļ tas tiek izvirzīts par prioritāti? Nu ceļi tomēr ir šī vizītkarte visās vietās. Mēs neredzēsim skaisti sakārtotu fasādi, ja izvairīsimies no bedres, kurā varētu iekāpt vai iebraukt. Protams, varētu teikt, jā, kur jūs ņemsiet naudu?

Tā ir droši vien, ka aktuālākā problēma, jo, ja šī nauda būtu, tas visi ceļi jau būtu salaboti. Tādēļ mēs sakām, ka tā ir mūsu prioritāte, tas nozīmē, ka mēs varbūt varam atteikties no iesaistīšanās kādā projektā, kuram nepieciešams līdzfinansējums. Protams, visos projektos, kur iesaistās, kaut kāda veida līdzfinansējums nepieciešams, otru daļu dod kaut kas - vai nu tā ir valsts, vai Eiropas fondi.

Jo vairāk šādu mazo projektu, jo vairāk arī šī nauda sakrājas. Vienā projektiņā 5000, otrā - 3000, trešā - varbūt 10000. It kā liekas, kas tur? Neko noasfaltēt nevar, bet kopumā, ja mēs visu šo naudiņu savāktu, varbūt kaut ko mēs izdarīt varam. Visvairāk jau mēs varētu ar Valkas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli apelēt valdībā.

Valka ir arī vizītkarte Latvijai, jo, kur vēl skaidrāk var redzēt šo te atšķirību starp Igauniju un Latviju, kā tas ir Valkā. Šis ir pietiekami liels iemesls, lai mēs pieprasītu šo te naudiņu. Nākamais. Varam arī varbūt mazliet citādāk pieskarties pie ceļu labošanas. Ja mēs skaramies nākamajam jautājumam klāt - ūdensapgādes, kanalizācijas un notekūdeņu saimniecības sakārtošana.

Dzeramā ūdens kvalitātes direktīva, kuru ir parakstījusi arī Latvija, nosaka, ka līdz 2015.gadam dzeramajam ūdenim ir jāatbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem. 80% Latvijā lietotais dzeramais ūdens neatbilst šīm normām. Tuvākajos gados nāks, būs iespēja piekļūt Eiropas Savienības fondiem tieši dzeramā ūdens sakārtošanai.

Šeit mēs varbūt arī varētu mazliet pašmaukties, nu ja trubas iet pa ceļa apakšu, nu tad nevis divus metrus rakt to bedri, bet rakt šo bedri piecu līdz sešu metru platumā un līdz ar to pēc tam mums viņas nāksies tā vai tā asfaltēt. Ja nav paredzēta ceļiem šī naudiņa, tad mēs šo naudiņu iegūstam šādā veidā.

Tautas partija:
-Aktuālais ceļu jautājums. Par to pašmaukšanos projektos, es tomēr gribētu oponēt, ka tas nav iespējams. Uzraugošās institūcijas ir ļoti nopietnas un arī ūdenssaimniecības projektos vienkārši izdomāt, ka tagad pa šo ielu, jo te vajag asfaltu, mēs ieraksim ūdensvadu. Projekti visi jau ir 10 gadus skaņoti un saskaņoti.

Divus gadus atpakaļ Valkā beidzot reāli notika kāda darbība un ir sakārtots - vairs Varžupītē neietek kanalizācija. Tūliņ, nākamajā nedēļā, tiek nodota atdzelžošanas stacija, tātad šis ūdens sakārtošanas projekts. Prioritārais virziens ūdenssaimniecības sakārtošanai ir par topošās jaunās tranzītielas maršrutu. Tas, ko pilsēta jau ir darījusi ceļu un ielu sakārtošanā un ko turpinās darīt.

Trīs gadu garumā gan sarakstēs, gan sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir izstrādāts skiču projekts jaunajam tranzītielas maršrutam, notiek projektēšana, tātad šī jaunā maršruta tehniskā projektēšana, kur septembrī projekts ir jau gatavs. 10.februārī iesniedzām Satiksmes ministrijā finansējumu tranzīta ielas cauri pilsētai. Esam saņēmuši pozitīvu atbildi, nedēļu atpakaļ šis tranzītielas projekts ir atbalstīts.

Tas nozīmē, ka pieci miljoni eiro tiks ieguldīti ielu sakārtošanā. Iebraucot Rīgas iela, Zemgales iela, Burtnieku, Parka iela, tālāk uz Lauktehniku, tad tilts pāri Pedeles upei pie estrādes un tad prom uz robežpunktu. Tāds ir šis jaunais maršruts un tam finansējums ir piešķirts.

