Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kā izdabāt telpaugiem

Māris Narvils

2013. gada 24. janvāris 10:19

1275
Kā izdabāt telpaugiem
Telpaugu izvēle mūsdienās kļuvusi patiesi iespaidīga, tādēļ katrs var atrast ko piemērotu savai gaumei un dzīvesveidam. Zaļi un daudzkrāsaini, lieli un mazi, gludi un adataini – tā ir formu un krāsu pasaule, kas palīdz mums šajā gadalaikā ienest telpās prieku un krāsainību. Bet ko ar to visu iesākt? Šie padomi būs tiem, kam telpaugi ir kas vairāk nekā īslaicīgs skaistums tobrīd, kad augs zied.

Telpaugiem, kas pie mums jau aug kādu laiku, un «pirmziemniekiem», kas uzdāvināti vai nesen iegādāti, kopšana atšķiras.

Lutinām jauniņos
Ziemā pie mums nonāk arī ziedoši telpaugi. Piemēram, Ziemassvētku kaktusi, puansetijas, orhidejas. Pirmkārt, jāpārliecinās, kādus gaismas apstākļus tie mīl, otrkārt, kāds mitruma režīms tiem vislabākais un, visbeidzot, kādu mēslošanu tie prasa. Dāvinātājiem padoms – augiem līdzi dotās elementāro padomu kartītes nevajadzētu izmest, tās nākamajam saimniekam būs kā pirmais pieturas punkts. Ar laistīšanu nevajag aizrauties, jo ziemā ūdens iztvaiko lēnāk.

 Lielākajai daļai augu nepatīk, ka tos laista no augšas, jo tā sablīvējas augsne, veidojas sāļu izgulsnējumi, saknēm rodas nevienmērīgi mitruma apstākļi. Lej nostādinātu istabas temperatūras ūdeni, labāk, ja tas ir no upes, dīķa. Lieko, ko augs neuzņem stundas laikā, nolej. Siltāks ūdens sekmēs telpaugu nevajadzīgu augšanu, savukārt auksts var izraisīt sakņu puvi.

Kā pārbaudīt mitrumu?

Ik pārdienas no poda augšas nedaudz parauš zemi ar pirkstiem. Ja pirksti mitrumu vairs nejūt, laiks laistīt. Bagātīgi ziedošie prasīs vairāk ūdens, tāpat zaļo lapu telpaugi, kas nāk no tropiem, – fikusi, papardes, dīfenbahijas, ktenantes, peperomijas, pilejas, kodijas u.c. Šie augi būs pateicīgi arī par rasināšanu, it sevišķi telpās ar centrālapkuri, kur gaiss ir ļoti sauss.

Augus ar lielām lapām vismaz reizi mēnesī vēlams ielikt dušā, tas palīdzēs labāk tikt galā ar putekļiem uz lapām. Lai nepārmirktu substrāts, augu dušojot, podu apklāj ar plēvi. Augi, kas mājās ienāk ziemas laikā, cītīgāk jāmēslo, kamēr tie zied. Izmanto šķidros vai pulverveida šķīdināmos minerālmēslojumus, izvēloties atbilstošai grupai paredzētos. Orhidejām, papardēm un lapu telpaugiem u.tml. ar devām neforsē, jo ziemā arī barības aprite būs lēnāka.

Citi kopšanas darbi
Regulāri jānovāc noziedējušie ziedi, bojātās lapas, kas var kļūt par kaitēkļu un slimību perēkli. Arī sausais gaiss veicina kaitēkļu attīstību. Telpaugus apdraud laputis, tīklērces, bruņ­utis, baltblusiņas. Par labu laputu atbaidītāju telpās kalpo ģerānija. Tīklērcēm nepatīk rasināšana un augu nomazgāšana ar aukstu ūdeni. Līdzīgi (vai arī nolasot) iespējams likvidēt bruņutis. Retāk, bet var savairoties arī baltblusiņas, it sevišķi, ja ir silts un mitrs substrāts podā. Šos kaitēkļus iespējams ierobežot, uzkaisot uz substrāta mitrās virsmas sausas smiltis vai tabakas putekļus.

Vismaz reizi nedēļā ar mitru lupatiņu noslauka putekļus. Atcerieties, ka telpaugus pārdod pagaidu substrātos, kas nav domāti pastāvīgai augšanai, tātad pēc noziedēšanas tos vajadzēs pārstādīt.

Ar mērenību un saudzību
Decembrī nosacīts miera periods būs telpaugiem, kuri mums ir jau pastāvīgā kolekcijā, izņemot tos, kuri šomēnes uzziedēs, piemēram, ciklamenas. Mierīgajam periodam piemērota būs vieta, kur telpās ir vēsāks, bet nav tumsa. Laistām reizi divās nedēļās. Ja nevar nodrošināt vēsumu, iespējams, vajadzēs laistīt ik pa desmit dienām (jāraugās, lai pods neiežūst). Kaktusiem pietiks ar gaisa mitrināšanu smidzinot, tos var nelaistīt vispār.

Telpaugus mēslo reizi mēnesī, šim periodam ļoti labi der mēslošanas līdzekļu nūjiņas, kas, zemē iespraustas, šķīst lēni un nodrošina nelielu mēslojuma fonu. Lai pasargātu no centrālapkures radiatoru karstā gaisa, gaisa plūsmu iespējams no augiem novirzīt, izmantojot kartona plāksnes. Telpā var izvietot vairākus traukus ar ūdeni – tam iztvaikojot, istabā veidosies lielāks gaisa mitrums, tas nāks par labu arī cilvēkiem un mājas dzīvniekiem. Tāpat par mitrinātājiem var kalpot akvārijs, īpašās miglas lampas.

Istabas augi necieš caurvēju, tāpēc, vēdinot telpas, tie jāpasargā no aukstās gaisa plūsmas. Var uzklāt avīzes vai kādu citu vieglu materiālu. Ja mājoklī nav pakešlogu, telpaugiem nepatiks arī aukstums, kas nāk no logiem, tādēļ podus novieto no rūts pēc iespējas tālāk. Zem podiem ieteicams palikt 30 milimetru putuplasta plāksnes. Tas palīdzēs novērst sakņu pārlieku atdzišanu, kas var izraisīt to pūšanu, it sevišķi, ja augu pārlieku salaista. Ja laukā ir pavisam liels sals, tad vai nu augus no palodzēm novāc, vai rūtīm aizklāj priekšā agrotīklu, vai ar to apsedz pašus augus.

Grūtāk ir nodrošināt apgaismojumu 10 – 12 stundu garumā, to bez dienasgaismas lampām nebūs iespējams izdarīt. Svarīga ir arī attieksme pret augiem. Ja tos kopsim ar prieku un mīlestību, tad augi arī pozitīvi reaģēs. Telpās, kur cilvēki kašķējas un strīdas, tie nīkuļos un neaugs.

Par atpūtas periodu telpaugi mums būs pateicīgi ar sparīgu augšanu un ziedēšanu ziemas otrajā pusē un pavasarī.