Valkas centrs savus senatnīgos vaibstus ir zaudējis

2011. gada 15. oktobris 20:14

1909

Valkas centrs savus senatnīgos vaibstus ir zaudējis

Šodien visas dienas garumā Valkā notika pasākums "Rudens kokteilis", kurš veltīts Rīgas ielai. Tā ir galvenā iela pilsētā, tāpēc mūsu lasītājiem varētu būt interesanta šīs ielas vēsture un apbūves nozīmīgākie notikumi.

Kā vēsta informācija Valkas novadpētniecības muzejā, Rīgas ielas kopgarums ir 3985 metri. Interesanti, ka ielas zemākais punkts ir tās sākumā (46 metri virs jūras līmeņa), bet augstākais punkts ir Rīgas ielā 80 (degvielas uzpildes stacija) - 65 metri virs jūras līmeņa. Tātad starpība ir 19 metru.

Krogu vairāk nekā tagadRīgas ielai nosaukums mainīts trīs reizes. Līdz 20. gadsimta sākumam to sauca par veco Rīgas pasta ceļu. Tolaik daudzi ceļi sākotnēji veidojās kā pasta piegādes ceļi. Pēc tam vajadzības gadījumā tie bija kara ceļi. No 20. gadsimta sākuma līdz 1960. gada aprīlim tā bija Rīgas iela. Pēc tam veselus 30 gadus līdz pat atjaunotās Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanai ielai bija dots Ļeņina vārds, taču kopš tā laika līdz šodienai tā atkal nes Rīgas vārdu.

Rīgas ielas sākumposmā līdz 20. gadsimta sākumam atradušies trīs krogi: Lugažu muižas, Ērģemes muižas un Soru muižas krogs. Tagad tur nav neviena. Ko gan tas varētu nozīmēt?

Nojaukt bija vienkāršākVairākas koka apbūves mājas pirms Valkas 400. gadadienas svinēšanas 1984. gadā tika nojauktas. Šī procesa pirmais vilnis sākās jau pagājušā gadsimta 60. gados. Lai gan daudzi joprojām uzskata, ka tas bija aplams lēmums, taču šīs ēkas neizcēlās ar kādām arhitektoniskām kvalitātēm. Tās bija parastas koka ēkas, un neapšaubāmi tās bija vieglāk nojaukt, nekā censties saglabāt. Tiesa, līdz ar to pilsētas centrs savus senatnīgos vaibstus ir zaudējis.

Rīgas ielā savulaik bija daudz sarkanu ķieģeļu ēku, taču laika gaitā nezin kāpēc dažas no tām ir apmestas. Sākotnējo izskatu ir saglabājuši nami uz Rīgas un Beverīnas ielas stūra, Rīgas 38 un, protams, ēka , kurā atrodas SEB banka, un kurā mīt arī laikraksts "Ziemeļlatvija".

Jautāta, vai par nozīmīgākajām ēkām ielā var uzskatīt Valkas - Lugažu dievnamu un muzeju, Ligita Drubiņa atbild, ka iespējami arī citi viedokļi, taču katrā ziņā abas šīs būves ir senākās, turklāt sabiedriski nozīmīgākās. Lugažu evaņģēliski luteriskā baznīca ir uzcelta 1755. gadā apkārtnes zemnieku vajadzībām. Pēc nodegšanas tā atjaunota 1910. gadā. Vēl nozīmīga ir baznīcas draudzes māja, kas ir vecākā skolas ēka. Tajā pašlaik mīt kristīgais bērnudārzs "Gaismiņa". Arī šī ēka tapusi 18. gadsimtā.

Daudz izcilu sabiedrisko darbiniekuMuzeja ēka Rīgas ielā 64. būvēta 1853. gadā un tajā savulaik izvietojās Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, saukts par Cimzes semināru. Tas gan dibināts Valmierā 1839. gadā. Jānis Cimze Valkā to vadīja līdz 1881. gadam. Tajā mācījās vēlāk Latvijā un Igaunijā ievērojami pedagogi, koru diriģenti, komponisti, mūziķi, literāti, mācītāji, sabiedriskie darbinieki un daudzi citi. Pavisam semināra pilnu mācību kursu beiguši 479 audzēkņi.

Pie vecākajiem namiem pilsētā pieskaitāms 1900. gadā uzbūvētais 12. nams Jāņa Rauskas izdevniecībai un dzīvoklim. Tagad tur atrodas zooveikals, apavu darbnīca, velo un datoru serviss. Tajā pat laikā uzbūvēta dzīvojamā ēka Rīgas ielā 52. Deviņus gadus vēlāk tapa fotogrāfa A. Rudīša vasarnīca Rīgas ielā 27, kas ap 1920. gadu pārveidota par fotodarbnīcu. Savukārt Rīgas ielā 54 pretī tagadējam stadionam dzīvojamā ēka uzbūvēta 1910. gadā, bet četrus gadus vēlāk tapa dzīvojamais nams Rīgas ielā 21 uz Sēru ielas stūra.

Pie nozīmīgām būvēm pieskaitāms arī Vrangeļa namu, kur tagad ir tiesas māja. Novadpētniecības muzeja speciālisti ir apzinājuši visas ēkas pilsētā, kuras tā vai citādi saistītas ar nozīmīgiem vēstures notikumiem vai sabiedriski nozīmīgu personu dzīvi un darbību.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkas centrs savus senatnīgos vaibstus ir zaudējis

Kategorijas