Mūzikas un mākslas skolām samazina valsts dotācijas

2012. gada 9. februāris 08:48

2059

Mūzikas un mākslas skolām samazina valsts dotācijas

Arī Smiltenes, Valkas un Strenču novadu mūzikas skolas atbalsta rezolūciju, ko Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un citām augstām valsts amatpersonām nosūtījuši Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas rīkotā foruma dalībnieki.

Latvijā valsts budžeta dotāciju sadales dēļ veidojas nevienlīdzīga situācija, - mazpilsētu mūzikas skolu audzēkņi vairs nevar iegūt tik kvalitatīvu profesionālās ievirzes izglītību, kā viņu vienaudži Rīgā, atzīst aptaujātie mūsu novadu mūzikas skolu direktori.

Līdzīgā situācijā nonākušas arī mazpilsētu mākslas skolas.

Valkas Jāņa Cimzes mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs atzīst, ka situācija kļūst dramatiska. "Samazinoties finansējumam, bērniem ir mazāk stundu. Attiecīgi krītas izglītības līmenis. Mūsu audzēkņiem kļūst neiespējami piedalīties konkursos un sacensties ar Rīgas mūzikas skolām, jo tur viss palicis pa vecam," saka G. Freibergs.

Vairāk lasiet laikrakstā "Ziemeļlatvija" šodien, 9. februārī.

Ministru kabineta prezidentam Valdim DombrovskimPārresoru koordinācijas centra vadītājam Mārtiņam KrieviņamKultūras ministrei Žanetai Jaunzemei – GrendeiIzglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei MedijiemLatvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas rīkotāforumaMūzikas izglītība, mūzikas nozare. Nākotnes vīzijasREZOLŪCIJAIr uzsākts darbs pie Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam izstrādes.Latvijai būs jāizvēlas valsts attīstības vīzija – redzējums par vēlamo valsts virzību 2014. – 2020.gadā, kā arī prioritātes, rīcības virzieni, atbilstoši uzdevumi noteiktās politikas ieviešanai, nozaru un teritoriju attīstības pamatvirzieni. Šis plāns ir saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanu; būtībā tas ir stratēģijas "Latvija 2030" īstenošanas rīcības plāns.Šobrīd pieejamos valdības dokumentos lasām, ka Nacionālā attīstības plāna izstrādes mērķis ir sociālekonomiskās politikas vidēja termiņa prioritāšu, kā arī rīcības virzienu un uzdevumu noteikšana. Mūsos raisa bažas šis skopais formulējums, kurš, mūsuprāt, akcentē tikai diezgan šauro sociālekonomisko aspektu.Mēs uzskatām, ka valstij savā attīstībā ir laiks veikt būtisku pagriezienu no materiālresursu pārvaldības uz cilvēkresursu attīstību. Esam pārliecināti, ka Latvijas izaugsme var būt saistīta tikai ar kvalitatīvu cilvēkresursu attīstību; balstīta uz gudriem, izglītotiem, inteliģentiem, kreatīviem pilsoņiem, kuri nākotnē var radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību jebkurā nozarē.Nozare, kura veic gan šo misiju, veidojot augstākminētos pilsoņus (kuri var radoši un augsti profesionāli darboties visdažādākajās jomās), gan profesionālā ziņā ir viskonkurētspējīgākā Latvijā, ir mūzikas nozare. Tās profesionāļu sasniegumi neskaitāmas reizes devuši mūsu valstij ārkārtīgi pozitīvu publicitāti pasaules mērogā.Mūzikas nozares ārkārtīgi plašais spektrs – profesionālās ievirzes mūzikas izglītība un profesionālās mūzikas izglītība; mūzikas amatiermāksla ar koriem, orķestriem, ansambļiem, tautas kolektīviem; Dziesmusvētki; profesionālā mūzika ar individuāliem atskaņotājmāksliniekiem, koriem, orķestriem; mūzikas jaunrade, ierakstu producēšana; mūzikas atskaņošanas vietas un formas; mūzikas menedžments; nozares nevalstiskās institūcijas – nosaka tās nozīmību, kvalitāti, konkurētspēju un iespējas.No vienas puses, vārdos mēs lepojamies ar mūsu mūzikas izglītības sistēmu, audzēkņu sasniegumiem starptautiskajos konkursos, lieliskajiem koriem, unikālajiem Dziesmusvētkiem, komponistu Pēteri Vasku, diriģentiem Marisu Jansonu un Andri Nelsonu, vijolniekiem Gidonu Krēmeru un Baibu Skridi, dziedātājiem Elīnu Garanču un Aleksandru Antoņenko, pianistu Vestardu Šimkus, un vēl daudziem daudziem mūziķiem; no otras puses – patreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos nespējam apvienot spēkus un resursus, lai saglabātu un izkoptu Latvijas mūzikas vērtības. Ir pienācis laiks apvienoties un veidot kopīgu redzējumu un darbības Latvijas mūzikas nozares uzplaukuma panākšanai. Mūzikas nozares iekļaušana Latvijas Nacionālā attīstības plānā varētu būt gan politisks lēmums, gan līdz ar to tehnisks veids nozares attīstības atbilstošā finansējuma apjoma nodrošināšanai. Šobrīd mēs esam izvērtējuši gan nozares attīstības priekšnoteikumus, gan nepieciešamo finansējumu, un esam gatavi sniegt savu ieguldījumu šajos jautājumos.Neatkarīgi no šās Rezolūcijas virzības mēs turpināsim darbu gan pie mūzikas nozares kopumā, gan arī konkrētāk – mūzikas izglītības un citiem jautājumiem, kas prasa izlēmīgu politisku rīcību. Šos konkrētos jautājumus, priekšlikumus, risinājumus, ieskaitot finanšu aprēķinus, pēc atbilstoša noformējuma iesniegsim vai nu Kultūras ministrijā, vai Ministru kabinetā, vai Saeimā – atbilstoši piekritībai. Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija – Aivars BROKS Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs – Dace MELBĀRDE Latvijas Klavieru skolotāju asociācija – Irēne ŠTRAUSE Latvijas Brass asociācija – Jānis RETENAIS Dziesmu svētku biedrība – Antra PURVIŅA Latvijas Nacionālās mūzikas padome, Latvijas Vokālo ansambļu asociācija – Mārīte PURIŅA J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – Artis SĪMANISLatvijas Mākslas skolu asociācija – Ieva LAZDAUSKA Rīgā, 2012.gada 27.janvārī

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mūzikas un mākslas skolām samazina valsts dotācijas

Kategorijas