“Lauksaimnieku apvienība” debatē, kas sagaida zemniekus

2013. gada 26. februāris 00:00

114

“Lauksaimnieku apvienība” debatē, kas sagaida zemniekus

Kas Latvijas lauksaimniekus sagaida nākamajos gados? Tas bija viens no jautājumiem, uz kuriem piektdien Launkalnes pagasta Silvā atbildes meklēja “Lauksaimnieku apvienības” biedri savā gadskārtējā kopsapulcē.

Savu viedokli viņiem pauda arī uz kopsapulci uzaicinātais Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks, kurš Eiroparlamentā darbojas Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā.

Ievēl jaunu valdi
Biedrība “Lauksaimnieku apvienība” ir dibināta pirms diviem gadiem. Sākotnēji tajā apvienojās bijušās Valmieras, Valkas, Gulbenes, Smiltenes, kā arī citas reģionālas lauksaimnieku apvienības. Šobrīd “Lauksaimnieku apvienība” pārstāv zemniekus un citus nozarē strādājošos no Vidzemes un Latgales novadiem.
Zemniece Maija Šmite uz kopsapulci ieradās no Mazsalacas novada Sēļu pagasta, kur viņai pieder 300 hektāru liela saimniecība, lai uzzinātu jaunāko informāciju no Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta ierēdņiem.
Zemnieces darbu saimniecībā sarežģī vairākas problēmas, piemēram, resursu sadārdzināšanās. “Lai cik tas dīvaini nebūtu, taču, ja graudiem paceļas cenas, tad ik pa mēnešiem kāpj cenas arī minerālmēsliem, un, ja neuztrāpi uz lētāko piedāvājumu, tad pavasarī pērc par drausmīgu naudu. Zemnieki pārmaksā par daudz ko. Piemēram, iedeva kredītu zemes iegādei, taču to nemaz nav tik vienkārši paņemt. Vajag uzmērīšanu, jo uz lauksaimniecības zemes vai nu kūtiņa ir virsū, vai mežs klāt, bet atdalīšana arī maksā,” sūrojas M. Šmite.
Zemniecei sāp sirds arī par to, ka dēls vēlas pārcelties uz laukiem un strādāt, taču jaunajiem zemniekiem uzsākt pašiem savu saimniekošanu esot neiespējami, - nav finanšu līdzekļu.
Grundzāles pagasta kooperatīvās biedrības “Aumeisteri” valdes loceklis Valdis Bormanis, kuru piektdien ievēlēja arī par “Lauksaimnieku apvienības” valdes locekli, vēlas apvienībā pārstāvēt mazo saimniecību viedokli, uzklausot viņu problēmas.
“Zemnieki kopumā kļūst stiprāki, un tiem, kuri paši sagādājuši tehniku, daudz kas vairs nav vajadzīgs. Taču vēlama būtu kooperācija. Tagad zemnieki mēģina daudz ko darīt katrs par sevi, taču līdz ar to varbūt nokavē īstos termiņus, ko varētu ievērot kooperējoties,” uzskata V. Bormanis. Tāpēc, viņaprāt, ir jāapkopo zemnieku viedokļi un jāsniedz tālāk, jo “tie cilvēki, kuri izstrādā noteikumus, daudzreiz ir tālu no reālās dzīves, un iespējams, viņiem pašiem pat nav savas saimniecības”.
Piektdien “Lauksaimnieku apvienības” biedri arī ievēlēja biedrības jauno valdi deviņu cilvēku sastāvā. Par to, kurš būs jaunais valdes priekšsēdētājs, valde lems savā sanāksmē, informē “Lauksaimnieku apvienības” menedžere Dace Baikova.
Līdzšinējais biedrības valdes priekšsēdētājs ir Smiltenes pagasta “Rožkalnu” saimnieks Ivars Ādamsons.

