Valsts pārvaldē badojas

2013. gada 26. februāris 00:00

Pagājušajā nedēļā sabiedrība piedzīvoja līdz šim nebijušu protesta akciju. Piektdien Valsts sociālās apdrošināšanas un Nodarbinātības valsts aģentūru darbinieki vienu dienu pieteica badošanās akciju, lai pievērstu valdības uzmanību nevienlīdzības novēršanai valsts pārvaldē.

Iepriekš bija pieredzēts, ka no valsts institūcijām protestē probācijas dienesta speciālisti, bet pašā valsts pārvaldē līdz šim tādu akciju nav bijis. Kopumā badošanos atbalstīja pusotrs tūkstotis abu aģentūru un to filiāļu darbinieku.

Grib pievērst valdības uzmanību
Akciju rīkoja Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība. Tās priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons skaidro, ka 9. janvārī arodbiedrība Ministru kabinetam nosūtīja vēstuli par nevienlīdzības novēršanu valsts pārvaldē, bet Finanšu ministrija uz to atbildējusi formāli, nepiedāvājot nevienu konkrētu risinājumu. Tādēļ organizācija izšķīrusies par minēto akciju, cerot, ka ar to vairāk piesaistīs valdības uzmanību.
Akcijā iesaistījās arī Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāle un Valsts sociālās apdrošināšanas Valkas klientu apkalpošanas centrs.
Uzklausot abās iestādēs strādājošās speciālistes, varēja saprast, ka darbiniecēm pacietības vadzis ir pilns. Pirms krīzes nodarbinātības dienesta aģentēm un sociālās apdrošināšanas inspektorēm algu samazināja, bet no krīzes sākuma prasības valsts pārvaldē strādājošajiem ir krietni augušas, taču samaksa par darbu nav pat atjaunota iepriekšējās algas līmenī.
Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere informē, ka tām dažām speciālistēm, kurām darbavieta izveidota kāda projekta ietvaros, alga ir bijusi lielāka, taču projekti nav mūžīgi. Savukārt speciālistes un aģentes, kas pastāvīgi strādā, algā uz rokas saņem vidēji 300 latu. “Turklāt darbs nav viegls. Tā tikai no malas izskatās, ka sēžam pie rakstāmgaldiem, parunājamies ar cilvēkiem, aizpildām papīrus, un tas ir viss. Apmeklētāju kontingents bieži vien nav no tiem labākajiem sabiedrības pārstāvjiem. Nāk bezdarbnieki, kuriem problēmas sagādā alkohols, ir arī klienti, kuri slimo ar lipīgām infekciju slimībām. Tas nozīmē, ka riskam pakļauta ir mūsu darbinieču veselība. Savukārt prasības tikai aug. Mūsu speciālistēm regulāri jāatskaitās, kādus pasākumus veikušas savas kvalifikācijas celšanai, un tas viss pēc noteikta laika tiek izvērtēts. Nav nekas iebilstams pret darba kvalitātes celšanu, bet, pēc manām domām, tad arī atalgojumam jābūt tādam, lai varētu pilnībā sevi veltīt darbam un nevajadzētu domāt par iztikšanu,” saka E. Pormeistere.
Tam piekrīt arī filiāles aģente Brigita Galkina. “Algas ir kļuvušas mazākas, bet dzīve - dārgāka. Veikalos cenas ik pa laikam ceļas, nav viegli iztikt,” secina B. Galkina.

Solītais nav izpildīts
Sliktā materiālā nodrošinātība likusi protesta akcijā iesaistīties arī sociālās apdrošināšanas speciālistēm. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Valkas klientu apkalpošanas centra vecākā inspektore Una Ķieģelmane stāsta, ka pašlaik valdība ziņo par krīzes beigšanos, bet iestādē gan tas nav izjūtams. “Pirms krīzes mūsu iestādē atbrīvoja trīs darbinieces un algu samazināja par 20 procentiem, solot to atjaunot pēc krīzes. Pagaidām šis solījums nav izpildīts. Citās iestādēs gan alga ir palielināta. Agrāk bija tā – ja kāda darbiniece saslima un cita viņu aizvietoja, tad par to aizvietotāja saņēma piemaksu. Tagad tādas nav. Pērnā gada nogalē presē lasījām, ka daļā iestāžu ir izmaksātas pat ievērojamas prēmijas. Mums tādu nav. No krīzes sākuma līdz šai dienai mūsu inspektori algā saņem 290 latu,” stāsta U. Ķieģelmane.
Abu iestāžu speciālistes nelolo ilūzijas, ka viņu protesta akcija radīs tūlītējas izmaiņas un valdība protestētājās ieklausīsies. Tomēr arī samierināties nevar. Ja neko nedarīs, tad vispār uz pārmaiņām nebūs vērts cerēt.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valsts pārvaldē badojas

Kategorijas