Smiltenē atklāj gaismas pili

2013. gada 12. marts 00:00

640

Pēcgandrīz nekā pusotru gadu ilga pārtraukuma Smiltenē durvis atvēris kapitāli pārbūvētais kultūras nams. Pēc rekonstrukcijas šī pašvaldības iestāde ieguvusi arī jaunu nosaukumu un tagad saucas Smiltenes pilsētas kultūras centrs, bet neoficiāli jau nodēvēta par novada gaismas pili.

Savās mājās - atjaunotajā kultūras centrā – atgriezušies Smiltenes pilsētas amatiermākslas kolektīvi, kuriem līdz tam pajumti mēģinājumiem un koncertiem deva pilsētas skolas un citas iestādes.
Jau ceturtdien simtiem cilvēku apskatīja rekonstruēto kultūras centru atvērto duvju dienā, ko rīkoja šī iestāde. Taču īstie atklāšanas svētki notika piektdien, 8. martā, kad koncertprogrammā “Vēja Ziedi” ar Raimonda Paula mūziku un Imanta Ziedoņa dzeju uzstājās pats Maestro un Latvijas Nacionālā teātra aktieri Madara Botmane un Juris Jope.
Visas biļetes uz šo pasākumu tika izpirktas pirmajā iepriekšpārdošanas dienā, turklāt pirmajās divās stundās. Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone lēš, ka koncertu noskatījušies pavisam 550 cilvēku. Papildu 320 vietām lielajā zālē un 70 vietām balkonā vēl tika sagādātas papildvietas, lai svētkus varētu baudīt pēc iespējas vairāk ļaužu.
Pirms koncerta visi zālē klātesošie ar klusuma brīdi pieminēja viņsaulē aizgājušos dzejnieku Imantu Ziedoni, kura dzeja skanēja programmā “Vēja Ziedi” un Smiltenes novada deputātu, bijušo ilggadējo Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētāju Gati Krūmiņu.
Jau rakstījām, ka Smiltenes kultūras nams tika rekonstruēts Smiltenes novada domes īstenotajā projektā, piesaistot finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, pašvaldības un valsts budžeta. Projekta kopējās izmaksas ir 1 914 788 latu. Objekta ģenerāluzņēmējs bija Mārupes novada firma “Selva būve”.
Īstenojot projektu, ir kapitāli rekonstruēta 1962. gadā uzceltā ēka, kurai uzbūvēts jauns, ceturtais stāvs. Pārbūvētas telpas atbilstoši jaunam plānojumam, kā arī atjaunoti visi inženiertīkli. Ēka ir siltināta un renovēta no ārpuses.
Notikušās pārmaiņas atzinīgi vērtē gan atklāšanas svētkos uzrunātie smiltenieši, gan viesi, secinot, ka kopumā ir radīta mājīga gaisotne. To, ka Smiltenes kultūras centrā ir patīkami uzstāties, pēc koncerta atzina arī Maestro Raimonds Pauls.
Uz atklāšanas svētkiem ieradās arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, un, izmantojot iespēju, “Ziemeļlatvija” taujāja ministrei, kāda viņas redzējumā ir mazpilsētu kultūras centru sūtība.
Ž. Jaunzeme-Grende uzskata, ka šīm pašvaldības iestādēm vajadzētu strādāt divos virzienos. “Pirmais ir jautāt iedzīvotājiem, kādas ir viņu vēlmes un vajadzības, jo cilvēki ir ļoti dažādi. Vecākā gadagājuma iedzīvotājiem varbūt gribas, lai ir, kā agrāk. Jaunāka gadadājuma iedzīvotājus interesē jaunās tehnoloģijas, viss jaunais. Vieniem patīk tautasdejas, bet citiem - džezs. Tāpēc ir jāveido daudzveidīgs kultūras grozs. Otrā šķautne ir tas, ko piedāvā valsts - profesionālu mūziku, jaunumus, kādus vēl neviens varbūt nezina,” uzsver kultūras ministre.
Taču par pašu galveno kultūras namu un kultūras centru sūtību viņa uzskata nacionālās identitātes izkopšanu, - “kas jūs esat Smiltenē, kas jums ir būtiski un svarīgi, kas ir tā gara substance jeb gara vertikāle, pēc kuras tiecaties”.
Smilteniešu novadnieks, Latvijas Nacionālā teātra (LNT) direktors Ojārs Rubenis, kurš arī bija lūgto viesu vidū, jau sola katru sezonu Smiltenē parādīt vienu līdz trīs LNT izrādes.
“Man ir liels prieks, ka brīnišķīgajā Smiltenē ar sakoptu, latvisku vidi ir atdzimis kultūras nams un ceru, ka šajā vietā koncentrēsies kultūras dzīve un cilvēki šeit sanāks kopā. Šī vieta pakalnā ir tālu pārredzama, un tas, ka kultūra raugās pāri pārējai dzīvei, ir lieliski,” Ziemeļlatvijai” teic O. Rubenis.
Šoruden Smiltenes kultūras centram tiks svinēta 50 gadu jubileja. Tiks sarīkots liels koncertuzvedums, kurā uzstāsies vietējie amatiermākslas kolektīvi.
Vairāk foto no Smiltenes kultūras centra atklāšanas - www.ziemellatvija.lv

