Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ja sirds gavilē

Aldis Dubļāns

2013. gada 12. februāris 00:00

13
Ja sirds gavilē

Valkas kultūras nama mazajā zālē līdz 28. februārim apskatāma biedrības “Latvijas tekstilmozaīka” darbu izstāde “Rīgas tekstilmozaīka 2012. Atskaņas”.


Izstāde Valkā ir tāpēc, ka biedrības dalībniece ir valcēniete Aija Mendžule, kura darbojas arī Tautas lietišķās mākslas studijā “Saulīte”. Viņa piedāvāja ekspozīciju apskatīt kultūras namā.
    “Mūsu biedrības lielais festivāls notiek augustā Rīgas svētku laikā, bet pēc tam darbi sagulst lādēs, skapjos un plauktos. Man tā liekas nežēlīga rīcība pret skaistumu, tāpēc savācu darbus un meklēju iespēju tos parādīt. Šim darbu kopumam Valka ir jau ceturtā vieta,” stāsta bijusī valcēniete Santa Kamaldiņa. Festivāls “Latvijas tekstilmozaīka”  šogad notiks jau piekto gadu. Būs meistarklases, izstādes, paraugdemonstrējumi un nodarbības ar kopēju devīzi “Metamorfozes”.
Daudziem, redzot šos darbus, rodas vēlme pamēģināt, jo “es taču arī tā varu”, turklāt mājās ir šujmašīna. Santa aicina visus šajā biedrībā, kuri vēlas un kuriem izdodas kviltu gatavošana. Ir divi kviltu pagatavošanas veidi. Viens rodas sašujot kopā dažādu krāsu un rakstu auduma gabaliņus, parasti kvadrātus vai taisnstūrus, bet otrs ir tuvāks glezniecībai, grafikai un saistīts ar izšūšanas un stepēšanas lietām. Tas katram jāredz un jājūt pašam.
Izstādes atklāšanā izvērtās diskusija par to, kas ir māksla un kas vaļasprieks. Domas par to ir visdažādākās. “Māksla nav bauda, bet darbs. Nedod mieru, bet ciešanas. Nealgo ar laimi, bet ar dvēseles cēlumu. Ja tev ar to pietiek, topi mākslinieks,” citē Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” vadītāja Inese Pētersone. Viņa piebilst, ka tekstilmāksla ir ļoti dažāda un katram savas prioritātes un rēķini. Kādam nozīmīgākais ir izmantojamo diegu skaitīšana, lai izveidotos iecerētais raksts, citam galvenais ir lielumi auduma gabaliņiem, kuri sašujami. Jebkurā gadījumā, ja viss ir izdevies, tad sirds gavilē.
“Šī nav profesionāļu darbu izstāde. Autoriem grūti pretendēt uz Kultūrkapitāla fonda vai Eiropas finansējuma atbalstu. Darbu kvalitātes aspekti ir ļoti diskutabli, taču valsts savus standartus ir uzlikusi,” uzskata S. Kamaldiņa.
Vairāk foto - www.ziemellatvija.lv.