Laika vērotāji lielu salu vairs nesola

2013. gada 8. februāris 00:00

Šajās dienās daba uzskatāmi rāda, ka tai patīk kontrasti un vienlaikus ir vēlēšanās arī mūs iepriecināt ar pārvērtību skaistumu.

Vienu dienu tā liek saulītei iemirdzēties gluži pavasarīgi, tā ka pat putni sāk dziesmot pavasara balsīs, bet jau nākamajā tā kokus ietērpj baltā sniega sagšā.

Daba kļūst neparedzamāka
Tomēr fakts paliek fakts – putnu vīterošanu dzirdējuši daudzi mūsu novadu iedzīvotāji un tādēļ aicinājuši “Ziemeļlatviju” uzrunāt vietējos laika vērotājus un dabas pazinējus, lai uzzinātu, ko viņi domā par turpmāko laiku.
Laika vērotāja Emīlija Stepanova no Sedas skaidro, ka martā pavasaris ar tam atbilstošu gaisa temperatūru būs klāt Kurzemē, bet Vidzemi sasniegs aprīlī. Laika vērotāja piekrīt, ka daba ir kļuvusi ļoti kaprīza un ik dienu var pārsteigt ar kādu savu ēverģēlību. “Kļūst aizvien grūtāk prognozēt dabas izturēšanos, jo, šķiet, tā vairs nerēķinās pati ar saviem likumiem. Pēc visiem novērojumiem atvasarā un rudenī šogad ziemai vajadzēja būt bargai, bet pēkšņs ciklons no okeāna aizstājās salam priekšā, un klimats mainījās. Iespējams, ka turpmāk vēl piedzīvosim vēsākas dienas, bet liela aukstuma nebūs. Ja rēķina pēc tā, cik starp atkušņiem bija piesaluma, tad, pēc maniem aprēķiniem, ledus sāks iet lielajās upēs aprīļa otrajā nedēļā. Par vasaru vēl grūti spriest. Jāgaida otrā Sveču diena, kas būs 15. februārī.
Pirmajā Sveču dienā, 2. februārī, laiks bija apmācies. Taču jābūt saulei un lāstekas galā jāparādās asarai. Tad var teikt, ka būs gaidāma karsta vasara. Pašlaik daba dāvā daudz sniega. Tas norāda uz bagātas ražas gadu. Tomēr precīzas prognozes kļūst aizvien grūtāk noteikt. Vēja virziena maiņa var izmainīt arī laikapstākļus,” saka E. Stepanova.

Dzilna pavasari jau pieteikusi
Arī laika vērotājs Jānis Ampermanis no Kārķiem piekrīt E. Stepanovai, ka liela sala šoziem vairs nebūs. Kaķi jau kļuvuši rosīgi, tātad tie gaida vairs tikai siltākas dienas un martu. Arī vairāku iedzīvotāju dzirdētā putnu vīterošana to apliecinot, jo putni čivina, kad jūt pie durvīm pavasari. “Arī melnā dzilna ar savu klaigāšanu mēdz pavēstīt par pārmaiņām, ko rada pavasaris. Un tās kliedzienu jau esmu dzirdējis,” apliecina J. Ampermanis. Pēc viņa domām, šopavasar lieli plūdi nav gaidāmi, jo zeme jau tagad ir vaļā un pamazām uzņem sevī izkusušo sniegu. Vasarā laika vērotājs tomēr paredz sausas un karstas dienas. “Ja sniegs ilgi turas kokos, tad vasarā gaidāms sausums. Šoziem tā bija, arī šonedēļ sniegs sakrita un palika koku zaros,” skaidro laika vērotājs.
Savukārt mežzinis Jānis Ence uzskata, ka pēc kaķu izturēšanās vien par turpmāko laiku grūti spriest, jo īstam runcim arī decembris ir marts. Putni gan ir vērā ņemams faktors. “Cilvēku novērojumi ir pareizi. Putnu uzvedība ir mainījusies. Arī to balsis skan gluži citādāk nekā pirms kāda laika. Tas nenoliedzami norāda uz pavasara tuvumu,” saka J. Ence. Viņš pieļauj, ka šogad varētu notikt pēc sena ticējuma – ja agri sākas ziema, tad agrs būs pavasaris. Kā zināms, ziema atnāca strauji un ātri.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Laika vērotāji lielu salu vairs nesola

Kategorijas