Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Laimes lāča fenomens

Aina Ušča

2012. gada 1. decembris 19:50

232
Laimes lāča fenomens
Ieva ir biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja un nepilna gada laikā paguvusi izstrādāt un īstenot Bauskas vecpilsētas vēsturisko ēku inventarizācijas projektu, kopā ar citiem entuziastiem organizēt talkas un Vecpilsētas pagalmu svētkus.

«Biedrības sanāksmēs kolēģi nereti minēja Laimes lāci, jo arhitektūras mantojuma problēma Bauskā bija «iesūnojusi». Tā man radās doma bibliotēkā paņemt grāmatu «Sūnu ciema zēni», ko lasīju bērnībā. Skolas laikā mani interesēja tikai sižets, bet tagad es analizēju kontekstu un personāžu rīcības cēloņus. Secinājumi ir pārsteidzoši.

Šķita, ka «Sūnu ciema zēni» uzrakstīti mūsdienās, precīzi atklājot cilvēku attieksmi pret apdzīvoto vidi. Vistrakākā ir gaidīšana, ka problēmu atrisinās kāds cits, gaušanās par «sliktajiem laikiem». Sūnu ciema situācijas apraksts pilnībā sabalsojas ar mūsu biedrības risināmo jautājumu loku un iedzīvotāju attieksmi. Laimes lāča sūtība ir ikkatrā cilvēkā. Andreja Upīša stāsta svarīgākais personāžs ir Ješka, kas ļaudīm palīdzēja atbrīvoties no vienaldzības, nevis Laimes lācis. Katrā sabiedrībā ļoti vajadzīgi cilvēki, kas spēj virzīt procesu, iedvesmojot citus,» aizrautīgi stāsta Ieva.

Aktuālo grāmatu kolekcijā, kas Ievai allaž kārtīgi novietotas pie gultas, pašlaik ir Bībele, teologa Gunta Dišlera «Dievs un cilvēku vēsture Vecajā Derībā» un «Ainavu mākslas vispārējā vēsture» krievu valodā. Viņa labprāt lasa arī ceļojumu aprakstus, piedzīvojumu žanra darbus, bet apzināti izvairās no literatūras, kas ataino postu, vardarbību, karu.

«Katrs izlasītais teikums acumirklī pārvēršas vizuālā kadrā. Emocijas ir tik spēcīgas, ka baidos no satricinājumiem, jo tad nevarēšu ne gulēt, ne strādāt,» skaidro Ieva, kura pret grāmatām izjūt godbijību un mīlestību. Viņas pirmā profesija ir grāmatsējēja. Šajā arodā Ieva nostrādāja tikai gadu, bet joprojām, lai nezaudētu iemaņas, iesien un restaurē draugu un paziņu nolietotos izdevumus. Viņa atzīst: «Man sažņaudzas sirds, redzot grāmatas ar sapluinītām lapām. Iesiešana un restaurācija man ir tikpat nepieciešama kā lasīšana.»