Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Gudru ņēmu padomiņu

Aldis Dubļāns

2013. gada 21. februāris 00:00

15
Gudru ņēmu padomiņu

Vakar Valkas kultūras namā notika Tālās Gaujmalas bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojums “Gudru ņēmu padomiņu”. Ieradās visi, kuri bija solījušies, vien Kārķu jauno folkloristu saslimšana neļāva viņiem ierasties saietā.


“Varētu domāt, ka folkloras lauciņa padomi ir pārlieku novecojuši, lai tos 21. gadsimtā ņemtu no pūralādes. Tomēr redzam, ka padomu tajā joprojām ir daudz un tie ir aktuāli mums visiem, arī pieaugušajiem. Ikviena folkloras kopa ir centusies to savērpt skaistā priekšnesumā,” uzskata Valkas novada bērnu un jauniešu centra “Mice” direktore Vita Kalvāne.

Folklorā visu pamatskolas laiku
Ēvelieši bija sagatavojuši programmu par tēva sētu un rādīja visu, kas paņemams no šīs sētas un iesakāms citiem. Pavadījumu spēlēja mūzikas skolotāja Lelde Subatele un vijolniece 9. klases skolniece Dinija Vavžika, kura šogad absolvēs mūzikas skolu. “Mūsu pulciņā ir četras jaukas 9. klases meitenes, kuras visu laiku ir darbojušās folkloras kustībā, taču šogad mūs pametīs,” teic Ēveles pamatskolas folkloras kopas vadītāja Irīda Jukāme.
Padomiņu patiešām bija daudz. Cits no cita tos droši varēja aizņemties un likt savā pūriņā. Saieta vadītāja Tālās Gaujmalas novada folkloristu koordinatore Skaidra Smeltere bija Pūces lomā, kas pazīst gan Latvijas, gan Igaunijas novadus.
“Mums līdzi atbraukusi vecmāmiņa Aija, kura dziedās arī savu dziesmu. Esam sameklējuši savas puses Druvienas, Jaunpiebalgas, arī Smiltenes dziesmas un dejas, kas tur savulaik pierakstītas. Esam sagatavojuši Druvienas puses rotaļu “Rakt ruciņus”, dejojām arī visiem zināmās “Sudmaliņas”. Mākam daudzas dziesmas par māmiņu, vecmāmiņu un mūžiņu, arī šūpļa dziesmas,” stāsta Rankas kopas vadītāja Aelita Medeise.

Par dzimto māju vēsturi
Ērģemes pamatskolas folkloras kopu “Rikanda” vada Gita Plūmīte un S. Smeltere. “Ikvienam cilvēkam dārgākā ir dzimtā māja. Tāpēc ērģemieši stāstīja dažādus atgadījumus par savu māju vēsturi,” stāsta kopas vadītājas.
Savukārt Beverīnas novada Mūrmuižas bērnudārza “Pasaciņa” folkloras kopa bija sagatavojusi rotaļas visa gada garumā atbilstoši savam vecumam. “Mūs visus vieno saulīte, un no tās mācāmies dzīvot un ar to sadzīvot,” skaidro kopas vadītāja Anita Golubovska.
“Tēvu zemi paturēt varam tikai tad, ja māmiņa un tētiņš ir kopā. Zinām arī ticējumus un sakāmvārdus par paaudžu saprašanās tēmu,” “Ziemeļlatvijai” pauž kopas vadītāja Līga Cimdiņa.
Ar izteiktu viegluma sajūtu
Valsts Izglības centra ārštata metodiķe programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” vadītāja Māra Mellēna jau daudzu gadu garumā strādā ar tām folkloras kopām, kuras apgūst tradicionālo kultūru. “Ikviens var atrast to, kas viņam ir nozīmīgs par savu dzimtu, ģimeni, kaimiņiem, mājām un tā joprojām, jo tradicionālās kultūras programma vienmēr bijusi ieinteresēta lokālajās tradīcijās,” atzīst M. Mellēna. Viņai Valka šķiet interesanta ar to, ka blakus atrodas Igaunija un līdz ar to interesantos veidos izpaužas pārrobežu mijiedarbība. Viņas vietniecei Dinai Liepai Valkā vienmēr ir patikusi viegluma sajūta, brīva un nepiespieta gaisotne, ko spēj radīt Skaidra Smeltere. “Šis vieglums bērnos raisa aktivitāti līdzdarboties. Tas, ko bērni iegūst šeit, viņi to tālāk nes ikdienas dzīvē. Šis pasākums viņus dara gaišākus, zinošākus un pozitīvākus,” smaida D. Liepa.