Burkā audzētā sēne

Gunita Nagle, sadarbībā ar «Citādā Pasaule»

2013. gada 21. janvāris 19:58

16786

Gadu tūkstošiem ilgi izmantotas tautas medicīnā, tējas, Indijas rīsu un Tibetas piena sēnes pievērsušas arī zinātnieku uzmanību. Izrādās – šo sēņu ārstnieciskās īpašības ir simtprocentīgi pierādītas.

Noslēpumainās dziednieces
Sēnes ir viens no dīvainākajiem organismiem pasaulē, taču tā dēvētās burku sēnes ar savu brīnumaino ietekmi uz cilvēku apmulsina pat vispragmatiskākos prātus. Tās gadu simteņiem ilgi izdzīvojušas, tikai pateicoties tam, ka nodotas no rokas rokā un sekmīgi izmantotas dziedniecībā. Ne burku sēņu vēsture, ne ģeogrāfija nav īsti skaidra. Meklējot to izcelsmes vietu, visbiežāk piemin Indiju, Tibetu, Japānu, Ķīnu, Mongoliju, no kurienes tās aizgādātas uz Krieviju un Vāciju.

20. gadsimtā zinātnieki uzņēmās izpētīt, ko tad īsti mistiskās sēnes sevī slēpj. Tagad ir simtprocentīgi pierādīta šo sēņu dzērienu efektivitāte un nekaitīgums. Sēņu uzlējumos konstatēts spirts, etiķskābe, kofeīns un milzum daudz dažādu skābju, arī C un D vitamīna pēdas, B grupas vitamīni, kas nepieciešami vielmaiņai un smadzeņu darbībai.

Turklāt sēņu dzērieni ir spēcīgi dabiskie antibiotiķi.
Ja šīs sēnes ir tik lieliski ārstnieciskie līdzekļi, kāpēc tās nav nopērkamas aptiekās? Izrādās, tajās ir tik daudz mikroorganismu ar savstarpēji ļoti sarežģītām attiecībām, ka sēnes nepakļaujas rūpnieciskajai ražošanai.

Veselībai un jauneklīgumam
Tējas sēne daudziem saistās ar padomju laikiem, kad to burkā audzēja teju katrā virtuvē. Tveicīgās dienās nebija nekā spirdzinošāka par skābeno dzērienu, kas slēpās zem glumās, bēšās cepures.

Šī sēne rodas divu mikroorganismu – etiķskābes baktēriju un rauga – simbiozes rezultātā. Parasti to audzē ar cukuru saldinātā tējā. Rūgšanas laikā rodas daudz vērtīgu organisko skābju, kas arī ir skābenās piegaršas iemesls. Dzēriena sastāvā ir ļoti vērtīgā glikuronskābe. Ja organismā tās par maz, drīz vien redzams, ka ādai trūkst elastības. Glikuronskābei ir arī ļoti augstas detoksikācijas spējas, tāpēc tējas sēnes dzēriens būtu īpaši ieteicams pilsētu iedzīvotājiem, kuri ik dienas elpo piesārņotu gaisu.

Tējas sēnes sastāvā esošās organiskās skābes palīdz organismam pārstrādāt un uzsūkt veselībai ļoti svarīgos biometālus: dzelzi, varu, cinku, mangānu, hromu, kobaltu un niķeli. Parasti tie organismā slikti uzsūcas un netiek pilnībā izmantoti. Biometālu trūkums var veicināt iekaisuma procesus, locītavu problēmas, artrītu, osteohondrozi, osteoartrozi, alerģijas, nervu sistēmas kaites, galu galā pazeminās imunitāte.

Ja kāds, piemēram, cieš no dzelzs trūkuma, viņam ik dienu vajadzētu izdzert tasi tējas sēnes dzēriena. Glikonskābes sāļi padara visus bioelementus labi izmantojamus. Pierādīts, ka tējas sēnes uzlējums efektīvi palīdz ārstēt aknu un žultspūšļa slimības, hipotoniju, acu infekcijas, difteriju, vēdertīfu, gripu, ausu, kakla un deguna slimības, gastrītus un hemoroīdus.

Sēne nevīstošam skaistumam
Indijas rīsu sēnes dzēriens pēc garšas ir līdzīgs bērzu sulām. Nelielos caurspīdīgos sēnes graudiņus raudzē kopā ar rozīnēm, aprikozēm vai vīģēm.

Indijas rīsu sēnes uzlējumos konstatēts spirts, etiķskābe, glikonskābe, kofeīns, skābeņskābe, citronskābe, pienskābe, holskābe, kā arī C un D vitamīns. Īpašais šajā sēnē ir augstais folskābes un fosforskābes līmenis. Folijskābei jeb B9 vitamīnam ir milzīga nozīme organisma novecošanas palēnināšanā. Dabā tā parasti sastopama B grupas vitamīnu savienojamos un ir ļoti nepieciešama audu attīstībai un asinsradei, spēj novērst sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmas slimības.

Krakovā 1988. gadā jūras rīsu uzlējums tika sīki izanalizēts. Pētnieki konstatēja, ka tas spēj ļoti labi ārstēt arī locītavu vainas: artrītu, osteohondrozi un radikulītu. No 64 ar locītavu slimībām sirgstošiem pacientiem, kuri trīs mēnešus dzēra rīsu uzlējumu, 57 kļuva veseli.

Vienu sēņu dzērienu, lūdzu!
Stāsta, ka Tibetas piena sēne, būdama ļoti līdzīga visparastākajam rūgušpienam vai kefīram, senos laikos izmantota buboņu mēra, tuberkulozes un gangrēnas ārstēšanā. Šī sēne pēc sastāva ir līdzīga visām citām burku sēnēm, bet tajā ir daudz vairāk dažādu pienskābo baktēriju. No kefīra tā atšķiras arī ar lielo polisaharīdu daudzumu.

Latvijā šim organismam vislielāko uzmanību sākumā pievērsa dziednieki, kas ar to stiprināja mazu bērnu imunitāti, ārstēja kuņģa un zarnu slimības, palīdzēja atgūties pēc operācijām. Tibetas piena sēne tiek dēvēta par dabisku antibiotiķi. Industriāli ražotas antibiotikas uz organismu iedarbojas graujoši, jo, likvidējot iekaisumu, iznīcina zarnu mikrofloru.

Tibetas piena sēne atjauno kuņģa un zarnu trakta mikrofloru, vienlaikus izvadot no organisma savu darbu veikušās antibiotikas. Tā spēj atvieglot sirds un asinsvadu slimības, kā arī palīdz cīnīties ar aterosklerozi, jo apstādina kapilāru sieniņu pārkaļķošanos.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Burkā audzētā sēne

Kategorijas