Igauņi mudina neskatīties atpakaļ

2013. gada 5. marts 00:00

160

«Arī pie mums seniori baidījās, kā būs ar eiro ieviešanu, – vai un par cik celsies cenas, kā un kur mainīs naudu un kā vecie cilvēki to varēs izdarīt. Bet tagad redzam, ka bailes nebija nepārvaramas,» Tallinas senioru biedrības «Venü» un Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) biedru kopīgā semināra auditoriju iedrošinoši uzrunāja Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Sociālās nodrošināšanas departamenta vadītājs Uku Toriass.

Aicinot līdzi arī mediju pārstāvjus, Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) un Latvijas senioru alianses dalībnieki bija ieradušies pieredzes apmaiņā pie kaimiņvalsts pensionāriem, lai uzklausītu viņu stāstus par dzīvi pirms un pēc pievienošanās eirozonai. RASA valdes priekšsēdētāja Terezija Mackare atklāj, ka pirmajai aktivitātei sekos eiro ieviešanai veltītu pasākumu sērija. Semināra dalībniekiem plānots doties uz dažādiem Latvijas pensionāru klubiem un biedrībām stāstīt par uzzināto, uzklausīt viedokļus, bet pavasarī to apkopojumu prezentēt Baltijas Senioru forumā, kurā tāpat būs iespēja diskutēt, uzdot jautājumus un meklēt atbildes.

Talkā kalkulatori
un sociālie darbinieki
Sociālās nodrošināšanas departamentam, kā skaidro U. Toriass, eiro ieviešana nozīmēja darbu divos virzienos. Viens – juridisko aktu maiņa un sociālo pakalpojumu maksājumu pārvēršana eiro (summu noapaļošana vienmēr bijusi uz augšu, «cilvēku vajadzību virzienā»). Otrs – izskaidrošana. «Kur mainīt kronas, kādas var būt problēmas, ko darīt vientuļajiem vecajiem cilvēkiem, kuri nevar paši atnākt, – vajadzēja sniegt ļoti daudz informācijas,» apstiprina departamenta vadītājs.
Ērtību labad cilvēkiem izdalīti kalkulatori aprēķiniem kronās un eiro. Bet pie vientuļajiem, kuri nevar paši atnākt skaidro naudu samainīt, mājās devušās īpašas trīs cilvēku komisijas. «Sastādīja aktu, paņēma naudu, cilvēks parakstījās...» U. Toriass apliecina, ka process kopumā noritējis raiti, taču atklājušies arī pārsteidzoši gadījumi, kad izrādījies – trūcīga večiņa un pabalstu prasītāja patiesībā tik trūcīga nemaz nav.

Pensionāri aicina – skaties cenu!
«Daudz kas kļuvis dārgāks,» pirmo informāciju par cenu izmaiņām Igaunijas braucēji varēja iegūt jau no bufetnieces kaimiņvalsts pierobežas kafejnīcā. Pašu iestādes sortiments gan esot palicis iepriekšējās cenās, bet torīt TV viņa redzējusi sižetu par vecajiem ļaudīm, kas no savas 300 eiro pensijas vairāk nekā 200 samaksā par apkuri. «Kā tad lai izdzīvo?» jautājums ir retorisks.
Vidējā pensija Igaunijā patlaban ir 306 eiro un no aprīļa būšot 335. «Veco cilvēku stāvoklis nav tik labs, ja salīdzinām ar Eiropas attīstītajām valstīm, bet ne tik slikts, ja salīdzina ar citiem sabiedrības sektoriem,» spriež U. Toriass. Pat krīzes laikā, kas radīja bezdarbu, pensijas mazliet, bet tomēr paaugstinājušās.
«Indeksācija ir saistīta ar vidējās algas pieaugumu valstī, tāpēc arī krīzes laikā bija niecīga,» precizē semināra nākamais runātājs, Igaunijas Pensionāru savienības pārstāvis Andruss Erdma. Viņam ir savs skaidrojums arī par oficiālos tekstos figurējošo 0,03 procentu cenu kāpumu saistībā ar eiro ieviešanu un gluži citiem priekšstatiem cilvēku sadzīvē. «Igaunijas Bankas pētījums bija veikts par četriem mēnešiem, un šajā laikā tā arī varēja būt, bet pēc tam viss aizgāja uz augšu.» A. Erdma vērtē, ka pensionāru reālā pirktspēja kopš eiro ieviešanas varētu būt samazinājusies pat par 20 procentiem, taču skaidrs, ka cenu kāpumā vainojami arī globālie ekonomiskie procesi, izejvielu un energoresursu sadārdzināšanās.
Tuvojoties eiro ieviešanai, Tallinas seniori līdzās valdības pūliņiem veica arī paši savu cenu monitoringu, kas turpinās joprojām. «Nomenklatūrā esam iekļāvuši ap 60 nosaukumu. Ir izveidota mājaslapa «Skaties cenu». Iepriekš arī vienā tirdzniecības tīklā dažādos pilsētas rajonos cenas mēdza būt dažādas, bet pēdējā laikā tās vienādojušās, un domāju, ka tas ir arī mūsu kontroles nopelns,» A. Erdma stāsta, ka valūtas pārejas posmā aizsāktā «vērošana» nav atslābusi, gluži otrādi – ideju pārņēmušas arī citas lielākās pilsētas.

Skaitot centus,
mācās domāt globāli
Ministrijas darbinieks U. Toriass personīgi nezinot cilvēkus, kas skumtu par kronu. «Eiro ir labs uzņēmējiem, investīcijas nāk no Eiropas, eiro – tā ir arī stingra monetārā politika,» viņš uzskaita un novēl veiksmi naudas maiņā arī latviešiem.
Nelielās kafejnīcas «Vesivärava kohvik» īpašniece Tīu Kereme atceras, ka pāreja no rubļa uz kronu rēķinos bijusi vienkāršāka: nulle nost, un viss. Tagad reizināts ar četriem cipariem aiz komata, bet rezultātā viens vai divi centi vairs nav nauda: vērtība beidzas ar piecnieku (t.i., pieciem eirocentiem). Tīu ģimenē sadzīvo četras paaudzes un attieksme pret naudu katrai citāda. «Kad vienpadsmitgadīgā mazmeitiņa prasa «man vajag piecus eiro», baidos to pārrēķināt kronās, bet mans 82 gadus vecais tēvs, kurš pats iet uz veikalu iepirkties, ģimenei saka: ir bezjēdzīgi domāt, kā bija, jo dzīvojam tagad.»
Arī pati uzņēmēja mācās dzīvot pa jaunam un kā drosmes piemēru nosauc izvēli brīvā tirgus apstākļos savai kafejnīcai elektrības piegādes pakalpojumu iegādāties biržā. «Mēs esam pasaules sistēmā. Kur nafta, tur dažkārt karš, kur kafija, – tur lietus, un man pašai jādomā, kā iziet no situācijas. Saistībā ar elektrību – nezinām, būs vai nebūs Norvēģijā lietus. Iedomājieties, kad gan mums iepriekš būtu bijis svarīgs Norvēģijas lietus!» raižpilnās ikdienas izklāstu Tīu tomēr noslēdz ar optimistisku smaidu.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Igauņi mudina neskatīties atpakaļ

Kategorijas