Lielākie darbi paveikti projektu ietvaros

2013. gada 12. februāris 00:00

Tradicionāli gada sākumā uz plašāku interviju aicinājām novadu domes priekšsēdētājus, lai atskatītos un izvērtētu aizvadīto gadu pašvaldībās. Janvāra sākumā “Ziemeļlatvijā” varējāt lasīt interviju ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Aināru Mežuli un Valkas novada domes priekšsēdētāju Kārli Albergu. Aizņemtības dēļ, kas lielākoties bija saistīts ar šā gada budžeta plānošanu un sastādīšanu, Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons sarunai laiku atvēlēja februāra sākumā.
Pagājušais gads Strenču novadā aizskrējis nemanot. Pērn aizsāktas un īstenotas daudzas ieceres, kā arī radīti plāni un vīzijas šim gadam un tālākai perspektīvai. Par spīti tam, ka visus šos gadus, kopš izveidots novads, dzīvojam krīzes Latvijā un tās seku iespaidā, dramatiski ierobežotu finanšu līdzekļu situācijā, J. Pētersons uzskata, ka Strenču novads attīstās.
Novada mērs ir pārliecinājies, ka tas notiek, pateicoties novadā dzīvojošo un strādājošo cilvēku darbam un attieksmei. “Strenču novada dome sadarbībā ar nodaļām un iestādēm ir nodrošinājuši likumos noteikto funkciju un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi un attīstību kopumā. Pēc informācijas presē un medijos, valstī sākusies ekonomikas atlabšana, esam ārā no krīzes. Protams, priecājos par šo faktu, taču pašvaldības budžetā, iedzīvotāju ikdienā, sajūtās, noskaņojumā un dzīvē tas pietiekami neattainojas,” stāsta J. Pētersons.
To patlaban grūti pamanīt uzņēmējdarbības vidē. Darba vietu trūkums, sociālo pabalstu milzīgais īpatsvars attiecībā pret strādājošajiem, zemais algu līmenis un salīdzinoši nelielā atšķirība attiecībā pret pabalstu saņēmējiem, šo situāciju neiezīmē gaišākos toņos. Tomēr tā ir vide, kurā mēs atrodamies un ar kuru mums jārēķinās un, protams, mūsu novada iedzīvotāji pie tā visa nav vainīgi, saka J. Pētersons.

- Kā novadā izmantojāt ES fonda finanses, kāds ir to pienesums?
- Kā jau bijām plānojuši, sastādot 2012. gada budžetu un ņemot vērā situāciju, pamatā attīstību nodrošinājām un nodrošināsim, izmantojot Eiropas Savienības fondu finanses un iespējas. Līdzdalība šajos projektos, protams, prasa arī pašvaldības budžeta līdzekļus. Jūtamu ieguldījumu pienesumu novada attīstībā devusi vairāku iedzīvotāju grupu, biedrību privātā iniciatīva un darbība. Arī iestādes savu iespēju robežās ir gājušas progresa un attīstības ceļu, uzlabojot savu darbību. Ja objektīvi paskatīsimies apkārt, ieraudzīsim daudz labu, padarītu lietu 2012. gadā. Pēc Vidzemes plānošanas reģiona sniegtās informācijas, kopā ar uzņēmējiem esam vieni no čaklākajiem investīciju piesaistē uz vienu iedzīvotāju Vidzemē.

- Kuri no pērn īstenotajiem projektiem ir bijuši nozīmīgākie iedzīvotājiem?
- Piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, esam veikuši ūdenssaimniecības attīstību – rekonstrukciju Sedas pilsētā; ūdenssaimniecības attīstība Strenču pilsētā, 3. etaps; ūdenssaimniecības attīstība Plāņu pagasta Plāņu ciemā un ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Jērcēnu pagasta Jērcēnu ciemā. Varbūt rodas jautājums, kāpēc vispār tas vajadzīgs. Jāatzīst, ka dažās vietās labi bija arī tāpat. Tomēr būsim reālisti, agrāk vai vēlāk, bet palielināsies vides prasības un uzstādījumi un tad, iespējams, vairs nebūs pieejami šādi līdzekļu apjomi šādās proporcijās.
Nozīmīgs projekts bija Sedas kultūras nama rekonstrukcijas I kārta un arī aktīvās atpūtas pilnveidošana jauniešiem un kopienas sabiedrībai Jērcēnos, kam piesaistījām Lauku atbalsta dienesta finansējumu. Savukārt Eiropas Sociālā fonda ietvaros esam veikuši speciālistu piesaisti Strenču novada pašvaldībā, kā arī pašvaldības darbinieku zināšanu un prasmju paaugstināšanu Eiropas Savienības un cita ārvalstu finansējuma piesaistīšanai un projektu ieviešanai.