Esmu rakstījusi vēstuli Satiksmes ministrijai ar ierosinājumiem, kādā veidā šinīs laikos, kad pašvaldībām ir noliegts ņemt kredītus jebkādas infrastruktūras sakārtošanai, varētu domāt par ceļu jautājumiem. Viens no priekšlikumiem man bija, ka tomēr ļaut pašvaldībām konkrētas summas ietvaros, 5% no katras pašvaldības pieejamā budžeta, ļaut aizņemties tikai un vienīgi vienam mērķim - ielu sakārtošanai.

Esmu saņēmusi atbildi, diemžēl noliedzošu, bet tas nenozīmē, ka mēs darbu neturpināsim. Tālāk nākamais, ko mēs jau esam darījuši, mēs esam bijuši veiksmīgi divos satiksmes drošības projektos, tātad Semināra iela un krustojums pie stadiona, Rīgas un Vienības gatves krustojums.

Šinī gadā uz tādu pašu programmu sagatavojām divus projektus - Poruka ielu un krustojumu uz Rīgas un Zemgales ielas. Diemžēl šajos projektos nebijām veiksmīgi, jo neatbilstība galvenokārt bija kritērijā „Nelaimes gadījumu skaits" šajās ielās, kuras mēs plānojam sakārtot un tādējādi nodrošināt satiksmes drošību.

Viens no svarīgākajiem - turpināt darbu pie Ziemeļu stīgas, kas būs Valkas novada dzīvības artērija. Cerams, ka pirmais posms, kas ir Vēveru kārta varbūt tiks ātrākā posmā. Tuvākos gados ir cerības, ka varētu būt finansējums šī posma sakārtošanai. Kopumā Valkas novadā, pēc Pašvaldības lietu ministrijas datiem, ir jāsakārto 60 km ceļa.

Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība:.
- Par infrastruktūru runājot, pie ceļiem mēs uzskatām un detalizēti, neizvērsti, ka mūsu mērķis ir panākt, ka visi novada pakalpojuma centri būtu savienoti ar asfaltētu ceļu. Tātad novada ceļi būs.

Jā, varbūt tas ir pārāk skaļi teikts, bet, ja pie tā mēs nestrādāsim. Ja mēs nestrādātu pie apbraucamā ceļa projekta, tad mēs nevarētu viņu iesniegt pie tehniskā projekta. Līdz ar to ir jāstrādā pie šiem projektiem un tad jāmeklē iespējas jeb jāgaida mazliet izdevības, kad var iesniegt un saņemt finansējumu, jo saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda tikai tur, kur ir tehniskie projekti.

Tādēļ tāpat vien runāt un nedarīt neko, un tas ir, protams, jādara par novada līdzekļiem, tad neko mēs nesasniegsim. Tas ir. Un tagad par to kārtējo lietu. Es tomēr uzskatu, ka mums pašiem vajadzētu ielikt tos saucamos tekošos remontus, darīt pašiem ar savu brigādi. Es mazliet paskaidrošu, kāpēc es tā domāju.

Visām firmām, kurām mēs taisām konkursu, jā, ir konkurence, un viss, bet tās cenas ir ļoti dārgas. Ko mēs ar to iegūstam? Mēs iegūstam ar to, ka nodarbinām savus cilvēkus. Mēs iegūstam ar to, ka savs cilvēks Valkā strādās labāk un to bedrīti aizbērs nevis tā, ka lietus otrā dienā izskalos, jo tas Jānis, kas gāja tam Pēterim garām darbā, viņš pateica, nu ko tad jūs te izdarījāt?

Tas ir viens. Otrs - visām firmām mums kā pasūtītājam ir jāmaksā PVN 21%. Parēķiniet! Mums ir 200, es tā parēķināju, cik mums ir šogad Ceļu fonds, 200 tūkstoši latu kopā novadam. Tad, lūdzu, paskatiet, cik mēs it kā atbalstām valsti. Jā, mēs atbalstām valsti, bet vai pašvaldībai šajā brīdī tas būtu jādara, kad faktiski no Ceļa fonda mēs saņemam atpakaļ tikai pusi no tā, kas bija pagājušogad.

Līdz ar to šī te problēma risinātos mazliet ātrāk, jo mūsu rīcībā būtu vairāk naudas resursu. Nākošā lieta, ko mēs noteikti uzskatām, ka katrā apdzīvotā vietā ir jābūt asfaltētai teritorijai ar apgaismojumu, ar ielu apgaismojumu. Kādā režīmā, kā strādāt, to ir jālemj atkarībā no tās situācijas, kurā dzīvo cilvēki.

