Ja locītavas sāk “runāt”

2013. gada 26. februāris 00:00

Cilvēki mēdz teikt “Ieklausies savā sirdī!”, bet raganas māk ieklausīties arī citur un pārsteidzoši daudz uzzina no locītavām. “Uz maniem elkoņiem parasti droši var paļauties,” teic ragana Mis Tikšķe Terija Prečeta grāmatā “Mazie, brīvie ķipari”. Nav zināms, kā viņa sazinājās ar saviem elkoņiem, bet locītavas var būt arī skaļi traucējošas. Piemēram, skolasbērnu publiski knikšķinātās pirkstu locītavas – viņi paši tic, ka tā uzzina, cik būs sievu, vīru vai bērnu, vai kā nu kuro reizi. Bet kāda mamma tiešām raizējas – desmitgadīgs bērns ar kāju lielajiem pirkstiem var izkrakšķināt veselu ritma kompozīciju. Sāpju neesot, bet tā skaņa!

Līdzsvarot slodzi
“Lielākoties klikšķi locītavās nav iemesls satraukumam. Krakšķi var būt, ja locītava ir pasausa, bez nepieciešamās slodzes. Ja bez iemesla, piemēram, traumas vai sastiepuma, locītava pietūkst, paliek karsta, sāp – tas gan ir iemesls vizītei pie ārsta,” skaidro reimatoloģe Daina Saulīte-Kandēvica. Ja nav bijusi trauma, nav arī iemesla “uzprasīties” uz rentgenu, daudz informatīvāka par iespējamu locītavu patoloģiju būs magnētiskā rezonanse vai ultrasonogrāfija.
Ja krakšķ kāju locītavas, efektīva esot nevis statiskā podometrija, kad slodzes aina tiek veidota, cilvēkam stāvot, bet dinamiskā, kad fiksē pēdu noslodzi vismaz desmit soļu garumā. Tad var izsekot, kā tiek pārnests svars, kā slodze pāriet no papēža uz pirkstgaliem. “Apavi var ietekmēt slodzi, mainās pēdas muskuļu grupu, saišu noslogojums. Augot mainās ķermeņa masa un gaita, kas arī ietekmē locītavu darbu. Cilvēks var būt iemācījies iet nepareizi vai ar gadiem sašķiebjas, šķība gaita rada nevienmērīgu slodzi,” uzskaita reimatoloģe. Viens no pirmajiem un galvenajiem ieteikumiem – fiziskās aktivitātes ik dienas, kas liek strādāt visām muskuļu grupām sabalansēti. Izstaipīties, izlocīties. Nezaudēt lunkanumu ir vieglāk nekā to atjaunot, taču arī tas ir iespējams, palīgā aicinot fizioterapeitus vai ergoterapeitus.
D. Saulīte-Kandēvica norāda, ka mazkustīgums dara pāri locītavu veselībai – kustoties kauli saspiež locītavas maisiņu, rezultātā locītava tiek labāk ieeļļota, skrimslis nenodilst, turklāt no tā tiek izvadītas šlakvielas. Viņa atgādina, ka savulaik skolā, vismaz jaunākajās klasēs, rūpīgi sekoja, lai pirksti tiktu izkustināti pēc ilgstošas rakstīšanas, lai būtu izkustēšanās arī stundas laikā, nevis tikai sēdēšana. Vienveidīgas piespiedu pozas ilgāku laiku, pildspalvu vai datora peli turot, kā arī vienveidīgas piespiedu kustības nenāk par labu.

Vairāk sportot prieka pēc
Mazkustīgums un liekais svars kā iemesls locītavu problēmām esot izplatīts gan jauniešiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pēc nodarbībām skolā daļa bērnu vairs neiet pagalmā spēlēties, izkustēties, līdz ar to viņiem ir gan grūtāk tikt galā ar psiholoģisko stresu, gan pietrūkst fiziskas darbošanās, bet tas noved pie muskuļu atrofijas. Otra galējība – pārmērīga fiziskā un psiholoģiskā slodze jaunietim, kad sporta skolā treniņi ir trīs, četras reizes nedēļā, tad vēl nometnes un braucieni uz sacensībām.
“Vai nu no bērna izspiež, ko var, cerībā uz profesionālu sportistu, vai arī viņš paliek novārtā. Bieži nav vidusceļa. Tikai tagad pamazām sāk parādīties tautas sports – aktivitātes, kas vērstas nevis uz maksimālu rezultātu, bet dzīvespriekam, veselībai, patīkamai laika pavadīšanai,” novērojusi reimatoloģe.
Mazkustīgums un sintētiskā pārtika veicina lieko svaru, kas locītavām uzliek slodzi, kam tās nav paredzētas – ir būtiska atšķirība, vai locītavai “jānēsā” 60 vai 120 kilogrami. Parasti cilvēki ar lieko svaru sūdzas par ceļu, gūžas locītavu un muguras sāpēm. “Nāk, sūdzas par sāpēm, grib brīnumtableti, bet ne pārvērtēt savu dzīvesveidu. Bet liekais svars ir tā, it kā nestu visu laiku līdzi kartupeļu maisu! Pētījumi pierāda – jau nometot tikai piecus kilogramus, samazinās skrimšļa nodilums.”

