Saimniecību notur arī bez Eiropas lielās naudas

2013. gada 21. februāris 00:00

101

Saimniecību notur arī bez Eiropas lielās naudas

Palsmanes pagasta zemnieku saimniecības “Atvases” saimnieks Gatis Zeibots šīs nedēļas sākumā vēl nebija izlēmis, vai rīt sanāks brīvs laiks doties uz biedrības “Lauksaimnieku apvienība” biedru kopsapulci, kas notiks Silvā.

Kopsapulcē viena no svarīgākajām tēmām būs atbalsta maksājumu pieejamība un izmantošana lauksaimniecībā.

Var ietekmēt maksu
par zemes nomu
“Atvašu” saimniekam ir savs viedoklis par Latvijas lauksaimniekiem tik jutīgo tēmu - tiešmaksājumiem no Eiropas Savienības (ES) budžeta 2014.-2020. gadam. ES budžeta sarunās Latvijai panāktie 42 procenti no Eiropas tiešajiem maksājumiem 2014. gadā ir tālu no lauksaimnieku minimālajām prasībām, jau uzsvērusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Viena no tās dalīborganizācijām ir arī “Lauksaimnieku apvienība”, kuras biedri ir arī Smiltenes, Valkas un Strenču novadu lauksaimnieki.
“Šobrīd mani kā ražotāju Eiropas tiešie maksājumi gandrīz neietekmē, ja runājam par saimniecības uzturēšanu un attīstību,” atzīst G. Zeibots. Saimniecībā šis ienākumu avots esot tikai aptuveni 10 procenti no kopīgajiem ieņēmumiem.
“Atvases” ar lauksaimniecībā izmantotiem 130 hektāriem zemes un 65 slaucamu govju ganāmpulku ir viena no lielākajām zemnieku saimniecībām Palsmanes pagastā.
G. Zeibots lielāko daļu zemes nomā un pieļauj, ka, palielinoties tiešmaksājumu summai uz hektāru, paralēli kāps arī nomas maksa par zemi. Tāpēc par to, vai nākotnē tiešmaksājumi būs lielāki, viņš daudz neraizējas.
“Ja man Eiropa maksātu vairāk, tad tas cilvēks, kurš man iznomā zemi, paskatīsies - ahā, jums ir lielāka nauda, tad mēs arī nomas maksu paceļam,” spriež “Atvašu” saimnieks.
Tomēr arī viņš ieguldījis savu artavu naudas, lai atbalstītu Latvijas lauksaimnieku protesta akcijas pret ES nevienlīdzīgo attieksmi lauksaimniecības nozarē.

Rosina nepiemērot
ienākuma nodokli
G. Zeibots uzskata, ka šobrīd atbalstu lauksaimniekiem drīzāk vajadzētu sniegt Latvijas valdībai, piemēram, ieņēmumus no subsīdijām un platību maksājumiem neaplikt ar ienākuma nodokli.
“Ja ar vienu roku atbalsta, tad ar otru roku nevajag ņemt nost. Un vajadzētu arī padomāt par strādniekiem, neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 300 latiem. Tagad ir tā, ka laukos nav kvalificētu strādnieku,” secina zemnieks.
Ja “Atvašu” saimniekam būtu daudz naudas, tad viņš nesvārstoties to ieguldītu jaunas fermas celtniecībā savā saimniecībā. Esošā ferma ir uzbūvēta 70. gados un morāli novecojusi.
Ganāmpulkā, ko govju dažādo sugu dēļ kāds G. Zeibota paziņa nodēvējis par krāsainu, vidējais izslaukums šobrīd ir pietuvojies 7000 kilogramiem no govs. Zālājus skābbarībai “Atvašu” saimnieks audzē pats, bet spēkbarību iepērk jau gatavu.
“Atvases” pienu pārdod kooperatīvam “Trikāta KS”, kurā saimniecība iestājusies kā biedrs. “Šobrīd mums piena iepirkuma cena ir drusciņ mazāka nekā to kooperatīvu biedriem, kas izved pienu uz Lietuvu. Taču ļoti ceru, ka vēlāk, kad iestrādāsies jaunā rūpnīca, cena ilgstošākā periodā būs labāka,” piebilst G. Zeibots.
Jaunā piena pārstrādes rūpnīca, ko uzcēla Jelgavā, pieder piensaimnieku kooperatīviem “Trikāta KS”, “Dzēse” un “Piena partneri KS”.

Nākamgad –
127 eiro par hektāru?
Rīt Silvā biedrības “Lauksaimnieku apvienība” kopsapulces darba kārtībā būs arī jautājums par Eiropas piena padomes jaunumiem. Par tiem informēs kooperatīva “Māršava” valdes priekšsēdētāja Dace Pastare.
Taču viena no kongresa svarīgākajām tēmām būs atbalsta maksājumu pieejamība un izmantošana, un par aktualitātēm un izmaiņām, kādas sagaida lauksaimniekus nākošajā plānošanas periodā, stāstīs Zemkopības ministrijas pārstāvji, informē biedrības “Lauksaimnieku apvienība” menedžere Dace Baikova.
Saskaņā ar Briselē pieņemto ES daudzgadu budžetu Latvijas tiešajos maksājumos saņemamais finansējums nākošajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam palielināsies no 731 miljona līdz 1,717 miljardiem eiro vai par 135 procentiem salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Savukārt lauksaimniecībā un lauku attīstībā kopumā nākošajā plānošanas periodā finansējums pieaugs par 50 procentiem.
Ja Eiropas Savienības daudzgadu budžets netiktu pieņemts, nekas nemainītos un lauksaimnieki nākamajos gados turpinātu saņemt tiešos maksājumus 2013. gada līmenī, kas ir 95 eiro par hektāru. Nākamajā gadā tie plānoti 109 eiro par hektāru, bet kopā ar valsts papildu tiešo maksājumu Latvijas lauksaimnieki 2014. gadā tiešmaksājumos varētu saņemt 127 eiro par hektāru, informē Zemkopības ministrija.
Biedrības “Lauksaimnieku apvienība” kopsapulce rīt Silvā sāksies pulksten 11. Pasākums paredzēts tikai apvienības biedriem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Saimniecību notur arī bez Eiropas lielās naudas

Kategorijas