Padomu taujā Rubikam
Savā ziņojumā par aizvadīto 2012. gadu I. Ādamsons norādīja uz vairākām lauksaimniecībā aktuālām tendencēm.
Ja, piemēram, Latvijas graudaudzētāji pērn līksmoja par pirmo reizi Latvijas vēsturē iegūto graudu kopējo rekordražu (2,1 miljonu tonnu), tad lopkopjiem raizes sagādā graudu cenu kāpums, kas attiecīgi sadārdzina spēkbarības cenu. Piemēram, piensaimniekiem aizvadītais 2012. gads bija smagākais kopš 2009. gada. Visā Eiropā ir samazinājušās piena cenas, bet situāciju dramatisku padarījušas augstās ražošanas resursu izmaksas. Smaga situācija ir cūkkopības nozarē, jo ilgstoši graudu cenas nav līdzsvarā ar cūku realizācijas cenu un nozarē strādājošie cieš zaudējumus.
“Ir pēdējais brīdis, kad jāsāk skaļi runāt par vietējā tirgus aizsardzību, lai būtu noiets Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem un Latvijas tirgū dominētu vietējā pārtika. Ja Latvijas ražotājs ir viesis arī savā iekšējā tirgū, tas vairs nav piedodami,” uzsver I. Ādamsons.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, pie kā šogad strādās “Lauksaimnieku apvienība”, ir arī meliorācijas sistēmu sakārtošana.
“Lauksaimnieku apvienības” kopsapulcē piektdien tika debatēts arī par Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem, kas joprojām ir zemākie Eiropā arī pēc ES daudzgadu budžeta 2014. -2020. gadam pieņemšanas.
“Izskatās, ka cerības ir gaisušas, neskaitāmi lauku cilvēki lemti emigrācijai, bet daudzas mazās un vidējās saimniecības - iznīcībai. Latvijas lauksaimnieki grib zināt, kas tiks darīts un kāpēc ir šāds rezultāts? Varbūt mums jāpieņem lēmums, ka prasām atbildību par nepadarīto darbu Ministru prezidentam Dombrovskim? Varbūt jārīko visas valsts lauksaimnieku protesta akcija, lai Eiropa redz, ka neesam apmierināti ar viņu lēmumu?” kopsapulcē klātesošos uzrunāja I. Ādamsons.
Ņemot vērā to, ka A. Rubiks faktiski ir vienīgais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas ar balss tiesībām Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas darbā, “Lauksaimnieku apvienības” biedri viņam taujāja, ko tālāk darīt, - varbūt zemniekiem tiešām braukt ar traktoriem un piketēt?
“Domāju, ka nekas mums nelīdzēs, jo Eiropas Savienībai nav, kur ņemt naudu lauksaimniecībai,” atklāti atzina A. Rubiks. “Neticu, ka mēs varam kaut ko izdarīt, tāpēc jārēķinās ar to 13,1 procentu, kas mums ir klāt, un pēc iespējas racionāli jāizmanto. Tas, ka uz Briseli aizbrauca prezidents, jau bija par vēlu. Visi skaitļi bija iztaisīti jau pirms diviem gadiem. Kā Eiropas Padome bija saplānojusi un kā van Rompejs (Hermanis van Rompejs - Eiropadomes priekšsēdētājs, redakcijas piezīme) pateica, tā arī viss palika.”

Jāvēršas Eiropas
Konkurences padomē
Kā vienīgo risinājumu A. Rubiks saredz to, ka Latvijas valstij jāvēršas ES Konkurences padomē ar tiesvedību, prasot nodrošināt visām ES dalībvalstīm vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimniecības nozarē.
“Nelaime ir tā, ka esam valsts, kas prasa, bet lielās valstis, kas dod, ļoti uzmanīgi skatās. Aiz valstu vadītājiem stāv vēlētāji, - ne tādi kā mēs. Mēs atbraucam uz Briseli, dziedam dziesmas un domājam, ka mūs dzird. Nu dzird jau dzird tās vājās balstiņas, taču mūsu ir maz. Kad atbrauc beļģi, vācieši, franči, tad visu mūsu lielo māju (Parlamenta ēku Briselē - redakcijas piezīme) aplaista ar pienu un krējumu, sadedzina ērmus, ko atveduši līdzi, sadedzina piedevām vēl kādu mašīnu, lai ugunsdzēsējiem būtu ko darīt, un tad maksā sodus. Es nesaucu uz vardarbību, to nevajag darīt, taču mācīties cīnīties vajag. Tagad negribu nevienam pierakstīt lielus nopelnus, ka Latvija ir kaut ko panākusi sarunās par tiešmaksājumiem zemniekiem. Nākamajā gadā šie maksājumi tiks palielināti piecām valstīm, tai skaitā Latvijai, turklāt arī tādām valstīm, kuras nebrauca un necīnījās, bet tāpat saņēma palielinājumus,” saka A. Rubiks.
To, kāpēc Latvijas lauksaimniekiem ir zemākie tiešmaksājumi visā ES, viņš skaidro ar Latvijas steidzīgo iestāšanos ES 2004. gadā, būdamai nesagatavotai.
“Toreiz, kad Latvija stājās ES, bija diezgan zema ražība, visi rādītāji bija zemi. Tos paņēma par pilnu un aprēķināja pēc formulas, tāpat kā visiem. Toreiz, kad parādīja, kādi Latvijai būs maksājumi, nevajadzēja piekrist, taču nu esam tur, kur esam,” secina Eiropas Parlamenta deputāts.
Pēc kopsapulces A. Rubiks “Ziemeļlatvijai” arī paziņoja, ka Latvijas lauksaimniekiem vēl nevajadzētu sapriecāties uz valsts papildu tiešo maksājumu par hektāru nākamajā gadā papildu ES tiešmaksājumiem, jo tāda rīcība ES ir aizliegta. “Aizvadītajā nedēļā mūsu komitejā par to tika runāts, un šie vārdi, ka tāds atbalsts ir aizliegts, pieder Eiropas Padomes pārstāvim, kas sanāksmē piedalījās. Jau sen esot nolemts, ka to nedrīkst darīt,” informē A. Rubiks.
UZZIŅAI
Biedrība “Lauksaimnieku apvienība”

Jaunā valde
Ivars Ādamsons (Smiltenes novads, Smiltenes pagasts)
Sandra Stricka (Smiltenes novads, Blomes pagasts)
Valdis Bormanis (Smiltenes novads, Grundzāles pagasts)
Dace Pastare (Valmieras novads)
Ramiss Aļijevs (Līvānu novads)
Imants Bleidels (Baltinavas novads
Andris Gargurnis (Gulbenes novads)
Jānis Šulcs (Pārgaujas novads)
Sandors Kukurītis (Alūksnes novads)

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

“Lauksaimnieku apvienība” debatē, kas sagaida zemniekus

Kategorijas