Ēnu met uz pedagogiem

2013. gada 14. februāris 00:00

Viens no tematiem, par ko regulāri veidoju publikācijas, ir izglītība. Nesen rakstīju par Smiltenes bērnudārzu “Pīlādzītis”, kurā bērniem māca dāvināšanas prieku. Viņi izpaudās, veidojot pūces. Pēc tam bērnudārza vadība, vecāko grupiņu audzēkņi kopā ar audzinātājām devās uz Smiltenes novada muzeju. Izgatavotās pūcītes bērni paši izlika izstādē.
    Jauna pieredze un piedzīvojums. Taču pēc raksta publicēšanas ziemellatvija.lv parādījās pārmetumi pedagogiem, kāpēc citu bērni brauc, bet viņu ne. Vēl tagad atceros, kā pērn “Pīlādzītis” saņēma pārmetumus portāla komentāros par to, ka atļaujas bērnus vest pastaigā ārpus izglītības iestādes teritorijas.
Tad šis nav labi, tad tas nav labi. Vēl viens piemērs ir ziņa, ka Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolā sporta stundās slēpo. Vienā no manis pašas uzņemtajām fotogrāfijām redzama skolniece interesantā cepurē. Kādam komentētājam arī tā nešķita gana laba. Viņš norādīja, ka skolotājai ir jāpaskaidro, kā bērniem jāierodas uz stundu.
    Ir tāds teiciens, ka viss sākas ģimenē. Ja vecāki nebūs ieinteresēti, nespēs vai nevēlēsies komunicēt ar audzinātājām, skolotājām vai direktorēm, tad pēc gadiem tāda pati attieksme pret mācībspēku sagaidāma arī no bērniem. Diemžēl! To ik pa laikam jau var novērot skolās, kad pusaudzis ar rupjām piezīmēm skolotāju nolīdzina līdz ar zemi.
    Tā vietā, lai to pieļautu, daudz vērtīgāk ir saprast, cik ārkārtīgi nozīmīgi šie skolotāji ir jūsu bērna attīstībā. Nereti viņi ir viss vienā – skolotāji, sociālie darbinieki, psihologi, draugi un pat mammas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ēnu met uz pedagogiem

Kategorijas