Delikāta kaite – inkontinence

2011. gada 18. septembris 09:08

624

Ārsti aprēķinājuši, ka no urīna nesaturēšanas cieš aptuveni 150 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Kā ar to sadzīvot?

Nereti cilvēkam pēc operācijas vai slimības veselības stāvoklis jau ļautu atgriezties aktīvā darba un sociālajā dzīvē, bet negaidīti klāt cita problēma - urīna nesaturēšana jeb inkontinence. Ar to mēdz saskarties ļoti dažādos gadījumos - sievietes, kas pārdzīvojušas smagas dzemdības vai sasniegušas menopauzi, vīrieši pēc prostatas operācijām, cilvēki, kas slimo ar diabētu, guvuši mugurkaula traumas, pārcietuši infarktu, insultu vai citas saslimšanas.

Problēma skar daudzus«Katram no aptuveni 150 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kurus skar inkontinence, ir savs bēdu stāsts, kā šī šķietami nelielā veselības problēma ietekmējusi viņa ikdienas dzīvi,» saka biedrības «Inko centrs» konsultante Vaira Dreimane, kura centra pacientiem sniedz bezmaksas konsultācijas. «Urīna nesaturēšana rada virkni pārdzīvojumu un praktisku raižu - cilvēki noslēdzas sevī un cenšas izvairīties no iziešanas sabiedrībā, ciemos, nedodas garākos pārbraucienos un nereti pat pārtrauc darba gaitas, jo nemitīgi nomāc jautājums - vai no manis nav jūtams nepatīkams aromāts, vai tuvumā ir labierīcības, vai laikā pagūšu uz tualeti. Tiem, kas ar šo problēmu nav saskārušies, grūti saprast šādu uztraukumu.»

Ir situācijas, kad urīna nesaturēšanu var uzveikt ar ārsta vai fizioterapeita palīdzību, bet pat gadījumos, kad ar to jāsadzīvo gadiem, var atrast veidus, kā ietekmi uz ikdienas dzīvi samazināt līdz minimumam.

Kā palīdzēt tuviniekam?Nevienam nav patīkami atzīt, ka urīna nesaturēšana kļuvusi par aktuālu problēmu. Bieži vien cilvēks uzskata to par neizbēgamu novecošanās pazīmi, tādēļ samierinās un risinājumu nemeklē. «Tas, protams, graujoši ietekmē gan dzīves kvalitāti, gan darba spējas, gan arī veselību. Liela loma urīna nesaturēšanas diagnostikā ir ģimenes ārstam, kurš izskaidros, kā ar problēmu sadzīvot, bet neiztikt arī bez tuvinieku atbalsta. Nereti par palīdzību urīna nesaturēšanas jautājumos interesējas pacienta bērni, dzīvesbiedrs vai kāds cits tuvinieks, jo manījuši izmaiņas cilvēka uzvedībā, viņa diskomfortu un pat kauna izjūtu. Arī tuviniekus agri vai vēlu urīna aromāts sāk traucēt, tādēļ tiek meklēti risinājumi, kā palīdzēt.

Pirmais solis būtu atklāta un iejūtīga saruna. Vispirms cilvēks jāpārliecina doties pie ģimenes ārsta, lai iegūtu nosūtījumu pie urologa, vai arī apmeklēt «Inko centru», kur konsultācijas ir bez maksas.

Ejot pie ārsta, pašam vajadzētu būt gatavam atklāti runāt par savu problēmu. «Lai noteiktu cēloni un nozīmētu pareizu ārstēšanu, vienīgā efektīvā diagnostikas metode ir urodinamiskie izmeklējumi, ko veic ar īpašu aparatūru. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu šo izmeklējumu apmaksā valsts,» norāda konsultante.

Aptiekās iespējams iegādāties higiēnas līdzekļus, kas efektīvi uzsūc urīnu un novērš tā aromātu. Iespējams, to lietošana var būt pirmais solis problēmas atzīšanas virzienā un arī krietni uzlabos situāciju ikdienā,» stāsta V.Dreimane. Autiņbikses ir elpojošas, bet tik un tā jāmaina ik pēc astoņām stundām, un pēc katras nomaiņas nepieciešams papildus rūpēties par ādu. Var iegādāties īpašus mazgājošus krēmus, kas palīdz intīmajā zonā attīrīt ādu, neizmantojot ūdeni un ziepes. Pacientiem ar noteiktām diagnozēm valsts daļēji kompensē autiņbiksīšu iegādi. «Katrā ziņā nevajadzētu nolaist rokas. Ir jāizmanto jebkura iespēja, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti,» norāda V.Dreimane.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Delikāta kaite – inkontinence

Kategorijas