Smiltenē - pilsētas posts latvāņi

2011. gada 14. jūnijs 09:08

1852

Smiltene ir viena no tām teju simts pilsētām un novadiem, kur Latvijā izplatījušies latvāņi. Šomēnes uzsākti pirmie darbi, lai mazinātu to ļaunumu, tomēr pēdējo gadu laikā latvāņi vēršas plašumā. Lielākā plantācija Smiltenē vērojama Vecaja parkā, kur augi sasnieguši pat kādas mājas pagalmu

Kāds interneta portāla ziemellatvija.lv lietotājs vērš uzmanību, ka Smiltenes novada domei steidzami vajadzētu domāt par pilsētas postu latvāņiem, kuri izplatās Jaunajā un Vecajā parkā, kā arī ceļmalā, dodoties uz Valkas pusi. Viņaprāt, nepietiek vien ar nopļaušanu, tie jāizrok un jāiznīcina.

Cīņas metode - pļaušana

Smiltenē pēdējo gadu laikā latvāņu izplatību cenšas mazināt, četras reizes gadā tos nopļaujot ar rokas izkapti pašvaldības norādītajās teritorijās, kas iekļautas apstādījumu kopšanas plānā. "Smiltenes NKUP" ainavu tehniķe Baiba Rubene stāsta, ka pirmos pļaušanas darbus uzsāka pagājušajā nedēļā.

Latvāņiem pilsētas teritorijā jābūt nopļautiem līdz jūnija, jūlija, augusta un septembra 20. datumam, to darīs cilvēks, ar kuru noslēgts līgums.

"Iznīcināt latvāņus ir grūti vai pat neiespējami. Esam domājuši un pamēģinājuši arī citas metodes. Vienu gadu miglojām, tas mazliet aizkavēja augšanu, bet neko vairāk. Esmu konsultējusies ar lauksaimniekiem, kā viņi cenšas atrisināt šo problēmu. Viņi nopļauj un uzar, bet pēc tam tos izkaltē. Diemžēl Smiltenē tas ir fiziski neiespējami, jo latvāņi lielākoties ir Abula upes krastos," stāsta B. Rubene.

Ievērojami sarežģītāk

Eksperti atzīst, ka Latvijā latvāņu apkarošana ievērojami sarežģītāka ir ūdens baseinu krasta joslās, grāvmalās, ceļmalās un mežmalās. Šajās vietās ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana nezāļu iznīcināšanai ir ierobežota , kā arī apgrūtinoša ir tehnikas piekļuve. Tas izskaidro arī faktu, kāpēc Smiltenē par vienīgo līdzekli cīņā pret latvāņiem ir izvēlēta pļaušana.

"Mums nav darbinieku, kas pilsētā varētu strādāt ar ļoti stiprām ķimikālijām, nevarētu arī garantēt to, ka ķīmiski apstrādātajos latvāņos kāds cilvēks neiekāptu. Vēl viens no svarīgiem argumentiem ir tas, ka pēc ķīmisko vielu lietošanas nomirs arī visa pārējā dzīvā daba, kas ir apkārt," argumentē ainavu tehniķe.

Galvenais neļaut izziedēt

Pēc pieejamiem literatūras datiem, no viena auga var attīstieties no trīs līdz pat simts tūkstošiem sēklu, kas ienāk augusta beigās vai pat rudens sākumā. Nogatavojušās sēklas ātri atdalās no čemura un piesārņo apkārtni vairāku metru diametrā no latvāņa. Tamdēļ, lai mazinātu latvāņu izplatību, nedrīkst pieļaut to augu ziedēšanu un sēklu veidošanos, tam piekrīt arī B. Rubene.

"Zināms, ka jebkura nezāle ir ļoti dzīvotspējīga, tāpēc mēs katru gadu cenšamies nepieļaut latvāņu izziedēšanu. Mūsu kompetencē ir tikai pilsētas teritorija, tomēr vēlētos, lai arī pagastos risinātu šo problēmu. Piemēram, latvāņi izplatās Smiltenes pagastā pie pilsētas robežas - Vidusezera otra krasta, kā arī pie ābeļdārza. Mazliet ir arī Brantu pagastā un pavisam nedaudz, braucot uz Valmieru.

Sazinoties ar Smiltenes un Brantu pagasta pārvaldes vadītāju Mārīti Treijeri, uzzinājām, ka šogad cīņa pret latvāņiem netiks uzsākta. "Vispirms noskaidrošu, vai Smiltenes pagastā latvāņi izplatās uz privātās vai pašvaldības zemes," paskaidro M. Treijere.

Cer uz atbalstu nākotnē

Cēsu novada Vaives pagasts ir viens no vietām, kur latvāņu izplatība ir vislielākā. Pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna stāsta, ka cīņas metodes ir visdažādākās. Privātie lauksaimniecības zemi uzar un regulāri pļauj, visnepateicīgākās ir grāvmalas, kur pļaušana ir roku darbs. Ir cilvēki, kuri latvāņus ar lāpstu rok ārā un pēc tam tos iznīdē. Iespēju robežās tiek pielietotas ķīmiskās vielas, kuru rezultātā izdevies iznīcināt jaunos latvāņus.

"Visefektīgākais veids cīņā pret latvāņiem ir kombinējot darbus. Žēl tikai, ka strādā desmit saimnieki, bet pa vidu viens neko nedara, līdz ar to paliek invāzijas perēklis. Diemžēl latvāņi izplatās pa upi ar putnu palīdzību," teic Vaives pagasta pārvaldes vadītāja. Viņa ir pārliecināta, ka pašvaldībām būtu jāpiešķir finansiāls atbalsts, lai kopumā veiksmīgāk risinātu problēmu. Šobrīd attieksme no ministrijām ir noraidoša.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenē - pilsētas posts latvāņi

Kategorijas