- Ko apzināties kā neizdarītu, bet sabiedrībai vajadzīgu darbu?
- Pagājušajā gadā finanšu trūkuma dēļ neizdevās īstenot projektu “Satiksmes drošības uzlabošana Pulkveža Zemitāna ielā Strenču pilsētā”. Iemesls – projekta apstiprināšanas brīdī iepirkuma rezultātā zemākā piedāvātā summa bija divkārši lielāka. Lai projektu īstenotu, šī starpība bija jāsedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, ko nebija iespējams izdarīt. Šīs summas lielums ir apmēram līdzvērtīgs mūsu līdzfinansējuma daļai vismaz trijos ūdenssaimniecības projektos, tāpēc mēs to nevaram atļauties.

- Vai meklēsiet iespējas līdzekļu piesaistei?
- Nākamajā plānošanas periodā meklēsim iespējas piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, lai šo ielu sakārtotu gan gājējiem, gan transportlīdzekļu vadītājiem. Pašsaprotami, lielākos darbus esam paveikuši projektu ietvaros, paralēli tam strādājam ar sava budžeta līdzekļiem. Protams, mēs visi vēlētos kvalitatīvāku ceļu uzturēšanu, labākas ietves, vairāk siltuma, vēl labiekārtotāku vidi. Mēs to apzināmies, darām, lai kaut nedaudz normalizētu situāciju, taču finansēšanas kārtība un pretrunas likumos, to pielietojumā un valdības lēmumos ir novedušas pie situācijas, kādu var redzēt uz ielas.
Ir jautājumi, kurus nevar atrisināt vienā dienā. Neskatoties uz to, mums ir iestrādes 2013. gada budžetā, lai šos jautājumus risinātu. Naudas ietilpīgākie un lielākie darbi 2012. gadā bija apgaismojuma sakārtošana Plāņos, Jaunklidzī, Krasta un Pulkveža Brieža ielas rajonā Strenčos. Šeit tas bija īpaši svarīgi, lai paaugstinātu drošības līmeni gājējiem, bērniem no mūzikas skolas tumšajās diennakts stundās. Soli pa solim turpināsim to darīt arī turpmāk.

- Pieminējāt, ka labā līmenī ir kultūras dzīve, par ko ir lielākais lepnums?
- Esam nodrošinājuši pašdarbības kolektīvu darbību visos līmeņos – bērni, skolēni, pieaugušie, seniori. Esam neliels novads, tomēr mūs priecēja daudzi pašu organizēti kultūras un aktīvās atpūtas pasākumi. Vieni no tādiem bija sadancojot skaistā koncertā “No “Tīnes” pūra lādes”, Strenču kultūras namā svinējām vidējās paaudzes deju kopas “Tīne” divdesmit gadu pastāvēšanas un aktīvas dejošanas jubileju. Joprojām viens no apmeklētākajiem kultūras pasākumiem ziemas periodā ir Dziesma manai paaudzei, kuru šoreiz vadīja Latvijā labi pazīstamais dziedātājs Andris Freidenfelds jeb Fredis.
Gan plostnieku, gan kultūras centra un citu domes darbinieku milzīgu darbu prasa koku pludināšanas ekspedīcijas un Gaujas plostnieku svētku organizēšana. Starptautiskajā Gaujas plostnieku galvaspilsētā Strenčos aizvadītajā gadā tika organizēti jau 15. svētki. Tajos īpaši godinājām mūsu plostniekus par vēlmi saglabāt Gaujas koku pludinātāju amata prasmi un tradīcijas.
Reizi trijos gados mūsu valstī notiek Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kas, noejot garu un bagātu ceļu arī kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā, šogad piestāja Latvijā. Kopā ar citiem folkloristiem ceļā satikās arī Jērcēnu folkloras kopa “Mežābele”. Tradicionāli Jērcēnmuižā organizējam pavasara, vasaras un ziemas saulgriežu pasākumus latvisko tradīciju garā. “Mežābele” ir šo tradīciju kopēja, nesēja un flagmanis mūsu novadā un viena no aktīvākajām folkloras grupām arī Vidzemē.
Kultūra, māksla, dziesma, deja – tās ir vērtības katrai tautai, tās pašsaglabāšanās, izaugsmes viens no spēkavotiem. Ļoti iepriecina vēlme dzīvot sakoptā vidē un darīt visu, lai tādu veidotu. Lielā Talka Strenču novadā kopā pulcēja vairāk kā 549 talciniekus.

