Ar Blaumani trāpa laikā

2013. gada 22. februāris 00:00

104

Vakar kārtējā projektu diena Valkas ģimnāzijā atšķīrās no iepriekšējām ar savdabīgu “rozīnīti” - 10.a klases skolēni, sadalījušies nelielās grupiņās, dažādās vietās skolā spēlēja iestudētos rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa darbu fragmentus.

Tādā īpatnējā veidā latviešu valodas un literatūras skolotāja, direktores vietniece mācību darbā Gunita Gindra un direktores vietniece ārpusklases darbā Una Grāve ievērojamā rakstnieka 150. jubilejas gadā bija nolēmušas pievērst jauniešu uzmanību R. Blaumaņa daiļradei.

Ar lasīšanu vien nepietiek
G. Gindra skaidro, ka nepietiek skolēniem tikai uzdot izlasīt un pēc tam kopīgi pārrunāt klasiķa darbus. “Tas ir garām, jo Rūdolfa Blaumaņa stāsti ir sarakstīti salīdzinoši sen, un tas laiks mūsdienu jaunatnei vairs nav aktuāls. Kāds izlasītu vairāk, cits mazāk, un ar to būtu viss. Projektu dienā izmēģinājām citu variantu. Pasākuma mērķis ir panākt, lai jaunieši paši izdzīvotu pēc savas izvēles izraudzītu darbu fragmentus un caur tiem vairāk izprastu Blaumani kā personību,” saka G. Gindra.
Viņa piebilst, ka Blaumanis tomēr ar savu spilgto talantu ir viens no tiem senāko gadu rakstniekiem, kuru jaunieši vēl pieņem. Kuri Blaumaņa darbi viņiem tuvāki, to varēja spriest no izvēlētajiem iestudējumiem. Skolēni bija izraudzījušies fragmentus no “Purva bridēja”, “Indrāniem” un tautā populārās lugas “Skroderdienas Silmačos”.
Tomēr paši fragmentu iestudētāji, kā apstiprinot skolotājas teikto, uz jautājumu, kā patīk Blaumaņa daiļrade, atbild visai kautrīgi. Terēze Hodorkina atzīst, ka šo to ir lasījusi, bet īsta viedokļa par Blaumani neesot. “Kaut kad senāk izlasīju “Purva bridēju”, bet sīkumos vairs neatceros. Šodien uzvedumā būšu Zelmiņa no “Indrāniem”. Tā ka tagad vairāk zinu šo darbu,” saka skolniece. Arī Beāte Klote atzīstas, ka nav tik daudz Blaumaņa stāstu izlasījusi, lai spriestu par tiem. Taču tas, ko redzējusi izrādēs vai lasījusi, ir paticis.

Skolēniem Blaumanis –
mūsdienīgāks
G. Gindra apliecina, ka nevar viennozīmīgi secināt – jaunieši lasa vai nelasa klasiku, jo skolēniem šai lietai ir dažāda pieeja. Taču fakts ir fakts – daļēji šo nodarbi izkonkurējuši elektroniskie informācijas līdzekļi. “Tādēļ cenšamies mainīt mācību formas un piedāvājam tādas iespējas, kurās jaunieši mācāmo vielu var dziļāk izjust, paši atrodoties it kā iekšā rakstnieka attēlotajos notikumos,” skaidro G. Gindra. Skolotāja U. Grāve piebilst, ka jauniešiem, spēlējot minētos fragmentus, ir atļauts arī interpretēt Blaumaņa tekstu, un tieši tas skolēniem bija saistoši. “Šo akciju nosaucām “Trāpīt laikā”. Jaunieši uz Blaumaņa laiku pārnes mūsdienu latviešu valodu, izsaka rakstnieka spriedumus caur savu vērtējumu, un, pēc manām domām, tas ir pat labi, jo uzskatāmi apliecina, ka Blaumaņa darbi joprojām ir dzīvi,” saka U. Grāve.
Tam piekrīt arī G. Gindra. “Visticamāk, ka tas Blaumanis, ko skolēnu uzvedumos redzēsim, nebūs gluži tas rakstnieks, kurš rakstīja pirms 100 gadiem. Skolēnu izpildījumā rakstnieks, iespējams, būs ieguvis citu skatījumu uz dzīvi, bet tas tikai tuvinās viņu ar mūsdienu jauno paaudzi. Tā kā savulaik teica dramaturgs Gunārs Priede – es jūs piespiedīšu mīlēt Raini –, vairs nav jēgas darīt, jo ar piespiešanu neko nevar iemācīt. Katrā ziņā šis ir mūsu pašu eksperiments, kuram vēl nezinām iznākumu, bet redzot, ka jaunieši savām miniizrādēm gatavojas ar prieku, ir cerība, ka Blaumanis vēl ilgi būs mūsu vidū,” apliecina G. Gindra. ◆

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ar Blaumani trāpa laikā

Kategorijas