Arturs Goba: Liekas, ka sākam domāt

2012. gada 30. janvāris 10:16

466

Laikrakstos ik pa brīdim parādās pavisam kautrīga informācija, ka Krievzeme aicina atgriezties savus tautiešus, jo daži valsts apvidi esot palikuši bez darba spējīgiem iedzīvotājiem.

Pirms pāris gadiem šādi aicinājumi skanēja no Kaļiņingradas puses, bet tagad arī no Novgorodas. Tiesa, aicināti tiek tikai speciālisti, kuriem apsola gan pārcelšanās izdevumus, gan dzīvokli, gan piemērotu darbu.

Dažs arī aizbraucis izlūkos, bet pēc kāda laiciņa atpakaļ. Tur esot liels bardaks. Nujā, statistika liecina, ka Eiropā uz simts tūkstošiem iedzīvotāju gadā notiek viena slepkavība, ASV - četras, bet Krievijā - visas 40. Ir novadi, kur pavasarī, sniegam kūstot, mežos atrodami daudzi līķi, kurus mēdz saukt par "sniegpulkstenīšiem".

Situāciju ar Latvijas krievvalodīgajiem avīzē "Latvija Amerikā" centies attēlot karikatūrists Dadzis. Uz robežas apstājušies divi vīri ar lielām paunām. Paklausījuši Putina aicinājumam, bet pie robežstaba sastomījušies, sak, kā gan mēs tur dzīvosim bez pakalpīgajiem un iztapīgajiem latviešiem.

Varbūt mums der ielāgot eksprezidentes Vīķes-Freibergas TV intervijā teikto, ka nekur citur Eiropā cittautiešiem netiek izrādīta tik liela pretimnākšana kā Latvijā. Tā sauktā krievvalodīgo diaspora Latvijā un Igaunijā ir ļoti izdevīga Kremļa imperēriskajiem politiķiem, lai pie mums radītu nestabilitāti.

Savukārt padomdevējiem no Rietumu puses ir izdevīgi mums mācīt to, kam pašu zemēs nav pozitīvu piemēru. Ekonomisko grūtību laikā cilvēki kļuvuši viegli manipulējami, un tas vienlīdz attiecas gan uz krieviem, gan latviešiem.

Cilvēki, kuri lasa tikai krievu valodā un skatās TV tikai krievu raidījumus, var arī nesaprast, ka tiek manipulēti. Pāris nepilsoņu savu politisko ambīciju dēļ kurina etnisko naidu, un ir cilvēki, kuri gatavi uzķerties uz visai smirdīgas ēsmas. Kamēr pamatnācijas vairums mīļā miera labad gatavi paciest jebkādus aizvainojumus. Tikai tiem 180 tūkstošiem, kuri parakstījās par referendumu, derētu atcerēties Voldemāra Krustiņa atgādni: parakstu lapas tiek saglabātas...

Cilvēks vispār ir dīvains radījums, jo itin bieži vadās pēc Staļina formulētā principa, ka pateicības jūtas ir kaut kāda suņu slimība. Par to jādomā tāpēc, ka islāmticīgie imigranti pārticības zemēs nebūt necenšas pieņemt eiropeiskās vērtības, bet par "pateicību" mītnes zemēs mēdz sarīkot grautiņus vai teroraktus.

Par šo tēmu nule sāk satraukties zemē ar visaugstāko dzīves līmeni - Norvēģijā, kur vairāki imigranti jau beiguši islāmistu teroraktu rīkošanas kursus. Jo viņi, lūk, sirdī bezgala ienīstot norvēģus. Dzīves līmeni dažādās valstīs pieņemts salīdzināt pēc pirktspējas paritātes indeksa, kas Norvēģijā ir 58 tūkstoši dolāru, bet, teiksim, Pakistānā, tikai 2,6 tūkstoši.

Bet atrodas pakistānieši, kuriem dzimtenē viss pareizi, bet Norvēģijā viss rādās nepareizi. Šāda tipa musinātāji arī Eiropā gribētu ieviest šariata likumus. Mazliet maigākā formā, bet savus uzvedības kodeksus arī Latvijā gribētu iedzīvināt tie musinātāji, kuru pavadā aizvien izteiktāk cenšas iet "Saskaņas centra" vadošie politiķi.

Daži ieteikumiStarp daudzajām pēdējā laika publikācijām īpaši gribas izcelt interviju ar pazīstamo dakteri Pēteri Apini, kādreizējo veselības ministru. Mums svarīgā doma tāda, ka gaidāmais referendums ir lieliska izdevība, lai visi latvieši atkal vienotos kopīgam mērķim un ar savu balsojumu PRET valsts pamatu graušanu pierādītu visiem, ka provokācijas neiet cauri. Ja latvietis sevi apzinās par daļu no nācijas, kuras pastāvēšana apdraudēta, tad malā stāvēt nedrīkstam.

Lai kaut jel kādu informāciju novadītu līdz krievvalodīgo prātiem, ir tikai viena iespēja, proti, mūsu valsts vadītājiem pēc iespējas biežāk jāsniedz intervijas krievvalodīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo tikai tādā veidā šai auditorijai iespējams darīt zināmu nesakropļotu informāciju.

Katru dienu krievvalodīgo smadzenes pūderē Krievijas televīzija, un pierobežā, kā zināms, cilvēki skatās tikai šos kanālus, jo dekoderus tur neviens pat negrasās pirkt. Varbūt valsts varētu atvēlēt viena referenduma tēriņus, lai pierobežas ļautiņus apgādātu ar dekoderiem, tad viens otrs atskārtīs, ka šeit tomēr ir Latvija.

Tā kā es pats nevaru izmantot internetu, aicinu talkā jaunatni. Domāju, ka nebūtu pārāk sarežģīti internetā noorganizēt parakstu vākšanu vienā jautājumā, proti, pieprasīt Vladimira Lindermana izraidīšanu no valsts.

Lai brauc atpakaļ uz Krievzemi, kur nacionālboļševikiem Butirkos vienmēr gatava ne visai silta vietiņa. Tiesa, arī Latvijas cietumos vienīgā "valsts" valoda ir krievu, bet kālab mums būtu jābaro citas valsts sūtīts provokators? Likumdošanas iniciatīvas ietvaros taču varam savākt ne tikai desmit tūkstošus parakstu vien.

Un mans pēdējais ierosinājums attiecas uz visiem, kuriem dārga latviskās identitātes saglabāšana. Salīdzinājumam der atcerēties 1939. gadu, kad baltvācieši pameta Latviju. Tad Ulmaņa valdība rosināja tos latviešus, kuriem nelatviski uzvārdi, izvēlēties sev latviskus un labskanīgus uzvārdus. Tagad ne tikai personvārdus vecāki saviem mazuļiem izvēlas no ziepju operām, bet daudzu jaukto laulību rezultātā viena otra ģimene iemantojusi grūti izrunājamus uzvārdus.

Daudziem uzvārdi izkropļoti padomju armijas laikā. Ebreji, kā zināms, savus kādreiz krieviskos uzvārdus jau sen izlabojuši, teiksim, Kleckins kādreiz bija Kļockins. Ja cilvēks jūtas latvietis, tad arī viņa uzvārdam vajadzētu skanēt latviski. Starp citu, Igaunijā daudzi integrējušies krievi pieņem igauniskus uzvārdus, jo viņi sevi apzinās par igauņiem. Tas acīmredzot tāpēc, ka igauņiem nacionālās pašsaglabāšanās instinkts ir ļoti spēcīgs, tas izraisa cieņu cittautiešos.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Arturs Goba: Liekas, ka sākam domāt

Kategorijas