Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Siltummīles ziedu karalienes ("Dzīvespriekam" 2011.gada jūnijs)

2011. gada 10. jūlijs 09:07

739
Siltummīles ziedu karalienes ("Dzīvespriekam" 2011.gada jūnijs)

Kā jau īstenas ziedu dievietes, rozes par savu skaistumu pretī prasa lielas rūpes.

Jūnijā dārza karalienes rozes strauji «izrāvušas» jaunos dzinumus un tūlīt, tūlīt sāks vērt pumpurus. Par rožu audzēšanas knifiem «Dzīvespriekam» uz sarunu aicināja šo ziedu audzētāju ar30 gadu pieredzi Guntu Dumpi, kuras piemājas dārzā greznojas ap 200 šķirņu rozes.

Kur un kā stādītJūnija sākums var būt pat ļoti labs starts rožu dobes ierīkošanai, jo beidzies salnu laiks, kas trauslajiem rožu dzinumiem var izrādīties liels pārbaudījums, skaidro G.Dumpe. Pavasarī nopērkamie rožu dēsti «izdzīti» stādaudzētāju apkurinātajās siltumnīcās, nereti to dzinumu galos jau rotājas ziedi.

Tie pirms stādīšanas paliekošā vietā bez žēlastības jānogriež vismaz līdz pirmajai īstajai lapai (ar piecām lapiņām), jo lieki atņem spēkus jaunajam augam, kam tie vēl nepieciešami, lai kārtīgi iesakņotos. Tagad gan labāk izvēlēties stādus podos, jo tiem netiks traumēts sakņu kamols.

Rozes mīl siltumu, tāpēc tām izvēlas saulainu vietu. Vēlams, lai rožu dobi priecētu austošā saule, jo tad augi uzņem enerģiju un aug visstraujāk. Leknai augšanai un varenai ziedēšanai saules starus rozes grib baudīt teju vai darbdienas garumā, vismaz piecas stundas.

Durstīgajām puķēm izvēlas vai nu vietu, kur augsne jau labi iekopta, vai arī tā kārtīgi jāielabo. Vēlams, lai gruntsūdeņi nav augstāki par 80 centimetriem no augsnes virskārtas, kam jābūt auglīgai, labi drenētai, gaisa caurlaidīgai. Jo mālaināka dārza augsne, jo tai vairāk jāpiejauc kūdra vai sadalījušies mēsli.

«Parasti pircējiem rādu divus kopā saliktus pirkstus,» ar tik lielu augsnes kārtu G.Dumpe rosina pārklāt rozes potes vietu, tādēļ bedres dziļums jāplāno lielāks par dēsta sakņu daļas augstumu. Parasti stāda aptuveni 60 centimetru bedrē.

Potes vietu ieliekot vismaz piecus, astoņus centimetrus dziļi, tā būs pasargāta ne tikai no sala, bet arī nolūšanas, kad ap to rušināsies. Izrakto augsni samaisa ar labi satrūdējušiem kūtsmēsliem, bet virskārtā var iejaukt kompleksos minerālmēslus, rēķinot kārtīgu sauju uz kvadrātmetru dobes. Stādot kārtīgi salej ar ūdeni, lai augsnes daļiņas apņemtu sakņu sistēmu, tā veicinot ieaugšanos.

Ko prasa vasarāRožu audzētāja jau jūnija sākumā dobēs ap rozēm atkal ierušinājusi organisko mēslojumu, kas ar mitrumu nokļūst līdz saknēm. Pēc barības vielām kārās rozes tās labāk uzņem augsnē ar neitrālu vai vāji skābu reakciju. Ja rožu apkārtne apsūnojusi, tas liecina par skābu augsni.

Tādā, lai kā rozi piebarotu, krāšņus ziedus nesagaidīt. No jauna ierīkotos stādījumus sāk mēslot mēnesi pēc iedēstīšanas. Tad sakņu kamolā izveidojies daudz jauno saknīšu. Strauju zaļās masas pieaugumu panāk ar minerālmēsliem, kuros lielāks slāpekļa īpatsvars. Taču jāielāgo, ka pēdējo reizi tādus minerālmēslus dod jūlija beigās. Augustā piebaro ar kāliju saturošu mēslojumu, kas palīdz nobriest dzinumiem.

Jau pašlaik rožu jaunos dzinumus iekārojuši dažādi kaitēkļi, no kuriem izplatītākās ir laputis. Tās viegli iznīdēt ar deci, bet lapu apakšā grūtāk pamanāmo tīklērci uzveiks aktara. Šīs vasaras siltais sākums aktivizējis arī tinēju, kura kāpuri strauji invadējuši jaunos dzinumus. Tā kā tajos tūlīt veidojas pumpuri, kāpuru rosība operatīvi jāpamana un tie jāapsmidzina ar insekticīdu, lai pēc tam ziedi nebūtu kropli.

Ja rozes laikus apgriež jau noziedēšanas sākumā, vasaras laikā var panākt pat trīs ziedēšanas kūres. Izteiktākas ziedēšanas pauzes ir tējhibrīdrozēm, savukārt klājeniskās un floribundrozes veido ziedu ķekarus, kuros pumpuri veras pakāpeniski, tādēļ krāšņums ir ilgāks.

Pareizi ieziemotPar rožu apcirpšanu ieziemojot mēdz teikt - labāk uz pavasari atstāt to darbu, ko var nedarīt rudenī. Pieredzējusī rožkope G.Dumpe apgriež tikai jaunos dzinumus, bet krūmiņa formu atjauno pavasarī, kad var izvērtēt pārziemojušās daļas apjomu.

Laba un lēta sega ir egļu zari, bet pirms to uzlikšanas krūmiņu aprauš ar kūdru vai irdenu augsni. Sedz tad, kad zemes virskārta viegli sasalusi. Jāņem vērā, ka parasti ziemā aiziet bojā tās rožu daļas, kas atradušās virs sniega. Ja pērnajā ziemā iznīcis kāds rožu krūms, visticamāk, tas nevis nosala, bet izsuta zem sniega, jo augsne daudzviet nebija sasalusi.