Ik gadu tīrums maizei kļūst lielāks

2011. gada 9. septembris 10:00

1209

Graudaudzētājiem tuvojas pēdējais darba cēliens - ziemāju sēja. Tai gatavojas arī Ērģemes pagasta "Lejasciņu" zemnieku saimniecības īpašnieks Vilis Jansons un domā, ka, iespējams, ziemas kviešus jau varēs sākt sēt nedēļas beigās.

Vasarā izaudzētā graudu raža saimniecībā jau ir novākta, uz lauka vēl palikuši griķi, bet tie varot pagaidīt līdz salam.

Graudus saimnieks audzē 300 hektāros, lielākoties rudzus un kviešus. Aizvadīto ražas sezonu zemnieks vērtē kā normālu. Rudzi vienā hektārā devuši apmēram četras tonnas smagu iekūlumu, bet kvieši - mazliet vairāk par trim tonnām. "Daļa pērnā gada ziemāju izsuta zem sniega ziemā. Sniega kārta bija bieza, bet zeme īsti nebija sasalusi," stāsta V. Jansons.

Ķimikālijām trūkst kvalitātesPavasarī zemnieks gan bija cerējis uz lielāku ražu un spriež, ka daļēji vainojami varētu būt nekvalitatīvi augu aizsardzības līdzekļi. "Kādreiz sniega pelējums graudiem bija samērā reta parādība, bet tagad tas parādās arvien biežāk, kaut visi graudi ir kodināti. Vēl esmu ievērojis, ka samazinājusies efektivitāte no miglošanas pret vārpatu.

Tagad ir moderni miglotāji, ar kuriem precīzi vajadzīgajā daudzumā var nomiglot lauku, bet rezultāta nav. Agrāk atkārtoti pret šo nezāli tīrumu vajadzēja miglot pēc četriem pieciem gadiem. Tagad tas jādara pēc gada. Tas nozīmē, ka ķimikāliju sastāvs vairs nav tik kvalitatīvs," saka V. Jansons. Viņš piebilst, ka jaunās graudaugu šķirnes ir ļoti kaprīzas, tādēļ aizsardzības līdzekļu kvalitātei augstvērtīgas un dāsnas ražas ieguvē ir liela nozīme.

"Man vairāk šķiet, ka pašlaik ir iestājies periods, kad neviens ne par ko vairs neatbild. Piemēram, pērn pirku minerālmēslus no lietuviešu firmas. Maisos granulu lielums bija dažāds. Skaidrs, ka daļa līdz ar to neatbilda standartam. Tad kāda velna pēc man jātērē liela nauda, lai iegādātos modernu sējmašīnu, kura precīzi dozē minerālmēslu iestrādi augsnē, ja dažāda lieluma granulu dēļ precizitāte tik un tā nav iespējama?" retoriski jautā zemnieks.

Otra lieta, kas graudaudzētāju neapmierina, ir augstā maksa par analīžu veikšanu, lai noteiktu graudu kvalitāti. "Paraugi jāved uz agroķīmisko laboratoriju Rīgā. Par analīzēm jāmaksā apmēram 300 latu. Kad pamatīgi izkasījos ar nozares amatpersonām un pasūdzējos arī zemkopības ministram, tad man izkārtoja graudu vērtības pārbaudi par brīvu, bet daudzi taču maksāja, jo ne visiem ir pacietība aizstāvēt savu taisnību. Ne par ko no zemkopjiem izkāsa tūkstošiem latu. Es tādu rīcību neuzskatu par nozares atbalstīšanu," secina zemnieks.

Kooperācija ļauj vairāk pārdotGraudu cena šogad esot pieņemama. Par tonnu kviešu pārstrādātāji maksā 132 latus. Līdzīgi graudi maksāja arī pērn. Vaicāju, ko "Lejasciņu"saimnieks domā par runām, ka rudenī maize var kļūt dārgāka. "No mūsu puses tam nav pamata. Graudu cena nav mainījusies, arī raža ir diezgan laba. Acīmredzot ir kādi ieinteresētie cenas celšanā, ka palaiž tādas runas, iespējams, paši tirgotāji," spriež zemnieks.

Novāktos graudus saimnieks kopā ar citiem Ērģemes puses zemniekiem ber kopā kooperatīvam piederošā kaltē un tad visu apjomu pārdod Vidzemes agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai. "Mūsu kooperatīvā ir apmēram 30 zemnieku. Tas ir klasiskais kooperācijas veids - katrs pats saimnieko savā saimniecībā, bet izaudzēto pārdod vienoti. Ja ir lielāks produkcijas apjoms, tad ar mums arī pārstrādātāji vairāk rēķinās," apliecina V. Jansons.

Katru gadu "Lejasciņu" saimnieks cenšas palielināt sējas platību. Arī nākampavasar tā būs kļuvusi par vairāk nekā 10 hektāriem lielāka. Tā darīt spiež dzīve. V. Jansons ir pārliecināts, ka tikai ar apjomīgu produkcijas piedāvājumu tirgum nākotnē varēs pastāvēt un ir apņēmības pilns turpināt audzēt maizi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ik gadu tīrums maizei kļūst lielāks

Kategorijas