Kā atpazīt meningītu?

2013. gada 12. februāris 00:00

“Vai tikai man nav meningīts? Man bieži sāp galva,” neziņā ir 29 gadus vecā Indra. Bailes no meningīta sievietei radušās, kad saslima viņas meitiņa. Ārsts meitai pārbaudīja. “Palocīja galvu uz visām pusēm, pārbaudīja sprandu un pateica, ka meningīts tas nav,” pastāsta sieviete. Taču Indrai radušās bažas, jo dzirdējusi, ka meningīts ir bīstama slimība. Vai tas tā ir un kā atšķirt saaukstēšanos no meningīta, konsultē Latvijas Infektoloģijas centra speciālisti.

Vajadzīgas analīzes
Meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums, un patieso diagnozi iespējams noteikt tikai slimnīcā, veicot analīzes. Tās veic ārstniecības iestādē, jo šī procedūra ir sarežģītāka par asins analīžu nodošanu. Mugurkaula kanālā ievada adatu, lai iegūtu nelielu daudzumu šķidruma. Pēc analīžu rezultātu iegūšanas mediķis secina, kāda veida meningīts pacientam ir – serozais vai strutainais. Proti, mediķi uzzina, kas izraisījis saslimšanu – mikrobi vai vīruss un vai slimības perēklis ir cilvēkā vai nācis no “ārpuses”. Serozais meningīts nozīmē, ka vainīgs ir vīruss, un tas izplatās ar gaisa pilieniem – tāpat kā gripa. Tas cilvēku aplipina tiešu kontaktu ceļā – šķaudot, klepojot, arī runājot. Tas var nonākt organismā ar pārtikas produktiem, kas satur vīrusu. Tas var pielipt, peldoties vietās, kas piesārņotas ar notekūdeņiem vai cilvēku fekālijām.
Strutainais meningīts nozīmē, ka slimības perēklis ir kādā cilvēka orgānā. To ierosina dažādi mikrobi. Lai izārstētu meningītu, jāatrod, kurš orgāns vainīgs. “Sliktais” orgāns var būt auss, deguns, plaušas, zobi un citi, kuros ir sācies iekaisums. Strutainais meningīts var rasties arī galvas traumu un galvaskausa lūzuma gadījumos.
Omītēm taisnība
Neskrien laukā ar pliku galvu, dabūsi meningītu – šāds aizrādījums bērnībā dzirdēts bieži. No vienas puses – staigāšana ar pliku galvu nevar izraisīt meningītu. Staigāšana ar pliku galvu var izraisīt vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobuma iekaisumu, mandeļu iekaisumu, augšējo elpceļu iekaisumu. Tālāk sāk strādāt mikrobi un attīstās strutainais meningīts. Lai izvairītos no šā meningīta veida, omīšu padoms noderēs – neskrien puspliks ziemas laikā uz ielas. Tas ļaus izvairīties no saaukstēšanās un tās izraisītām komplikācijām.
Serozā meningīta gadījumā šāds padoms līdzēs tikai daļēji. Tas mazinās risku saaukstēties. Lai izvairītos no vīrusu izraisītā meningīta, ir svarīgi ievērot personīgo higiēnu – mazgāt rokas, vēdināt telpas.

