Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tiekas dvīņu pilsētu vadība

Aivars Zilbers

2013. gada 7. marts 00:00

100
Tiekas dvīņu pilsētu vadība

Sadarbība starp robežpilsētām, kas pēc ģeogrāfijas faktiski uzskatāmas par vienu pilsētu, ir jāturpina, jo, uzturot kontaktus, ir iespējams ātrāk atrisināt dažādas problēmas un veicināt šādu pilsētu attīstību.


Tā trešdien, tiekoties kārtējā Dvīņu pilsētu asociācijas darba grupas sanāksmē, “Ziemeļlatvijai” atzina visi uzrunātie saieta dalībnieki, gan piebilstot, ka liela nozīme turpmāk sadarbības attīstībai būs iespējām iegūt pietiekamu finansējumu iecerētajām aktivitātēm.

Ir doma Valkā atvērt biroju
Šoreiz robežpilsētu pārstāvju sanāksme notika Valgas jaunajā arodskolā. Uz tikšanos bija ieradies arī Polijas pilsētas Slubices mērs Tomašs Ciševičs. Savu dalību bija pieteikusi arī Frankfurtes pie Oderas vicemēre Klaudija Posardta, taču pēkšņi radušos apstākļu dēļ viņa nevarēja ierasties.
Viens no galvenajiem jautājumiem bija turpmākā finansējuma apspriešana un tā iegūšanas iespējas. Par to runāja arī Valkas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas Attīstības un projektu daļas vadītājs Ernests Lībietis. Tā kā ir ideja nākotnē arī Valkā atvērt Dvīņu pilsētu asociācijas biroju, tad šis jautājums mūsu pilsētai nav maznozīmīgs. “Ja nolemsim šādu ofisu atvērt Valkā, tad noteikti vajadzēs arī lielāku finansējumu. Ir iecere nākotnē asociācijai piesaistīt vēl citas līdzīgas pilsētas no Eiropas Savienības valstīm. Esam domājuši par šādu pilsētu vadītāju uzrunāšanu Čehijā, Ungārijā, Zviedrijā un citās valstīs. Ja izdosies vēl piesaistīt mūsu organizācijai trīs Eiropas Savienības valstis, tad varēsim diezgan noteikti cerēt uz lielāku Eiropas Savienības atbalsta finansējumu,” “Ziemeļlatvijai” skaidro E. Lībietis.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs apliecina, ka no pašvaldības puses nav problēmu palīdzēt asociācijas biroja izveidei. “Pagaidām ar pienākumiem, kas saistīti ar kontaktu uzturēšanu starp robežpilsētām, veiksmīgi tiek galā domes Attīstības un plānošanas nodaļas speciālisti, taču, ja pienākumu klāsts palielināsies, esam gatavi atrast kādam darbiniekam arī atsevišķu telpu.  Taču vispirms jāzina, ko konkrēti vēlas pārējie asociācijas dalībnieki, lai noskaidrotu, ko un kā tieši darīsim tālāk,” saka K. Albergs.

Veiksmīgākā sadarbība kultūrā
Sanāksmes dalībnieki apsprieda arī līdzšinējo darbību dažādos projektos un izteica priekšlikumus nākamajiem. Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Zariņš īsi pirms saieta sākuma “Ziemeļlatvijai” atzina, ka līdz šim veiksmīga sadarbība notikusi kultūras jomā un arī turpmākajos projektos vajadzētu šo sadarbību turpināt. “Asociācijas aktivitātēs vairāk vajadzētu iesaistīt tieši  jauniešus, lai starp viņiem izveidotos noturīgi kontakti. Ideāli būtu, ja mēs varētu atrast veidu, kā sadarboties infrastruktūras pilnveidošanā, bet pagaidām es šādu iespēju neredzu,” saka V. Zariņš.
Valgas mērs Kalevs Harks “Ziemeļlatvijai” atzina, ka robeža starp Valku un Valgu traucē dažādu jautājumu kopīgai risināšanai, tādēļ ir svarīgi asociācijas ietvaros uzzināt, kā šīs problēmas risina robežpilsētās citās valstīs. “Mums traucē tas, ka abās pilsētās ir atšķirīga valūta, kā arī pretrunas starp abu valstu likumiem. Taču robežpilsētas statuss nozīmē ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas, tādēļ sanāksmes gaitā centīsimies uzzināt, kādas tās ir atraduši un kā īstenojuši citu pilsētu pārstāvji,” stāsta K. Harks.
Slubices mērs T. Ciševičs “Ziemeļlatvijai” atzina, ka Valkā un Valgā ir pirmo reizi, bet abas pilsētas ļoti patīk. “Te atbraucu, jo vēlējos iepazīties ar cilvēkiem, kuri dzīvo šajā pierobežā.
Otrs iemesls ir asociācijas budžeta apspriešana. Tas ir svarīgs jautājums, tādēļ vēlējos būt klāt pārrunās. Pats par ieguvumu uzskatu, ka  varēju tuvāk iepazīties ar šo Latvijas ziemeļu pilsētu un vairāk uzzināt par tās kultūras dzīvi,” apliecina T. Ciševičs.