Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pēdējais laiks viesos aicināt skursteņslauķi

Inga Karpova

2011. gada 31. augusts 08:18

4062
Pēdējais laiks viesos aicināt skursteņslauķi

Aiz kalniem nav vairs jaunā apkures sezona, tāpēc pienācis laiks privātmāju īpašniekiem, kuriem ir krāsns apkure, viesos aicināt skursteņslauķi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka, gatavojoties apkures sezonai, no dūmeņiem, kā arī krāšņu un pavardu dūmkanāliem obligāti jāiztīra sodrēji. To vislabāk izdarīs sertificēts skursteņslauķis.

 

Var ietaupīt naudu un malkuJa vajag iztīrīt skursteni, vislabāk ir sazināties ar vietējiem namu apsaimniekotājiem. Piemēram, SIA "Valkas namsaimnieks". Parasti viņi ir noslēguši līgumu ar sertificētu skursteņslauķi.

Valkas novadā skursteņu tīrīšanas pakalpojumus sniedz Ilvars Rullis. Viņš neatsaka arī klientiem, kuri dzīvo citos novados. Ilvars atklāj, ka pēdējā laikā ir pat izveidojusies klientu rinda, jo cilvēki jau laikus sāk gatavoties apkures sezonai. Visapzinīgākie ir laucinieki un pensionāri. Skursteņslauķis uzskata, tie, kuri katru gadu rūpējas par sava privātīpašuma dūmvadu tīrību un kārtību, ģimenes budžetā ietaupa naudu un kurināmo.

Vairākus gadus neiztīrīti dūmvadi un skursteņi ir pilni ar sodrējiem. Tie aiztur siltumu, tāpēc krāsnis ilgāk jākurina un vairāk jāpatērē arī kurināmais materiāls. Ilvars atklāj, ka viņam ir gadījies būt pie saimniekiem, kuri četrus piecus gadus nav likušies zinis par skursteņu tīrīšanu. Šiem klientiem jārēķinās ar lielākiem izdevumiem, jo arī maksa par pakalpojumu pieaug, bet skursteņslauķim - ar lielāku laika patēriņu un sarežģītāku darbu.

I.Rullis iesaka tiem, kuru īpašumus apsaimnieko namu apsaimniekotāji, pieteikt skursteņslauķa pakalpojumu jau laikus.

Jābūt modriem"Netīrīts skurstenis - tātad ugunsbīstams," uzsver VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi.

Savlaicīgi nenotīrīti, sodrēji labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ieskaitot ārējo apvalku, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

"Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikts remonts, noteikti jāpārliecinās, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam,kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par desmit centimetriem," atgādina I. Vetere.

Ja mājās ir malkas plīts, jāatceras, ka tās laika gaitā nolietojas. Plītij var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tās periodiski jāatjauno, kārtīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaicīgi nomainot izdegušās detaļas un nostiprinot durtiņas.

VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas nodaļas komandieris Andris Vējiņš informē, ka aizvadītās apkures sezonas laikā saņemti vairāki izsaukumi par sodrēju degšanu dūmvados. Pieredze liecina, ka ne vienmēr šādos gadījumos tiek izaukti ugunsdzēsēji, bet labāk to darīt uzreiz, nevis gaidīt, kamēr sodrēji izdeg paši.