- Atskatoties uz aizvadīto gadu, par ko vēl pārņem prieks?
- Arvien bagātāka top arī sporta dzīve novadā. Esam organizējuši atklātos Strenču novada basketbola un volejbola čempionātus. Ļoti priecājamies par studentu un jauniešu, kuri nu jau dzīvo citur vēlmi joprojām braukt, organizēt un piedalīties. Priecājamies par Sedas volejbola komandas atdzimšanu un līdzdalību šogad.
Tāpat nepamatoti neizcelts ir fakts, ka mūsu novadā vairākus gadus pastāv hokeja komanda, kura ir labākā Vidzemes atklātajā čempionātā hokejā. Lieliski starti, pašatdeve un milzīgs pašu komandas dalībnieku darbs finansējuma gādāšanā, lai nodrošinātu komandas uzturēšanu un dalību.
Paldies visiem iedzīvotājiem par līdzdalību un ierosinājumiem. Bieži mūsu domas sakrīt. Tāpēc daudzas idejas īstenojam jau tagad, bet citas izvērtējam, plānojam, kā tās piepildīt. Arī turpmāk aicinām iedzīvotājus uz tiešu sarunu un sapulcēm par attīstību, teritorijas plānošanu, uzņēmējdarbības iespējām un citu aktuālo
VIEDOKĻI
Kā vērtējat aizvadīto gadu Strenču novadā?
Izolda Grunte, pensionāre:
- Dzīvoju Pulkveža Zemitāna ielā, mums visu vasaru bija remonts, tagad varēs ievilkt savās mājās ūdeni un kanalizāciju, to vērtēju pozitīvi. Visā visumā nevērtēju slikti. Nedomāju, ka mums iet sliktāk kā citur. Arī ar mūsu domes darbu esmu apmierināta. Īpaši patīk kultūras dzīve, noteikti jāsaglabā Plostnieku svētki un Pilsētas svētki. Gribētos vēl vairāk pasākumu.

Vladimirs Grebešs, bezdarbnieks:
- Grūti dzīvē iet. Nevar dabūt darbu, nav jau novadā vispār darba vietu. Šobrīd strādāju pagaidu algoto sabiedrisko darbu. Man jau gandrīz 60 gadu, un tādus jau neviens negrib ņemt darbā. Esmu novērojis, ka jaunatne brauc prom, uz vietas te nestrādā.
Novadā pagājušajā gadā daudz labotu un taisītu ceļu, tas ir labi. Sūdzēties nav vērts, jādzīvo.

Sarmīte Kosmane, Strenču pilsētas bibliotēkas vadītāja:
- Novadā visu laiku kaut kas notiek. Protams, viss atkarīgs no naudas līdzekļiem. Tomēr uz priekšu virzās un attīstās. Pagājušajā gadā pamanīju ielu remontus, ūdenssaimniecības attīstību, pulkstenis jauns.
Mana dzīve ir mierīga un klusa. Patiesībā priekš dzīvošanas mums ir ļoti labs novads, bet, ja kaut ko skaļāku un plašāku gribas, tad jāaizbrauc uz kādu lielāku pilsētu. Vienīgi gribētos, lai vairāk mums ir cilvēku, lai viņiem ir darba vietas. Tā ir ļoti liela problēma, bet viss jau lēnām attīstās.
Kultūras namā biju uz apspriešanu par novada attīstību. Tur pat bija tāda informācija, par ko iepriekš nezināju. Piemēram, ka ir mums rūpniecības attīstība, kādi pagastos ir uzņēmumi. Iespējams, kaut kur klibo komunikācija, tāpēc mums šis viss nemaz nav zināms. To vairāk vajadzētu popularizēt, lai cilvēkiem iedotu pozitīvu ieskatu, citādāk var likties – pie mums jau nekas nenotiek.
UZZIŅAI
Pērn apstiprināti un/vai uzsākta projektu īstenošana Strenču novadā:
• Tautas interešu nama telpu izveide Strenču pilsētā
• Tranzītielas posma Valkas ielā (no krustojuma ar Slimnīcas ielu līdz pilsētas robežai) rekonstrukcija Strenču pilsētā
• Tranzītielas - Rīgas ielas un Valkas ielas posmā no tilta pār Strenčupīti līdz Slimnīcas ielai - rekonstrukcija Strenču pilsētā
• Ūdenssaimniecības attīstība Strenču novada Plāņu pagasta Jaunklidža ciemā
• Eiropa pilsoņiem – Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana Eiropas pilsoņu aktivitātei (Via Hanseatica) pārrobežu tūrisma maršrutu un produktu izveidošana

Pērn iesniegti projektu pieteikumi apstiprināšanai:
• Ūdenssaimniecības attīstība – rekonstrukcija Sedas pilsētā, 2. etaps
• Ūdenssaimniecības attīstība Strenču pilsētā 4. etaps
• Brīvdabas pasākumu vietas izveide pie Jaunklidža saieta nama
• Sedas kultūras nama aprīkojuma un inventāra iegāde
• Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lielākie darbi paveikti projektu ietvaros

Kategorijas