Par to būs jāatbild pārvaldniekiem. Tas par ceļu un ceļu infrastruktūru. Te daži jautājumi varbūt arī ir par trotuāriem. Protams, tas vairāk attiecas uz pilsētu, jo mums tādu ciematu ar trotuāriem praktiski nav, jo mums ir visi ceļi. Par trotuāriem - es domāju, ka nemitīgi jāizdala budžetā līdzekļi ne tikai uz Ceļa fonda, bet savā laikā katrai pilsētai bija jāparedz budžetā tātad apzaļumošanai un ietvju izbūvēšanai. Paldies!

DEMOKRĀTI.LV:
- Pats pirmais runātājs teica, ka vienmēr salīdzina ar Valgu Valkas ielas. Īstenība jau ir tikai tā, ka Valgā tās galvenās ielas līdz Selverim un centrā ir labas. Tālāk jau Valgā tās ielas ir vēl drausmīgākas nekā Valkā īstenībā, jo mums jau tās ielas... vissliktākā jau ir galvenā Rīgas iela un tad mēs pēc tā arī spriežam.

Piemēram, tur Cimzes ielas un tādas, kas ir asfaltētas un labas. Nemaz nav tā, ka viņas būtu tik šausmīgi sliktas. Viss jau iepriekšējais bija pateikts par ceļiem. Galvenais, mēs uzskatām, ka tomēr jācenšas ieguldīt Eiropas Savienības fondu līdzekļi ceļu sakārtošana un uzturēšanā, jo tiešām nav viņi apgūti par 100%, varētu teikt, ka par kādiem 60%, kas ir apgūts.

Par ceļiem tas ir galvenais jautājums, bet man tiešām vairāk nav, ko teikt, jo iepriekšējie runātāji daudz un plaši ir stāstījuši, kā to izdarīt. Par pašu infrastruktūru, novadu, kas būs uz priekšu, piemēram, par autobusiem, kas it tagad katram pagastam, nu kā saka vai ne. Mūsu ieteikums būtu viņus visus apvienot vienā lielā autobusu parkā, novada vai ne.

Jāizveido regulārā satiksme, sabiedriskā transporta satiksme novada robežās. Iespējams vietējiem uzņēmējiem šajā jautājumā ir jāsadarbojas pēc publiskās un privātās partnerības principiem, nododot šo funkciju autobusu apsaimniekošanā privātajiem uzņēmējiem, dodot viņiem uzdevumu skolnieku pārvadāšanā, kā arī satiksmes nodrošināšanai finansiāli neizdevīgos maršrutos. Nodoklis ir... jāatrisina būtu problēma par autostāvvietu, par autostāvvietām daudzdzīvokļu māju pagalmos. Tātad arī Valkas pilsētā tas ir tāds ļoti kutelīgs jautājums. Paldies!

Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK:
-Jā, par infrastruktūras sakārtošanu es nevarēšu atbildēt tik labi un izsmeļoši kā kandidāti, kas jau ir saskārušies savā ikdienas darbā ar šiem jautājumiem, bet man ir skaidrs tas, ka, jā, ceļus vajag sakārtot. Jāņem ir tie līdzekļi, kas ir pieejami, to, ko var saņemt no valsts.

Cik var, ir jāpiesaista no Eiropas, projektus rakstot, un no Eiropas fondiem. Svarīgi, lai katra tā vieta, kur notiek aktīva darbība, pakalpojumu saņemšanas vieta - lai tā būtu viegli pieejama un nebūtu par apgrūtinājumu līdz turienei nokļūt ar jebkuru - vai sabiedrisko transportu, vai velosipēdu, vai kājām ejot. Tā kā arī gājēju ceļu sakārtošana ir ļoti svarīga. Eiropas projekti tātad ir tie, kuri mums ir jāizmanto, no kurienes var to naudu piesaistīt šim mērķim. Paldies!

Jaunais laiks:
- Kā jau Ontensones kundze teica, es arī par šo jautājumu nevaru to atbildi teikt, jo es ar to nesaskaros. Ozoliņas kundze ļoti labi to visu izstāstīja, viņa ar to saskaras ļoti bieži, bet tam visam, ko Ozoliņas kundze teica, es vēlētos vēl pielikt klāt.

Es vēlētos redzēt Valkā arī veloceliņus, jo mūsu ietves ir pietiekami platas, lai mēs to arī varētu iztaisīt. Paldies!

Osipova partija:
- Skaistu nākotni nesolīšu un šo jautājumu diemžēl nekomentēšu, jo pārējie jau ir pateikuši pilnīgi pareizi - ir jāpiesaista Eiropas naudiņas. Jāsakārto tas viss. Es arī neesmu speciālists šajā jomā. Paldies!