Nav dzīvnieka, nav problēmu

2013. gada 21. februāris 00:00

Nav pieļaujams, ka 21. gadsimtā pašvaldībās, kurās netiek civilizēti risināti jautājumi par klaiņojošu un bez saimnieka palikušu dzīvnieku tālāku likteni, kā risinājumu izmanto mednieku ar bisi. Kā teikt – nav dzīvnieka, nav lieku problēmu.

Līdzīgus stāstus par to, kā mūsdienās atbrīvojas no nevēlamiem mājdzīvniekiem, nācās dzirdēt pagājušonedēļ Vidzemes dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvju tikšanās laikā.

Gaužām maz
dzīvnieku patversmju
Šo tikšanos rīkoja Valkas Dzīvnieku SOS “Sāra” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Vilne ar vēlmi dalīties pieredzē, kā arī uzzināt, vai citas Vidzemes pašvaldības atbalsta dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Uz aicinājumu ierasties Valkā atsaucās dzīvnieku aizstāvji no Valmieras, Cēsīm, Limbažiem un kaimiņpilsētas Valgas. Izrādās, ka Vidzemē tikai dažu pašvaldību teritorijās darbojas vietējās varas finansētas dzīvnieku patversmes. Tādas ir Valkā, Cēsīs un Valmierā. Taču šīs patversmes nav spējīgas uzņemt tos bez mājām palikušos dzīvniekus, kuri atrodas ārpus patversmju apkalpojošās teritorijas. Cēsu dzīvnieku patversmes pārstāve atklāj, ka bieži vien iedzīvotāji no lauku pagastiem, kuru pašvaldības nav noslēgušas līgumu ar patversmi, viņus uzskata par cietsirdīgiem cilvēkiem, jo lūgums pēc palīdzības tiek noraidīts. Cēsnieki uzskata, ka beidzot arī pārējām pašvaldībām, kurās nedara pilnīgi neko, ir jāsāk risināt šo jautājumu, jo to paredz likums un tas ietilps pašvaldības funkcijās.
Lai gan Valkā darbojas dzīvnieku patversme, tomēr I. Vilne uzskata, ka tās darbība neattaisno sabiedrības cerības par civilizētu attieksmi pret nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem. Dzīvnieku aizstāve uzskata, ka patversmei nav jābūt kā cietumam, jo pašlaik Valkas patversmē netiek ielaisti dzīvniekmīļi, kuri vēlas palīdzēt apkopt, iziet ar suņiem pastaigā vai citādi atbalstīt patversmes darbību. Turklāt pašvaldībai būtu jānodrošina, lai dzīvnieks netiktu iemidzināts pēc 14 dienu uzturēšanās patversmē gadījumā, ja sabiedrība sniedz atbalstu dzīvnieka tālākai uzturēšanai un jauna saimnieka meklēšanā. I. Vilne atklāj, ka pērn “Sārai” no pašvaldības budžeta piešķirtie 120 lati gadā lielākoties tērēti barības iegādei patversmes dzīvniekiem. Šogad pašvaldība “Sārai” nepiešķīra ne santīma, bet organizācija turpinās atbalstīt patversmē nonākušos dzīvniekus no labvēļu un pašu organizācijas biedru ziedojumiem.
Pašvaldība finansē sterilizāciju
Lai gan Limbažos nav pašvaldības finansētas dzīvnieku patversmes, vietējā vara katru gadu budžetā paredz tūkstoti latu klaiņojošu kaķu sterilizācijai. Cīņā ar šo problēmu iesaistījušies ne tikai nevalstiskās organizācijas “Astēm būt!” aktīvisti, bet arī vietējā sabiedrība. Zinot, ka pašvaldība sniedz finansiālu atbalsta, aktīvākie daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji paši noķer bezsaimnieka kaķi un nogādā veterinārajā klīnikā. Ja pēc sterilizācijas dzīvnieku var socializēt, tam tiek meklētas mājas, ja dzīvnieks ir tā saucamais mežonis, viņu atlaiž turpat, kur tas dzīvojis iepriekš. I. Vilne uzskata, ka tas ir viens no daudzajiem variantiem, kā pašvaldība var līdzēt šo aktuālo problēmu risināšanā. Arī Valkā, Lauktehnikas rajonā, kur mitinās klaiņojošu kaķu kolonija, par Dzīvnieku SOS līdzekļiem ir sterilizētas vairākas kaķenes.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nav dzīvnieka, nav problēmu

Kategorijas