Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Aizraujošā Sigulda

Santa Sinka

2012. gada 1. decembris 19:46

320
Aizraujošā Sigulda
Sigulda daudziem saistās ar skaistiem gleznainiem skatiem zelta rudenī, taču ziemā tā ir ne mazāk baudāma. Sigulda ir unikāla ar to, ka piedāvā visdažādākās atpūtas iespējas, – ekstrēmu izjūtu, sportisku aktivitāšu cienītājiem, sapņotājiem, romantiķiem, vēstures interesentiem. Saģērbjamies siltāk un dodamies ceļā – Sigulda aizrauj!

Sapņu un izjūtu pagrabā
Līdzās Siguldas Livonijas ordeņa pilij atrodas nams, kurā pirms simts gadiem bijis alus brūzis. Pie tā mani sagaida kāds smaidīgs vīrietis. Tas nav alus brūveris, bet gan mākslinieks Elmārs Gaigalnieks. Viņš laipni aicina savā smilšu namiņā jeb, kā pats saka, sapņu pagrabā. Nokļūstot nelielajā telpā, pārņem neparastas izjūtas.

Laukā ir ziema, bet tu stāvi smiltīs, skan meditatīva mūzika. Ļaujos stāstījumam, cik bezgalīgas iespējas dod smiltis. Mākslinieks, 17 gadu eksperimentējot ar smiltīm, radījis savu autortehniku. Nekur citviet pasaulē neredzēsiet krāsainas, telpiskas, cietinātas smilšu gleznas, kas veidotas no Siguldas smiltīm. Gleznas ir apbrīnojamas un baudāmas – kaila sieviete, Gruzijas kalni...

Interesanta ir arī smilšu kolekcija no visas pasaules kontinentiem, jo katrai smilšu saujai ir savs īpašais stāsts. Sapņu pagraba saimnieks teic, ka ikviens apmeklētājs var atvest savas smiltis kolekcijas papildināšanai, ja vien tām ir stāsts. Tam par godu viņš laukā šaujot ar lielgabalu.

Smilšu namiņā ir kāds galds ar smiltīm, līdzās tam – instrumenti un trauki ar spilgtām krāsām. Te notiek ļoti neparastas smilšu izrādes, kurās no sprādziena, no nekā sākas galaktikas, zvaigznes, planētas, vulkāni, ielejas, upes. To noskatījusies, atklāju, ka krāsu spēle, viegli pieskārieni smiltīm un fantāzija var radīt noskaņu, kas apbur tā, ka zūd laika izjūta.

Izrādās, to visu iespējams piedzīvot tieši ziemā. Vasarā izskatās citādi un pašu mākslinieku ne katram apmeklētājam izdodas satikt. Tikai ziemā smilšu namiņš pārvēršas par darbnīcu, tāpēc ikvienam ir ļauts ieskatīties gleznu tapšanas procesā un iepazīt cilvēku, kurš ar smiltīm dara brīnumainas lietas.

Līdzās bruņiniekam
Pēc smilšu namiņa apmeklējuma dodos uz Livonijas ordeņa Siguldas pili, kur mani sagaida bruņinieks. Viņš laipni aicina izbaudīt senatnīguma auru un skaistās ainavas. Arī ar šo apmeklējumu, šķiet, esmu trāpījusi desmitniekā. Tikai šogad pabeigta Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma attīstīšanai.

Ikvienam tūristam ir iespēja pārtapt par viduslaiku bruņinieku, taču es šo pakalpojumu neizvēlējos. Jāņem vērā, ka bruņas sver gandrīz divdesmit kilogramu. Ir nedaudz auksti, tāpēc nolemju pastaigāties pa mūra sienām. Tas gluži nav kā alpīnistam rāpties pa sienām augšup, bet izstaigāt telpas, kurās izvietoti eksponāti. Kamēr citi steidz iemūžināt sevi fotogrāfijās, aizeju līdz pilsdrupu estrādei. Atrodoties uz estrādes un lūkojoties pilsdrupu virzienā, pārņem īpašas izjūtas, jo tieši šeit vasarās notiek slavenais Daiņa Kalna organizētais Opermūzikas festivāls.

Noteikti ir vērts doties pastaigā no estrādes pa labi, līdz ieraudzīsiet senleju un Turaidas pili. Pilis viena no otras atrodas aptuveni piecu kilometru attālumā, kas Latvijā ir retums. Siguldieši stāsta, ka tās esot lielgabala šāviena attālumā, taču neviens to mūsdienās nav pārbaudījis. Ja vēlaties pamatīgāk iepazīt pils vēsturi, doties vēsturiskā gājienā un redzēt ieroču paraugdemonstrējumus, tad noteikti iepriekš jāpiesaka gids.

Tas jāizmēģina katram
Pāris minūšu attālumā no mierīgā dienas sākuma smilšu pagrabiņā un pilī atrodas bobsleja un kamaniņu trase. Jau divus gadus vietējie Siguldu dēvē par olimpisko pilsētu, jo tieši kamaniņbraucēji brāļi Šici un skeletonists Martins Dukurs Vankūveras olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļas. Trases dēļ Siguldu zina daudzviet pasaulē, taču tā ir unikāla arī ar to, ka ir viena no retajām bobsleja trasēm pasaulē, kas apskatei atvērta ikvienam apmeklētājam.

Prioritāte trasē ir sportistu treniņi, taču ziemas sezonā sestdienās un svētdienās arī apmeklētāji var izjust adrenalīnu un šo ziemas sporta veidu garšu, traucoties lejā pa trasi ar īsto ziemas bobu vai tūristu variantu «Vučko». To izbaudu arī es. Kāpju «Vučko» kopā ar vēl trijiem tūristiem – un aiziet! Gribas spiegt! Ātrums trasē no sieviešu starta ir vidēji 75 kilometri stundā, kas nemaz nelīdzinās mierīgam braucienam automašīnā.

 Nekāda dabas vērošana nesanāks, toties adrenalīna deva garantēta. Sasniedzot finišu, aizdomājos, ka tie puiši un meitenes, kuri šajā sporta veidā ir profesionāļi, ir ārkārtīgi drosmīgi. Jāpiebilst, ka ekstrēmākiem cilvēkiem ir iespēja trasē izbaudīt braucienu ar galvu pa priekšu, kā to dara skeletonisti. Kamēr atrodaties bobsleja un kamaniņu trasē, noteikti vajag izmantot iespēju ar liftu uzbraukt uz sesto stāvu, no kura paveras burvīga ainava.


Dzīves baudītājiem

Kurš gan kādreiz nav teicis, ka gribētu justies brīvs kā putns un lidot. Tas ir iespējams – «Aerodium» vēja tunelī, kas atrodas dažus kilometrus no Siguldas Rīgas virzienā. Šis vertikālais vēja tunelis ir pirmais Austrum­eiropā un pašlaik vienīgais Baltijā. Te aptuveni 7000 cilvēku ik gadu piepilda cilvēces senāko sapni par lidošanu. Vienīgi, lai ļautos šim sapnim, jāpatukšo sava krājkasīte – lidojuma cenas sākas no 20 latiem.

Sigulda tiešām aizrauj, visapkārt pilsētai ir lieliskas slēpošanas trases. Tajās ziemā ir ko darīt gan jauniešiem, gan ģimenēm ar bērniem, gan senioriem, tikai jāizvēlas sev piemērotākās aktivitātes. Īstie slēpošanas prieki vēl priekšā!