Slimības simptomi
Slimības simptomi ir līdzīgi gripas pazīmēm. Cilvēkam var kļūt slikti pēkšņi, kā tas ir gripas gadījumā, bet iespējama arī pakāpeniska slimības attīstība. Tā sākas ar saaukstēšanās pazīmēm, un dažu dienu laikā parādās pārējie meningītam raksturīgie simptomi.
Cilvēkam var būt augsta temperatūra, drudzis. Slimnieks jūt stīvumu sprandā un stipras galvassāpes, slimību pavada vemšana un sāpes vēderā. Tieši šie simptomi var maldināt slimnieku. Viņš var nolemt, ka saslimis ar kādu vīrusu. Papildus šīm pazīmēm slimniekam var parādīties miega traucējumi. Galvassāpes pastiprinās trokšņa un spilgtas gaismas iespaidā. Ja šiem simptomiem pievienojas samaņas zudums, murgošana un apziņas traucējumi, ir pēdējais brīdis meklēt mediķu palīdzību, citādi var notikt asins saindēšanās un, neiejaucoties mediķiem, slimnieks diennakts laikā var iet bojā.
PIEREDZE
Tā nebija parasta saaukstēšanās
Mana meita ar meningītu saslima piecu gadu vecumā. No sākuma domājām, ka tā ir stipra saaukstēšanās. Tas bija rudens laikā, kad apkārt daudzi slimoja. Bērnam bija augsta temperatūra, vemšana, sāpēja galva. Vīrs pirmais sāka teikt, ka tā nav parasta saaukstēšanās, otrā versija – gripa. Taču bērns izskatījās vairāk novārdzis nekā citas slimošanas reizes, temperatūra negribēja atkāpties. Nolēmām izsaukt ātro palīdzību, un mūs aizveda uz bērnu slimnīcu. Ārstiem bija aizdomas par meningītu, meitai veica punkciju. Visu slimnīcas laiku neatkāpos no viņas ne soli, bet, veicot šo procedūru, ārsti neļāva būt viņai blakus. Punkcijas laikā no mugurkaula paņem šķidrumu analīzēm. Pēc analīzēm noteica, ka meitai ir vīrusa izraisīts meningīts. Slimnīcā ārstējāmies aptuveni nedēļu, pēc tam mūs palaida mājās, jo meitai slimnīcā pielipa rota vīruss. Ārstējošais dakteris ieteica veseļošanos turpināt mājās, mierīgā gaisotnē.
Mūsu palātā ārstējās vēl viena meitenīte ar meningītu. Viņu slimība bija smagi skārusi – viņai bija apziņas traucējumi, bērns uzvedās neadekvāti. Dažbrīd kļuva agresīva, skaļi kliedza. Viņai bija radušies arī kustību traucējumi.
Mediķi brīdināja, ka pēc meningīta pārslimošanas mēdz pasliktināties atmiņa. Manai meitai tagad ir 12 gadi, un šķiet, ka pārciestā slimība sekas nav atstājusi. Pirms meitas slimošanas par meningītu neko nezināju. Tikai pēc izslimošanas sapratu, cik bīstami tas bija. Svarīgi, ka savlaikus izsaucām ātro palīdzību. Nezinu, kā būtu, ja būtu turpinājuši ārstēties, it kā tā būtu saaukstēšanās. Es teiktu, ka tā bija vecāku intuīcija, kas lika rīkoties. Vecāki jau pazīst savu bērnu. Tā vismaz vajadzētu būt. ◆

ARTA,
12 GADUS VECĀS
SAMANTAS MĀMIŅA
ATSPĒKOJAM MĪTUS, SNIEDZAM PADOMUS
Kā dabiskiem līdzekļiem atvieglot zobu nākšanu bērnam?
ATBILD
INTA ZELTIŅA,
ĀRSTE HOMEOPĀTE

Bērniem it sevišķi svarīgi izmantot homeopātiskus, nevis ķīmiskus līdzekļus. Tas palīdzēs izvairīties no alerģijas. Zobu nākšanu zīdaiņiem var atvieglot ar svecītēm, kuru sastāvā ietilpst kumelītes, lielā ceļteka un silpurene. Svecītes mazinās trauksmi, sāpes. Šīs homeopātiskās zāles var iegādāties parastās aptiekās. Individuāli gatavotas homeopātiskas zāles var iegādāties specializētā aptiekā.
Vai katra izslimota gripa saīsina cilvēka dzīvi par gadu?
ATBILD
BAIBA ROZENTĀLE,
LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRA VADĪTĀJA

Nav pētījumu, kas apliecinātu šā apgalvojuma patiesumu. Taču var droši apgalvot, ka gripa būtiski ietekmē cilvēku veselību, kuriem ir hroniskas slimības. Viņu dzīves kvalitāte var būtiski pasliktināties. Šogad gripa norit smagāk nekā iepriekšējos gados. Šobrīd Latvijā ir 3. gripas epidēmijas nedēļa un ik dienu Infektoloģijas centrā iestājas no 25 līdz 30 pacientiem smagā stāvoklī. Vēl divas nedēļas turpināsies gripas epidēmija, un tad stacionāros nonāks pacienti gripas komplikāciju dēļ.
Kas ir iedarbīgāks – medikamenti tabletēs
vai sīrupā?
ATBILD
ANDRIS LASMANIS,
ĢIMENES ĀRSTS

Iedarbība ir līdzvērtīga. Teorētiski sīrups var iedarboties dažas minūtes ātrāk nekā tabletes, kurām vispirms ir jāizšķīst. Mediķiem pieeja ir šāda – sīrupus izraksta maziem bērniem, kuriem ir grūti norīt tabletes. Pieaugušajiem zāles šķidrā veidā izraksta gadījumos, ja pacientam ir rīšanas grūtības. Turklāt sīrups pacientam parasti izmaksās dārgāk nekā tabletes. Tas izskaidrojams ar to, ka tabletes ir koncentrētākā formā nekā sīrups. Ir zāles, kuras sīrupu veidā nemaz netiek ražotas, jo to iedarbība nav paredzēta kuņģī, bet gan zarnās.
Ja Jums ir
kādi jautājumi
medicīnas speciālistiem vai zināt tēmu, par kuru gribētu lasīt rubrikā “Veselība”,
rakstiet mums:
info@kursaslaiks.lv!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kā atpazīt meningītu?

Kategorijas