Austrālietis iepazīst sava vectēva dzimteni

2013. gada 8. februāris 00:00

Austrālietis Kārlis Bičevskis ieradās Latvijā pēc vidusskolas beigšanas, lai, pēc viņa vecāku domām, būtu kaut kādā veidā nodarbināts posmā starp vidusskolu un sākšanu studēt universitātē. Sešas nedēļas viņš dzīvoja viesģimenē Rīgā, bet divas – pie ģimenes radiem Ērģemē. Kārlis regulāri apmeklēja Valkas ģimnāzijas 12. klases stundas.

Nav jāstāv pie spoguļa
“Man patīk Valka. Jauka pilsēta ar skaistām apkārtnes ainavām, mežiem. Izskatās brīnišķīgi, taču domāju, ka vasarā izskatītos vēl labāk,” smaida Kārlis. Viņš nekad agrāk nebija redzējis tik bargu ziemu ar sniegu un piedzīvojis tik lielu aukstumu. Tā arī ir galvenā atšķirība starp abām valstīm.
Kārlis dzīvo Austrālijā, Tasmānijas štata galvaspilsētā Hobartā. Tajā mīt apmēram 250 tūkstoši cilvēku.
Atšķirības starp skolu, kuru viņš tikko absolvējis, un Valkas ģimnāziju, ir ievērojamas. Viņa skola ir daudz lielāka un izvietota vairākās ēkās, turklāt visi skolēni nēsā formas tērpus. Jautāts, vai formā staigāt ir ērtāk, viņš brīdi padomā un atbild, ka tas ir grūts jautājums, taču priekšrocība ir tā, ka katru dienu nav jāstāv pie spoguļa un jādomā, ko uzvilkt. Tas ir liels ikdienas atvieglojums. Kārlis tā ir pieradis un atzīst, ka viņam patīk. Atšķirības skolu programmās un pasniegšanas metodikā neesot jūtamas, gan Austrālijā, gan Latvijā tās ir ļoti līdzīgas. Savukārt mācību stundas garums tur ir tieši astronomiskā stunda. Kārlis atzīst, ka bijis labs skolnieks, labi mācījies. Jau šomēnes viņš uzsāks studijas Tasmānijas universitātē. Jaunietis ir izvēlējies kļūt par inženieri. Priekšā četri studiju gadi. Inženierzinātnes ir studējis arī puiša tēvs. Kārlim vidusskolā ļoti patika matemātika un fizika. Tas arī noteica viņa izvēli.
Jaunieša lielākā aizraušanās ir orientēšanās sports. Puisis labprāt spēlē arī futbolu un klausās mūziku.

Jaunieši visur ir līdzīgi
Kārļa vectēvs no Valkas uz Austrāliju emigrēja II pasaules kara beigās. Vispirms viņš nokļuva Sidnejā, kur sastapa savu otro pusīti - vietējo austrālieti. Kārlis ģimenē ir vienīgais bērns. Viņa māte strādā slimnīcā par rehabilitācijas terapeiti. Tēvs latviski nerunā. Hobartā nav daudz latviešu, tāpēc puisis uzauga kā austrālietis. Viņš smej, ka latviski zinot apmēram pāris simtu vārdu. Mums sarunāties palīdzēja ģimnāzisti Elizabete Ivane un Dolfs Gregors Pavārs.
“Uzturoties Latvijā esmu sastapis ļoti daudz interesantu cilvēku, arī apmeklējot ģimnāziju man ir radušies labi draugi. Domāju, ka man ir kaut kāda netverama saikne ar Latviju,” prāto jaunietis.Viņš atzīst, ka bērni un jaunieši visur ir līdzīgi, tāpēc nav nekādu komunikāciju problēmu, ja vien var sazināties vienā valodā. Tas viņam ir bijis viens no pārsteigumiem Latvijā.
Jaunietis ir ievērojis būtiskas atšķirības ēšanas paradumos. “Latvieši ēd daudz kartupeļu, gaļas un maizes. Pie mums lielākā cieņā ir svaigi dārzeņi. Nekad agrāk brokastīs nebiju ēdis sviestmaizi ar gaļas šķēli virsū. No rīta esmu radis ēst pārslas ar pienu un tamlīdzīgas lietas,” stāsta Kārlis.

Noilgojies pēc mājām
Austrālijā pašlaik ir vasara un termometra stabiņš paceļas līdz pat 40 grādiem. Tā ir pazīstama ar saviem krūmu ugunsgrēkiem. Pirms mēneša tāds plosījās pavisam netālu no viņa dzimtās pilsētas. Televīzijā ziņoja, ka krūmāju ugunsgrēkos Tasmānijā ir nodegušas vismaz 100 mājas, bet tūkstošiem iedzīvotāju glābjas no liesmām. Glābēju komandas meklē nelaimes laikā pazudušos cilvēkus. Ugunsdzēsēji cīnās ar vairākiem lieliem ugunsgrēkiem, bet kādā pilsētiņā, kas atrodas uz austrumiem no Tasmānijas galvaspilsētas, ir nodeguši vismaz 100 īpašumi, policijas iecirknis un skola.
Pirms došanās uz mājām Kārlis atzīst, ka Latvijā guvis lielu pieredzi. “Esmu nedaudz noskumis. Man te bija daudz patīkamu brīžu, taču vienlaikus esmu arī priecīgs, jo divu mēnešu laikā esmu noilgojies pēc mājām, pat ļoti. Gribas ātrāk atgriezties ģimenē,” pauž topošais students.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Austrālietis iepazīst sava vectēva dzimteni

Kategorijas