Bažas arī ir simptoms
Par “trokšņainām locītavām” grūti runāt vispārīgi, piesardzīgi teic pediatrs Imants Lanka. Esot ļoti daudz parametru, kas var likt locītavām krakšķēt – iedzimtība, vielmaiņas problēmas, pazemināts muskuļu tonuss, paaugstināta fiziskā slodze u.c. Parasti locītavas ir klusas, reizēm var gadīties kāds krakšķis, bet, ja radītie trokšņi sagādā akustiskus pārsteigumus, visticamāk, ir kādas problēmas.
“Ne tikai trokšņu gadījumā, bet par jebkuru problēmu var teikt – ja reiz cilvēks pievērš tai uzmanību, tātad traucē. Tagad medicīnā ienāk termins “bažas par veselību”, kas tiek pielīdzināts slimības simptomiem. Tas nenozīmē, ka cilvēks jāsūta pie psihiatra, bet gan to, ka bažām jāpievērš tāda pati uzmanība kā citiem, varbūt tradicionāli vairāk novērtētiem simptomiem,” atklāj pediatrs. Zināmā mērā var teikt, ka tādējādi tiek novērtēts fenomens, ko sauc par “iekšējo balsi” – faktiski zemapziņa fiksē visu un mēdz izvēlēties kādu veidu, lai par savām aizdomām tiktu līdz apziņai. Vispirms par savām bažām vajadzētu informēt ģimenes ārstu vai pediatru, kas noteikti zinās, pie kura speciālista bažas kliedēt vai apstiprināt.
◆ Ķermenī ir vairāk nekā 300 locītavu. Locītavā savienojas divu kaulu gali. Tos sedz gluds un elastīgs skrimšļa slānītis, kas aizsargā no nodilšanas. Kaulu savienojumā ir noslēgta, no stipriem saistaudiem veidota kapsula jeb somiņa, kuru no iekšienes klāj sinoviālo šūnu kārta. Šķidrums, ko tās izdala, ieeļļo locītavu un mazina berzes iespējamību.
◆ Krakšķus var radīt sinoviālo šūnu slāņa krokas, ja tās kādu apstākļu ietekmē ir palielinājušās. Klikšķis iespējams arī, ja kāda no locītavu saitēm vai cīpslām pārlec kaula izcilnim un vēlāk atgriežas savā vietā. Ap katru locītavu ir daudz audu slokšņu, kas to satur un padara stabilu. To elastību tieši ietekmē ikdienā uzņemtais šķidruma daudzums – mazāk šķidruma, mazāk elastības.
◆ Ārsta palīdzība jāmeklē, ja ir sāpes, smeldze, tūska locītavās vai ierobežota kustību spēja.
Ceļot trauksmi, sirds mirgo, nevis ritmiski pukst
ILZE VAINOVSKA

Pacientu biedrības “Par sirdi.lv” mājaslapā var parakstīt arī Ātriju fibrillāciju pacientu hartu, kas ir viena no sabiedriskās kustības “Paraksties pret insultu” aktivitātēm. Par sirds veselību tiek atgādināts laiku pa laikam – nekad nav par vēlu sākt kustēties vairāk un ēst liesāk.
Bīstamajai ātriju fibrillācijai, kas ir izplatītākais sirds aritmijas veids un tiešs risks insultam, latviešu valodā atrasts skaists nosaukums – sirds mirgošana. Sirds vairs nepukst ritmiski, bet mirgo. Aritmiju var veicināt paaugstināts asinsspiediens, sirds vārstuļu bojājumi, reimatiskas sirds slimības vai vārstuļu bojājumi, taču būtiski ir uztura un dzīvesveida faktori – stress, pārmērīgas kofeīna vai alkohola devas. Viegli pamanāma mirgošanas pazīme ir neregulārs pulss. Par izteiktu aritmiju var liecināt sirdsklauves vai sāpes krūtīs, elpas trūkums vai reibonis, ģībšana.
Atstāta novārtā vai nepietiekami ārstēta, varbūt “pielāpīta” uz savu roku ar kādiem aptiekā nopirktiem “sirds pilieniem” tā lēnām progresē, radot nopietnāku saslimšanu draudus. Tāpēc pacientu un ārstu speciālistu biedrības apvienojušās, lai pievērstu uzmanību nepieciešamībai savlaikus pamanīt izmaiņas sirdsdarbībā un meklēt kvalitatīvu palīdzību.
Sociālas kampaņas notiek arī Latvijā – februāris izsludināts par Sirdsmiera mēnesi, kad atkārtoti mudina uzzināt savu holesterīna līmeni un pārdomāt, kā to samazināt – paaugstināts holesterīna līmenis ir viens no sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Pēc Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta “Sirds veselības šķērsgriezuma epidemioloģiskā pētījuma” datiem, 40–50 procentiem Latvijas iedzīvotāju 25–34 gadu vecumā un 75–85 procentiem vecumā virs 55 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis. Būtiski sirds veselībai var palīdzēt, uzturā iekļaujot auzu un kukurūzas klijas, vairāk pākšaugu, bagātinot ēdienkarti ar dažādām pupiņām, augļiem, burkāniem un ķiplokiem.
Šis gads pasludināts par Sirds veselības gadu – Latvijā katru gadu vairāk nekā puse nāves gadījumu ir uz sirds un asinsvadu slimību rēķina.
UZZIŅAI
◆ Sirds mirgošanas riska tests: www.preventaf-stroke-crisis.org/calculator.

◆ Kopējam holesterīna līmenim jābūt mazākam nekā 5 mmol/l. Tiek noteiktas arī dažādas holesterīna frakcijas: ZBL jābūt mazākam nekā 3 mmol/l; triglicerīdiem mazāk nekā 2 mmol/l; ABL vairāk nekā 1 mmol/l.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ja locītavas sāk “runāt”

Kategorijas