Nespēj iedomāties savu dzīvi uz pilsētas akmeņiem

2011. gada 4. jūlijs 08:51

1642

Nespēj iedomāties savu dzīvi uz pilsētas akmeņiem

Parunāties ar Benitu Kangro man ieteica Vijciema tautas nama vadītāja Vita Bērziņa, sakot, ka šo sievieti apbrīnojot milzu enerģijas dēļ.

"Viņas enerģijas un darbīguma pietiktu trim parastiem vijciemiešiem. Benita strādā fizisku darbu, ir izdarīga lauku saimniece, tiek galā ar ne tik vieglo mājas soli, lieliski gatavo dažādus ēdienus. Tiklīdz tautas namā ir kāda balle, viņa ierodas pirmā ar bļodu bļodām, turklāt vienmēr ar atšķirīgu saturu," smaida tautas nama vadītāja.

Ar Benitu satikos viņas pusdienlaikā pie baznīcas. Turpat arī parunājāmies par dzīvi, darbu, ēšanas lietām un māksliniecisko pašdarbību pagastā. Pēc mūsu sarunas, dodoties atpakaļ uz darbu, viņa aiztraucoties piebilda, ka vēl jāpaspēj kapiņos apliet puķes, jo tādā tveicē tās bez padzeršanās ilgi neizturēšot.

Trīs Kangro vienā kooperatīvāBenita, tā sacīt, ir tīrasiņu vijciemiete. Tepat dzimusi, augusi, mācījusies, un visu mūžu nodzīvojusi. Pašlaik viņa strādā kooperatīvajā sabiedrībā "Vijupe". Patiesībā jau, neraugoties uz nosaukuma maiņām, tajā nostrādājusi visu mūžu.

Bija padomju saimniecība, kolhozs un visādi citādi formējumi, taču darbs turpat vienā ļaužu saimē. Kopš 1974. gada Benita 15 gadus bija riteņtraktora vadītāja, pēc tam līdz 1989. gadam brauca ar kravas auto. Tagad viņa tagad lielākoties piedalās kartupeļu šķirošanā. Kad audzē saknes, tās jāravē. Šogad sakņu nebūs.

Benitas vīrs Māris ir pensionārs un traktorists "Vijupē". Visi trīs dēli ir precējušies. Jānis un Sandis ir dvīņi. Jānis dzīvo Vijciemā un arī strādā "Vijupē". Sandis dzīvo Jēkabpils novadā Salas pagastā un strādā uzņēmumā "Latgales ceļi".

Vecākais, Normunds, strādā "Valkas meliorācijā" un dzīvo Alūksnē."Laukos dzīvojot, izvēle maza. Lauku darbiem ir jāpatīk. Taču neiešu dzīvot pilsētā uz akmeņiem! Tur man nav ko darīt," cieti nosaka lauku sieva. Viņa piebilst, ka tagad cilvēkam virs 40 gadiem nav nekādu izredžu, tas vairs neskaitās cilvēks, jo darbu atrast nevar. Pat veikalā darbā parasti pieņem tikai jaunas skaistulītes.

Pieredze ļauj improvizētBenita nešaubās, ka laukos ikvienam cilvēkam jābūt savam dārzam, jo lauciniekam ar mūsu algām nav prāta darbs pirkt dārzeņus veikalā. Patiesībā tos nemaz nevarot nopirkt dārdzības dēļ. "Riekstiņos" izaudzē ne tikai visus dārzeņus un ogas pašu vajadzībām, bet liela vērība veltīta arī garšaugiem. Iecienīts ir baziliks, selerijas, pētersīļi, protams, tradicionālās latviešu dilles un lociņi, rudenī, gatavojot salātu krājumu ziemai, neiztikt bez timiāna.

Saimniecei sakrājies daudz recepšu, taču lielā pieredze ļauj arī brīvi improvizēt. Jautāta par interesantākajām, Benita kautrīgi teic, ka nekā neparasta neesot. Viņa ir liela ziemas krājumu gatavotāja. Piemēram, kabačus var gan marinēt, gan sautēt kopā ar kāpostiem, sīpoliem, burkāniem un tomātu mērci vai pastu.

