Arturs Goba: Lielas tautas, mazas tautas
Varam brīnīties vai sodīties par to, ka daudzi krievi vispār negrib mācīties jelkādu citu valodu. Šāda mentalitāte piemīt gandrīz visām lielajām tautām.
Franču nācija noteikti var lepoties ar izciliem kultūras sasniegumiem, bet profesionāli ļoti maz ir to franču, kas apguvuši vēl kādu citu valodu. Līdzīga vīzdegunība piemīt arī angļiem. Izņēmums ir vācieši, kuri pielāgojas praktiskai nepieciešamībai. Savukārt mazskaitlīgo tautu piederīgajiem valodu zināšana ir tradīcija jau kopš senlaikiem.
Teiksim, XVIII gadsimtā baronu dzimtcilvēki skaitījās īpaši vērtīgi, jo par latviešu zemnieku pircējs maksāja prāvas summas. Tā bija gandrīz norma, ka Latvijas dzimtcilvēks prata četrus piecus amatus un pārvaldīja četras piecas valodas. Un varam pajautāt pašiem vecākajiem valcēniešiem, cik valodu prata viņu vecmāmiņas. Latviešu, igauņu, krievu un vācu - tā bija norma.
Tajā pašā laikā latvietis mēdz izsmiet cittautiešus, kuri latviski runā ar kļūdām. To parasti nedara krievi, ja kāds viņu mēlē buldurē kā zostēviņš. Bet latvietis taču mēdz zoboties arī par citas izloksnes runātājiem tautiešiem.
Līdzības un atšķirības starp tautām ir arī aktuālo notikumu uztverē. Varam pavērot, kā krievi uztver savas valsts politiskās norises un kā līdzīgās situācijās reaģē Latvijas latvieši. Pie mums būs grūti atrast kādu pieaugušu latvieti, kurš teiktu labu vārdu par valdošajiem politiķiem.
Vienubrīd likās, ka sabiedrība visumā labi izpratusi referenduma rosinātāju intereses, bet pietika kampaņā pret krievu valodas statusa maiņu iesaistīties Solvitai Āboltiņai un Ministru kabinetam, kad daudzi patiesā vientiesībā nosprieda, ka visā jezgā ieinteresēti valdošie politiķi.
Neiešot taču atbalstīt "to maitu" Āboltiņu un citus nodevējus. Un velti šādiem ļaudīm skaidrot, referendumam nav sakara ar valdības vai Saeimas deputātu piekopto politiku. Kamēr avīzes, televīzija un internets politiķiem to neatgādināja, tikmēr ne Āboltiņa, ne kāds cits neteiktu ne vārda. Referendums ir par valsts konstitucionālajiem pamatiem, nevis par politiķu labsajūtu.
Ar vienaldzību pret valsts un tautas likteņiem ātri varam piedzīvot 1940. gada atkārtojumu. Tagad mēdzam sapņot par "labajiem ulmaņlaikiem", bet aizmirstam, ka arī toreiz bija gan neapmierinātie, gan atklāti Ulmaņa ienaidnieki, kuri devās bučot krievu tankus.
Bija okupācijas režīms, kad pagaidu valdību vadīja Višinskis un Vetrovs no PSRS vēstniecības. Lai vairotu jaunās kārtības piekritējus, Višinskis panāca to, ka Latvijā tiek dubultotas algas. Ak, kurš negrib daudz naudas! Un notika, ka divās nedēļās tika izpirktas preces visos veikalos, bet jaunais preču pievedums jau bija divreiz dārgāks.
Un ja notiktu tā, ka Latvijā pie varas nāktu tā saucamie krievvalodīgie, tostarp daži šizofrēniski Kremļa pakalpiņi, varu galvot, ka jau nākamajā dienā tiktu dubultotas algas un pensijas. Protams, atrastos "zabotieri", kuri dubultotu arī cenas.
Falsifikatoru aktivizēšanāsJa atceramies astoņdesmito gadu nogali, tad varam pieminēt Maskavas TV raidījumus ar Kašpirovska un citu ekstrasensu seansiem. Tagad zinām, ka tas bija čekas projekts, lai sabiedrības uzmanību novērstu no aktuālās politikas. Tolaik uz Rīgu no Maskavas sūtīja melnās mafijas speciālistus, kuru mērķis bija jaukt cilvēkiem smadzenes.
Ivars Vīks, kurš apmeklēja pāris lekcijas, man žēlojās, ka tiekot mācīts, kā veicami kaitnieciskie rituāli, bet ne vārda neminot, kā no ļaunuma enerģijām pasargāties.
Kaut kas līdzīgs pēdējos gados vērojams arī tagad, jo pa visiem Maskavas TV kanāliem tiek stāstīts par citplanētiešiem un mistiku, kur daži reāli fakti meistarīgi jaukti kopā ar falsificētiem izdomājumiem. Tas liecina, ka pašreizējā Kremļa hunta visai droša vis nejūtas. Lai valdītu, vajadzīgs pēc iespējas lielākam cilvēku daudzumam sajaukt smadzenes. Starp citu, visā pasaulē tiek intensīvi strādāts, lai radītu ieroci cilvēku psihes kontrolei no attāluma.
Šajā pasākumu blokā ietilpst arī vēstures faktu falsifikācija. Tostarp pasaulei tiek mēģināts ieskaidrot, kādi briesmīgi fašisti ir latvieši. Nupat Kremļa "vēsturnieku" pūles vainagojušās ar izstādi Maskavā. Uz izstādi esot uzaicināts jaunais ASV vēstnieks Maikls Makfols, bet tā nu gan ir Kremļa falsifikatoru alošanās. Makfols ir profesors, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par Krieviju, un šo inteliģento vīru ar lētiem trikiem apstulbināt nav iespējams.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19