UZZIŅAI
Smiltenes pilsētas kultūras centrs
Kolektīvi
Tautas deju ansamblis “Ieviņa” (vadītājs Andis Kozaks)
TDA “Ieviņa” vidējās paaudzes deju kolektīvs (Laura Reimane)
Bērnu deju kolektīvs “Dadzīši” (Māra Leja)
Pūtēju orķestris (Pēteris Vilks)
Smiltenes Tautas teātris (Agris Māsēns)
Senioru koris “Mežābele” (Velta Ispravņikova)
Jauktais koris “Vidzemīte” (Dzidra Jēkabsone, Baiba Zveja)
Jauktais koris “Pakalni” (Ēriks Derums)
VIEDOKĻI
Ko jaunajā kultūras centrā vēlas redzēt smiltenieši?

Dzidra Jēkabsone, mūzikas skolotāja, kora diriģente:
- Pilnīgi visu, kas tik vien ir iespējams: estrādi, teātri, klasiku. Es labprāt dzirdētu kādu kori, solistu, kaut ko no opermūzikas. Kāpēc Valkā var? Arī Smiltenē var būt opera. Jaunajā kultūras centrā ir vieta pilnīgi visam, atliek tikai darīt. Es nekad neesmu piekritusi tam, ka saka - “mēs nerīkosim, jo cilvēki nenāk”. Ir otrādi. Ja rīkos, tad pamazām nāks.

Jānis Sīklēns, strādā SIA “8CBR”:
- Dziedu korī, tāpēc interesējos vairāk par kora dziesmām. Taču man patīk arī ballēties. Balles vajadzētu rīkot arī mūsu vecumam - vidējai paaudzei. Pirms šī pasākuma mana mamma atcerējās, ka 1961. vai 1962. gadā viņa ar manu tēvu dejojusi toreiz jaunā kultūras nama atklāšanas pasākumā, kad to uzcēla pagastmājas vietā. Tagad mēs ar sievu te dejojam pēc 50 gadiem. (Un vēl vajadzētu rīkot tematiskus pasākumus pie galdiņiem, teātra izrādes, piebilst Jāņa sieva Ineta).

Marita Timermane:
- Koncertus, populārus mūziķus. Ir daudzi dziedoši smiltenieši, kuri izgājuši tautās. Varētu arī viņus uzaicināt, piemēram, Džulianu. Tagad sākas “Koru karu” jaunā sezona, un uz Smilteni varētu atbraukt kāds no koriem (Maritas meita Kristīne Timermane dzied Rīgas labā krasta Zilās jūras korī – redakcijas piezīme). Gribētu redzēt arī teātru izrādes.

Toms Bērziņš, strādā ģimens uzņēmumā:
- Koncertus atbilstoši mūsu paaudzei (Tomam ir 25 gadi – redakcijas piezīme), taču nevs korus vai tautas dejas, bet grupas. Un nevis ar sēdēšanu, kā bieži rīko kultūras namā pasākumus, bet bez krēsliem, brīvā gaisotnē. Varētu aicināt alternatīvās mūzikas grupas. Piedāvātu uzstāties vietējiem jauniešiem. Manuprāt, publika Smiltenē gan ir ļoti kūtra, jo pasākumi līdz šim ir maz apmeklēti. Mēs jau te arī ļoti maz esam palikuši.

+ 1

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenē atklāj gaismas pili

Kategorijas