Ģimenē universālākais ēdiens ir zupa. Benita uzskata, ka zupā var izvārīt gandrīz visu. Pēc godiem parasti paliek pāri rasols, krabju un citi salāti. Nākamajā dienā podiņā apakšā apcep gaļu ar sīpoliem, pievieno šķidrumu, un, kad kartupeļi izvārījušies līdz pusgatavībai, pievieno, piemēram, krabju salātus ar rīsiem. Arī majonēzes piedevai, kas ir rasola sastāvā, nav nekādas vainas.

Ēdienu viņa gatavo čuguna podā un tikai uz malkas plīts. Tā ir visgardāk. Saimniece uzskata, ka, racionāli saimniekojot, neviens ēdiens nav jāizmet. Ikdienā viņa itin bieži cep karbonādes, ne reti kopā ar sīpoliem tās liek marinādē ar želantīnu. Iecienītas ir arī parastās kotletes un šniceles. Vasarā ēšana nav iedomājama bez lapu salātiem ar eļļu un etiķi.

Kangro ģimene ir pārliecināti gaļēdāji, tāpēc ikdienā neiztikt bez cūkas vai mājputnu gaļas. Liellopu miesa gan nevienam negaršojot. Paši audzē cūkas, vistas un pīles. Trušus turot tikai smukumam.

Pārdzīvo tautas nama likteniBenita aktīvi piedalās pagasta deju kolektīvā "Vijolītes" un dzied jaunizveidotajā folkloras kopā. Tur dzied abi viņas mazbērni, tāpēc iesaistījās arī vecmāmiņa. Jautāta, vai nav grūti pēc smagas darba dienas nodoties dejošanai un dziedāšanai, Benita atsmej, ka tā taču ir atpūta un vaļasprieks. Saimniecei vēl atliekot laiks izlasīt "Ziemeļlatviju" un "Latvijas Avīzi" no pēdējās lappuses līdz pat pirmajai, neko neizlaižot. "Ziemeļlatviju" viņa vērtē kā itin labi lasāmu avīzi.

Viņa ļoti pārdzīvo tautas nama ugunsnelaimi. "Neviens pašdarbnieks tā īsti pie mums nevar atbraukt ciemos, jo pasākumi tagad notiek ārā, bet laika apstākļus saplānot nevaram. Kad līst lietus, lūdzam atļauju izmantot skolas zāli. Kaut kur taču arī mēģinājumi jānotur," stāsta pašdarbniece.

Par vienu no pagasta neatrisinātām problēmām viņa uzskata bērnudārza lietas. Tas vasarā slēgts divus mēnešus. Kooperatīvā strādā sievietes, kurām ir mazi bērni, un tie jāņem līdzi uz darbu, jo nav, kam tos uzraudzīt. Ne visiem ir iespējas atrast aukli. Un tā divus mēnešus. Benita uzskata, ka šai problēmai pagastā jāmeklē risinājums.

Bērniem jābūt apritēRunājot par pašdarbību, viņa nav mierā ar jauno kārtību, ka par visiem izbraucieniem tagad izdevumi pilnā mērā jāsedz pašiem. Par katru nobraukto kilometru jāmaksā vairāk nekā 13 santīmi un noteikts arī izcenojums par autobusa stāvēšanu - vairāk nekā pieci lati par stundu. Ja par nobrauktajiem kilometriem dāmas ir gatavas norēķināties, tad maksāt par stāvēšanu gan nevēlas. Tiesa, divi braucieni gadā ar pagasta autobusu ir apsolīti bez maksas.

Viens jau ir izmantots. Benita lēš, ka būtu lētāk braukt ar savām mašīnām, vai arī atteikties no pašdarbības, jo vecās kundzes prasīto nespēj samaksāt. Viņa gan piebilst, ka nav nozīmes darboties, ja sevi nevar parādīt citos pagastos un novados. Benita domā, ka līdz novada izveidošanai, kad daudzas finanšu lietas risināja pagastos uz vietas, bija labāk.

"Esam kā bāra bērni, jo pilsētai vienmēr tiks vairāk," pārliecināta B. Kangro. Viņa nešaubās, ka tiklīdz bērni izies no pagasta sabiedriskās dzīves aprites, šī vieta būs lemta pagrimumam. Tomēr viņa sevi neuzskata par pesimisti, tāpēc tic, ka viss vērsīsies uz labu. Dzīve laukos ir tik ierasta, un tai ir gan sava garoziņa, gan daudzas tīkamas lietas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nespēj iedomāties savu dzīvi uz pilsētas akmeņiem

Kategorijas