Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai sēžot uz naglu krēsla, nesāpēs dibens?

Inga Karpova

2011. gada 15. septembris 01:51

824
Vai sēžot uz naglu krēsla, nesāpēs dibens?

Vakar Valkā vairākas stundas viesojās "Inovācijas busiņš". Iespējams, tā nosaukums, kurā iekļauts svešvārds - inovācija (zinātnisks vai tehnisks jaunums, jaunievedums), skolēnos sākotnēji radīja nelielu atturību, tomēr tā apmeklējums pārliecināja, ka fizika un dabaszinības ir interesantas un dzīvē noderīgas zinātnes.

 

Jāpiebilst, ka busiņu izveidojusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Banku augstskolu.

Uzzina pārsteidzošus faktus Banku augstskolas pārstāve un lektore Laura Štāle stāsta, ka mobilajā busiņā ir izveidota interesanta un koncentrēta ekspozīcija. Tā skolēniem un pārējiem interesentiem viegli un vienkārši uztveramā veidā popularizē dabas un dzīvības zinātnes, interesantus tehnoloģiskos risinājumus, inovācijas būtību un daudzpusīgumu.

Busiņa mērķis ir skolu jaunatnē rosināt tehnoloģisko jaunradi un inovatīvu domāšanu. 45 minūšu laikā, kuras viena klase pavada mobilajā klasē, apmeklētāji noklausījās ne tikai interesantus stāstījumus, bet arī paši piedalījās dažādos eksperimentos.

Lektore Ināra Cukura no Latvijas Dabas muzeja valcēniešiem atklāja putnu pasaules daudzveidību un pastāstīja, kāpēc putni dēj tik atšķirīgu formu olas. Skolēni uzzināja, kurš Latvijā ir visvieglākais un vissmagākais putns. Izrādās, vismazākais putns, kura svars mērāms divu tējas paciņu svarā, tas ir, tikai pieci grami, ir zeltgalvītis, bet smagākais - paugurknābja gulbis, kas sasniedz pat 15 kilogramu lielu svaru. Pats interesantākais, ka abi šie putni pavasarī un rudenī spēj pārlidot Baltijas jūru.

Piedalās eksperimentos "Šeit noteikti ir daudz interesantāk, nekā stundu pavadīt, sēžot klasē," domā septītklasnieks Ivo Meļņiks. Puisis kopā ar klasesbiedriem drosmīgi mēģināja apsēsties uz naglu krēsla, aplūkot izgaismotu globusu, lai uzzinātu, kura pasaules valsts ir visvairāk elektrificēta, uz pirksta līdzsvarā paturēt putna figūru, uzzināt, kā radies rāvējslēdzējs. Arī "Ziemeļlatvija" nevarēja iedomāties, ka rāvējslēdzēja princips noskatīts, izpētot putna spalvu.

Jaunieši atzina, ka līdz šim pret dabaszinībām izturējušies diezgan nenopietni, bet pēc šīs lekcijas secinājuši, ka tā ir pavisam interesanta lieta.