Pirmsjāņu pļāvums visvērtīgākais

2011. gada 17. jūnijs 12:54

629

Šajās dienās lopkopjiem vairāk jāuzturas pļavā nekā kūtī pie dzīvniekiem, jo sācies pats karstākais zāles pļaujas laiks.

Vecie saimnieki labi zina, ka pirmsjāņu pļāvums ir visvērtīgākais, jo tad zāle ir svaiga un satur visas gotiņām vajadzīgās vielas un vitamīnus.

Vērtīga katra saulaina dienaŠī gudrība ir zināma arī Kārķu pagasta zemnieku saimniecības "Kreimenes" īpašniekam Arvīdam Lūsītim, kurš ar savu traktoru cenšas pirms lietus mākoņa pietuvošanās vēl vismaz pāris vālus nopļaut timotiņa laukā. Zemnieks atzīst, ka laiks pļaujai nav īpaši pateicīgs, jo ik pa brīdim uzsmidzina lietutiņš, bet ilgāk gaidīt arī nevar. Vēl zālei jāpagūst izžūt, un katra saulaina diena ir vērtība, ko nedrīkst palaist garām.

Jautāts par saimniecību, Arvīds stāsta, ka pirmajos neatkarības gados tā bija lielāka, bet tagad, kad klāt pensijas gadi, nav vairs tā spēka, kas bija agrāk, kad varēja visus laukus laikus apstrādāt. "Tagad mums ir vairs tikai kādi 25 hektāri. Zemnieku saimniecību izveidojām tūlīt pēc brīvvalsts atjaunošanas un tā arī līdz šim saimniekojam.

Šovasar zāle ir labi izaugusi. Skābbarību jau esam sagatavojuši, tagad zāli pļaujam sienam. Zinu, ka daži saimnieki ziemai gatavo tikai skābsienu, bet es uzskatu, ka vajadzīgs arī siens. Tas tomēr ir viens no vērtīgākajiem barības veidiem un nodrošina arī labu izslaukumu," saka A. Lūsītis.

Sarežģītāk gan ir, jo nevar tikai nākt un darīt, jāseko līdzi arī laika apstākļiem. "Katru pirmdienu uzmanīgi noklausāmies laika ziņas visai nedēļai un tad atkarībā no dzirdētā plānojam darbus. Tas trakākais, ka gaidīt uz labāku laiku arī vairs nevar. Tagad galvenā rūpe, visu nopļaut un izkaltēt," saka zemnieks.

Līdz šim saimniekam vienmēr ir izdevies savest šķūnī ziemai vajadzīgo siena daudzumu. Katru pavasari siens pat paliekot pāri, bet bez rezerves arī nedrīkst dzīvot. Daba kļuvusi niķīga un ne reizi ir piedzīvots, ka ziema ievelkas. Ja saruks barība, mazāk varēs izslaukt pienu.

Saimniecība nodrošina iztikuPagaidām A. Lūsītis ar izslaukumu ir apmierināts. Dienā vidēji no govs var izslaukt 25 litrus piena."Mīnusos neesam ieslīdējuši. Grūtāk gan būtu ar izdevumiem, ja nebūtu Eiropas Savienības atbalsta tiešo maksājumu par hektāriem, bet tagad zaudējumu nav," apliecina zemnieks. Viņš uzskata, ka saimniecība laukos ir ļoti nepieciešama, lai cik liela vai maza tā būtu.

"Darbavietu pagastā ir ļoti maz, turklāt, kas mūs, cilvēkus gados, vairs pieņemtu darbā. Tādēļ esmu priecīgs, ka varu saimniekot pats savā saimniecībā. Visu nepieciešamo tehniku laikus iegādājos, lai pats varētu visus darbus veikt. Audzējam arī graudus. Tos gan sējam vairāk pašu vajadzībām. Daļu no ražas izmantojam lopbarībai.

Pārdodam vien tad, ja paliek pāri. Ja visu vajadzētu pirkt par naudu, tad drīz vien paliktu ar tukšām kabatām, bet tagad varam arī šo to nopelnīt un ietaupīt," skaidro zemnieks.Siena gatavošanai Arvīds ir iesējis timotiņu, jo uzskata, ka tas ir barojošāks un, to ēdot, govis labāk dod pienu.

Arī pēc lopbarības sagatavošanas ilgai atpūtai nebūs laika, jo tad jau jāskatās uz labības lauku pusi. Graudu kulšanai gan neesot sava kombaina, jo tas ir jaudīgs un dārgs. "Mums uz trim apkārtējām saimniecībām ir viens kombains un tā izmantošanā kooperējamies. Iznāk lētāk, un galu galā visi tīrumi tik un tā ir novākti," spriež zemnieks. Atpūsties varēšot ziemā, bet vasara paies, no viena darba dodoties pie cita.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pirmsjāņu pļāvums visvērtīgākais

Kategorijas