Nemainīga un stabila vērtība – Brenguļu alus

2011. gada 26. oktobris 09:44

3852

Nemainīga un stabila vērtība – Brenguļu alus

Pagājušonedēļ Rīgas svētku ielas ietvaros laikraksta "Ziemeļlatvijas" un SEB bankas rīkotajā piknikā svētku apmeklētājus cienājām ar Brenguļu alu.

Zinājām, ka tumšais alus ir salds un garšīgs. To vēlreiz apliecināja arī pasākuma apmeklētāji, jautājot, kur miestiņu var iegādāties mūspusē un vai redakcijas darbinieki nebūtu tik laipni, ja kādu mazumiņu ielietu arī līdznešanai uz mājām. Stāstījām, ka pēc alus braucām uz Brenguļu alus darītavu, jo diemžēl nekur citur Valkas pusē to nevar iegādāties.

Darītavā saimnieko brāļiTo, kā Brenguļos top latviešu nacionālais dzēriens, "Ziemeļlatvija" devās noskaidrot pie Māra un Jura Freivaldiem. Izrādās, alus darītava dibināta jau 1969. gadā. Tolaik tā piederēja kolhozam "Abula", ko vēlāk pievienoja kolhozam "Vārpa". Likvidējot kolhozu "Vārpa", nodibinājās SIA lauksaimniecības uzņēmums "Abula". SIA arī pārņēma vietējo alus ražotni. Vēlāk nelielo ražotni par savām kapitāldaļām privatizēja Freivaldi.

Pašlaik alus darītava atrodas vienā ēkā ar nelielu hidroelektrostaciju. Stacija pieder akciju sabiedrībai "Abuls". Alus darītavā saimnieko divi brāļi - Juris un Māris Freivaldi ar savām ģimenēm. Padomju gados darītavā galvenā tehnoloģe bija abu brāļu mamma. Nebūs melots, ja teiksim, ka Māris un Juris turpina aldaru dinastiju. Pašlaik uzņēmumā strādā desmit darbinieku, arī Māra sieva un jau pieaugušie dēli.

Alus darītava atrodas nedaudz laika zoba skartā sarkanu ķieģeļu ēkā Abula upes krastā. Iepretim izveidota neliela alus tirdzniecības vieta ar koka galdiem, soliem un nojumi, kur patverties no nejaukiem laika apstākļiem. Vasarā tā esot īpaši iecienīta un reizēm tur mudžot kā bižu stropā. Brāļi Freivaldi sola, ja vien atļaus laikapstākļi, kiosks strādās arī novembrī. Tā ir atbilde tiem, kuri vēlas vēl rudenī izbaudīt Brenguļos tapušo miestiņu.

Miestiņam nav vajadzīga reklāma Interesējamies, vai, beidzoties vasaras sezonai, samazinās arī alus patēriņš, brāļi noliedzoši šūpo galvu. Izrādās, Brenguļu alum nemaz nav vajadzīga īpaša reklāma, jo, kas to sācis dzert, pie tā arī paliek. Divas reizes nedēļā ražotnes transports alu mucās aizvizina uz Rīgas krogiem un bāriem. To varot izbaudīt arī dažos Valmieras sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Sakām, ka arī Latgales pusē Brenguļu alus iet uz "urā".

Brāļi par to nemaz nebrīnās, jo par noietu viņiem būtu grēks sūdzēties. Drīzāk otrādi, reizēm nemaz nevar tik daudz saražot, cik pieprasa patērētāji. Māris atklāj, ka gadā mazā alus darītava saražo vairāk nekā 350 tonnas dzēriena. Vasaras mēnešos pieprasījums ir pat 40 tonnas. "Tas tik mazai ražotnei ir liels pieprasījums," secina brāļi.

Alu mēnesi nogatavina un tad pilda mucās, jo alus darītava ražo tikai mucu (izlejamo) alu. Sākumā to pildīja tikai koka 20 - 100 litru mucās, bet kopš deviņdesmito gadu beigām iespējams iegādāties arī 30 litru tilpuma metāliskās KEG mucās. Freivaldi lepojas, ka alus kvalitāte un garša uzlabojas, jo uzņēmums katru gadu iegādājas kādu jaunu iekārtu un uzlabo ražošanas tehnoloģiju.

"Lai iznāktu labs alus, jābūt kvalitatīvam iesalam, ūdenim un apiņiem," stāsta Māris. Brengulieši apiņus iegādājas Čehijā, jo šajā valstī ir labvēlīgāki laikapstākļi to audzēšanai. Iesals tiek iepirkts Lietuvā, bet raugs - mūsu pašu zemītē.

Alus ir veselībai noderīgs dzēriens Brenguļu alus darītava ir pilntiesīgs alus darītavu asociācijas biedrs. Freivaldi ir trešās mazākās darītavas īpašnieki. Vēl mazāki ir tikai Krāslavas un "Lido" alus darītavas. Jautājam, vai tāpēc, ka ir tik mazi, neizjūt konkurences cīņu, Juris atbild, ka neizjūt, jo Brenguļu alus nav salīdzināms ar citām alus šķirnēm.

Brenguļos alus top pēc klasiskās alus raudzēšanas paņēmiena. Latvijā maz tiek ražots nefiltrēts un nepastarizēts tā saucamais dzīvais alus, tāpēc to arī nepilda stikla pudelēs, jo alus realizācijas termiņš ir ierobežots. Ilgākais to var uzglabāt tikai desmit dienas. Ražotnei pieder pašai savs 80 metrus dziļš dziļurbums, jo viens no galvenajiem nosacījumiem garšīga alus saražošanai ir kvalitatīvs ūdens. Brenguļos ražo divas šķirnes alu - gaišo un tumšo. Brenguļu gaišais ir 5,5 grādu, bet tumšais - 4,7 grādu stiprs.

Painteresējamies, vai alus ražotāji nav saņēmuši protestu no tiem, kuri dedzīgi iestājas par alkohola patēriņa samazināšanu. Juris pavisam mierīgi atbild, ka alus lietošana ir veselībai pat noderīga nodarbe, īpaši sievietēm. Viņš gan piebilst, ka tas jābauda ar prātu, ne vairāk kā litru dienā.

Sievietēm Brenguļu alus uzlabos ādas krāsu un vispārējo izskatu. Statistikas dati liecina, ka vidēji latvietis gadā patērē vismaz 80 litrus alu. Tas ir salīdzinoši maz, ņemot vērā to, ka viens vācietis gadā patērē gandrīz 200 litrus.

Painteresējamies, vai arī paši alus darītāji dzer alu, Māris atklāj, ka tas ir pat obligāti, jo katru dienu jāuzrauga rūgšanas process un jāpārbaida garša. Savukārt Jurim bez pašu darinātā, garšo arī Bauskas, Tērvetes, Užavas, Piebalgas un "Lido" alus. Brāļi Freivaldi tic un cer, ka Latvijā alus dzeršanas kultūru nesamaitās apšaubāmas kvalitātes un nezināmas izcelsmes plastmasas pudelēs nopērkamais šķidrums. Latviešiem ir vēl ko pamācīties un uz ko tiekties.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nemainīga un stabila vērtība – Brenguļu alus

Kategorijas