Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Pašvaldībām aktīvāk jāveic siltuma patēriņu un izmaksas samazinoši pasākumi

Latvijas ziņas

2012. gada 1. novembris 11:34

236
Pašvaldībām aktīvāk jāveic siltuma patēriņu un izmaksas samazinoši pasākumi

Aktualizējoties atsevišķu politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņai, kurā tiek izmantoti arī populistiski aicinājumi samazināt nodokļus, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka atbalsta pasākumiem jaunajā apkures sezonā, lai tie vislabāk sasniegtu mērķi, ir jābūt orientētiem uz mazturīgajiem iedzīvotājiem un šajā procesā galvenā loma ir pašvaldībām, kuru kompetencē ir sniegt šāda veida pabalstus.

Turklāt līdz šim, piemēram, Rīgā ar valsts atbalstu pabeigta siltināšana tikai 13 mājās, kas ir mazāk nekā 19 nosiltinātās mājas Liepājā, un Rīgas pašvaldība nav izmantojusi tās iespējas palīdzēt iedzīvotājiem samazināt apkures rēķinus, ko sniedz valsts īstenotā daudzdzīvokļu māju renovācijas programma, kā arī nav strādājusi ar jau esošajiem parādniekiem, kas daļā gadījumu rēķinus nemaksā ļaunprātīgi un no tā cieš pārējie iedzīvotāji.

Jau kopš 2009.gada Latvijā darbojas daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma, kas sniedz iespēju mājas renovācijai saņemt līdz pat 50% līdzfinansējumu, samazinot energoresursu patēriņu un attiecīgi arī izmaksas, kas jānovirza rēķinu apmaksai. Līdzšinējā pieredze rāda, ka šo programmu ļoti veiksmīgi izmanto tās pašvaldības, kuras mērķtiecīgi cenšas samazināt siltuma izmaksas iedzīvotājiem.

Savukārt Rīgā māju siltināšana ar valsts atbalstu pabeigta tikai 13 daudzdzīvokļu mājām, bet AS „Rīgas namu pārvaldnieks", kas pilnībā pieder pašvaldībai un apsaimnieko vairāk nekā 60% namu Rīgā, visā programmas darbības periodā vēl nav pabeidzis nevienas mājas siltināšanu.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda: "Valmierā, kur starp Latvijas lielajām pilsētām ir zemākais siltuma tarifs, ir noslēgti līgumi vai ar valsts atbalstu jau nosiltinātas 52 daudzdzīvokļu mājas, bet Rīgā, kurā dzīvo aptuveni 700 000 valsts iedzīvotāju, tikai 47 mājas jeb mazāk nekā 10% no kopējā noslēgto līgumu un nosiltināto māju skaita.

Nosiltināto mājokļu pārvaldnieku sniegtie dati rāda, ka vidējais apkures rēķinu ietaupījums no siltināšanas un renovācijas pasākumiem veido vismaz 30%. Kā rāda pašvaldības uzņēmuma "Rīgas nami" bēdīgais piemērs, šie jautājumi acīmredzami nav bijuši Rīgas pašvaldības uzmanības lokā. Mājokļu siltināšanas vietā mēs redzam rīdzinieku naudas izšķērdēšanu valūtas spekulācijās un populistiskus saukļus par nodokļu samazināšanu, ar kuriem tiek mēģināts maskēt Rīgas domes neizdarību mājokļu siltināšanas jautājumos."

Ekonomikas ministrijas veiktā analīze un pašvaldību iesniegtie dati rāda, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, deviņās lielajās pilsētās apmaksāti ir 91,1%, bet novadu pašvaldībās 83,6% no izsniegtajiem siltumapgādes rēķiniem. Iepriekšējā sezonā šie rādītāji bija attiecīgi 89,7% un 78,5%. Pašvaldību sniegtā informācija arī rāda, ka pieaug nevis nemaksātāju skaits, bet gan esošo nemaksātāju parādi, tāpēc pašvaldībām un to namu pārvaldniekiem ir daudz aktīvāk jāstrādā ar šiem parādniekiem.

Piemēram, AS „Rīgas siltums" sniedzis informāciju, ka tam ir 57 904 parādnieki, bet 2012.gadā tiesā par parādu piedziņu celtas tikai 548 prasības. Salīdzinājumam Jelgavā ir 2040 parādnieki, bet tiesā celtas - 676 prasības.

Līdztekus jautājumiem par siltuma ražotāju tarifu līmeni, kuru pamatotību ir jāpārbauda un jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanai komisijai, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tieši energoresursu kopējā patēriņa samazināšana, īstenojot energoefektivitātes pasākumus.

Veicinot energoefektivitāti, mazinot patēriņu, samazinās arī iedzīvotāju izmaksas un mūsu atkarība no importētajiem energoresursiem un dabasgāzes, kas joprojām veido līdz pat 80% centralizētajā siltumapgādē. Pašvaldībām ir pieejama arī valsts atbalsta programma siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, lai samazinātu siltuma zudumus un iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā par siltumu, kas līdz viņiem nemaz nenonāk.

Kategorijas

Kategorijas