Dot kokam otru dzīvību

2012. gada 1. septembris 17:34

334

Druvēnietim Viktoram Černoglazovam patīk sajust koka smaržu, kaut ko izveidot no tā, iedot tam otru dzīvību. Kā viņš pats saka – koks ir viņa vaļasprieks.

Viktors ir mājturības un tehnoloģiju skolotājs zēniem Druvienas pamatskolā. Savulaik Latvijas Amatniecības kamerā ieguvis meistara diplomu kā koka virpotājs, vēlāk arī kā būvgaldnieks. Viktors ir laimīgs, ka viņa darbs ir arī viņa vaļasprieks.

«Darbojos ar koku, cik vien sevi atceros. Bērnībā vecāki ne vienmēr varēja nopirkt skaistās rotaļlietas, kas bija veikalos, tādēļ kaut kā vajadzēja izlīdzēties. Pirmās rotaļlietas mēs, bērni, gatavojām paši. Sākumā tās bija ļoti vienkāršas, bet, laikam ejot, izdevās arvien labākas,» stāsta Viktors. Tagad viņš no koka var uztaisīt jebko.

Gatavo kokles
«Kas citam nokļūst malkā, man pārtop visdažādākajās lietās. Pamazām esmu nonācis arī līdz mūzikas instrumentu – kokļu – izgatavošanai,» stāsta meistars. Tas aizsācies pirms pāris gadiem, kad kokļu izgatavošanas gudrības Druvienas skolā folkloras nometnē visiem interesentiem mācījis meistars Māris Jansons no Drustiem. «Līdz tam es par koklēm nezināju neko. Zināju vien to, ka ir šāds instruments ar stīgām un no tā var izvilināt dažādas skaņas.

Tagad pats gatavoju tautiskās kokles, kādas savulaik veidoja un, īsinot laiku, spēlēja mūsu senči, un mācu to darīt arī citiem folkloras nometnēs un kokļu meistardarbnīcās, kas mūsu skolā notiek jau trešo gadu,» stāsta Viktors. «Es nezinu pareizo atbildi uz jautājumu, vai kokli ir grūti izgatavot. Ja cilvēks ieliek materiālā savu sirdi, savu roku siltumu, savu vēlēšanos, tad kokle noteikti izdosies un instruments skanēs. Izgatavošanas ilgums, protams, atkarīgs arī no tā, cik augstu meistars pacēlis kvalitātes latiņu. Man pašam vajadzīgs apmēram mēnesis.»

Kā mākslas darbs
Katra kokle kļūst ne tikai par mūzikas instrumentu. Tas ir gluži kā mākslas darbs, jo autoram ir iespēja izvēlēties gan kokmateriālu, no kā veidot instrumentu, gan arī atrast radošus risinājumus kokles izgatavošanā un ornamentu izvēlē. Runājot par materiālu, no kāda kokli vislabāk darināt, Viktors atklāj, ka var izmantot jebkuru koku, taču ir jāorientējas, cik koksne mīksta vai cieta, cik blīva. «Vadoties pēc šīm zināšanām, tiek gatavota skaņas telpa.

Savukārt kā rezonators vislabākais materiāls ir egle,» stāsta meistars. Viņš atzīst, ka kokles gatavošanā ir vajadzīgas zināšanas gan mūzikā, gan matemātikā, fizikā un arī ķīmijā, jo instruments pareizi jāapstrādā.

«Man nav svarīgi, cik daudz laika aizrit, bet svarīga ir atmosfēra, kas valda, un svarīgs ir tas prieks, kas redzams cilvēka sejā, kad viņš pats savām rokām izgatavojis instrumentu, no kura var izvilināt unikālas skaņas.» Šis prieks ir redzams arī Viktora sejā, kad viņš pieskaras kaltam un lēnām sāk darināt kokli.A

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dot kokam otru dzīvību

Kategorijas