Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kur palikuši Daugavas vanagi?

2011. gada 28. novembris 08:21

1869
Kur palikuši Daugavas vanagi?

Latvijas vanagi, sasauksimies, kas vēl dzīvi palikušies! Šīs visiem sen zināmās Viļa Plūdoņa dzejas rindiņas mani Lāčplēša dienā aizkustināja līdz asarām.

Es, lūk, esmu vēl šis dzīvi palikušais Latvijas, kā tagad saka - Daugavas vanags. Organizācijā "Daugavas vanagi" iestājos pirms 12 gadiem Smiltenē, kuru toreiz lieliski prata organizēt un vadīt Akmentiņa kungs. Bez īpašas sasaukšanās mēs tur satikāmies vairāk nekā desmit īsteno karotāju, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā. Bija ļoti interesanti ar katru no viņiem parunāties, kur kurais karojis un cīnījies par brīvu Latviju.

Bet pagājuši tikai nieka desmit gadi, un man te Smiltenē vairs nav neviena, ar ko es varētu sasaukties un parunāties. Kur viņi visi ir palikuši? Bet zināms jau ir, ka viņi pārcēlušies uz apklusušiem mūža miera dārziem...

Kad vēl pirms dažiem mēnešiem mani uzaicināja uz Daugavas vanagu sanāksmi, es ar lielu prieku jau ierados tur ātrāk, domādams vēl satikt kādu no saviem vecajiem kara biedriem, bet bēdas, bēdas - šajā vanagu sanāksmē es biju vienīgais kopā ar Dingas kungu, kurš it kā turpina jau mūžībā aizgājušā Akmentiņa darbu. Bija vēl tur dažas man svešas sievietes.

Nu tad atsaucieties man vēl kāds dzīvi palikušais, īstenais Latvijas Daugavas vanags, kurš ar ieročiem rokās cīnījās par brīvu Latviju!

Pēc smagas operācijas Valmieras slimnīcā, pateicoties ārstu gudrībai, tagad jau atkal jūtos sveiks un vesels un ne par ko nesūdzos. Šodien mana lielākā bagātība ir mani deviņdesmit astoņi gadi, bet bēdas un mokošā vientulība ir, kad nevienam vairs neesi vajadzīgs.