Mums raksta:Intrigas un reālpolitika

2011. gada 8. jūnijs 09:38

775

Sabiedrības vairākums uzgavilēja Valdim Zatleram par to, ka viņš uzdrošinājās ierosināt nepopulāras Saeimas atlaišanu. Nu jau visiem aizmirsies, ka pirms pusgada daudzi aiz sajūsmas bija gatavi bučot ikvienu no 60 deputātiem, kuri tikuši ievēlēti pirmoreiz. Sak, nu tie maitas reiz dabūjuši vilka pasi...

Krievu dzejnieks Jevtušenko izteicis atziņu, ka dzīvē par vismelnāko velnu kļūst bijušais eņģelis. Tā notiek arī politikā ar pašu dievinātajiem valstsvīriem. Un laikam tā turpināsies vēl ilgi.

Andra Bērziņa uzvaru nodrošināja dažu sīku dvēselīšu atriebības kāre un dažu cilvēku intrigas. Nav pat svarīgi, cik visā jezgā liela loma Lembergam, jo Urbanoviča bataljons sastāv no cilvēkiem ar krievu mužika dvēselīti - sajūtot stipru aizmuguri, aug drosme darīt jebkuras cūcības.

Laikā, kad saskaņiešu īstais līderis Ušakovs ārstējas Vācijā, aug ambīcijas citiem līderiem, lai ķertos vēstures ratam spieķos.

Ja prezidents ievēlēts, tas jāciena kā Latvijas simbols. Bet atcerēsimies Vīķes-Freibergas teikto: ir sperts solis atpakaļ. Valsts prezidentam nav tādu pilnvaru, lai ietekmētu tautas saimniecību, ja neskaita iespēju griezt lentītes.

Mani satrauc Andra Bērziņa uzskati, ka pasaule dzīvo darbaspēka mobilitātes laikmetā, tāpēc it kā nav jāuztraucas par tiem 300 tūkstošiem mūsu pilsoņu, kuri devušies strādāt ārpus dzimtenes. Mazām nācijām šāda vieglprātība nav pieļaujama. Tad jau ievedīsim pusmiljonu strādīgu ķīniešu, un pēc tam ķīniešu valodu pasludināsim par otro vai trešo valsts valodu.

Bet daudz kas būs atkarīgs no prezidenta komandas. Zatleram tāda bija spēcīga.

Visgrūtāk ārstēt ļaužu naivumu

Valdošais noskaņojums sabiedrībā izsakāms īsi - padzīsim slikto Saeimu un ievēlēsim jaunu, kurai jābūt labajai. Visticamāk tomēr, ka ievēlēsim tādu pašu. Nav tik sen, kad dibinājās Pilsoniskā savienība, bet nekas vairāk par sīkpartiju nesanāca.

Štokenbergs ar Pabriku arī cerēja saveidot varenu godīguma partiju, bet visi it kā pieteiktie izcilie darboņi kaut kur pačibēja. Protams, Zatlers tagad var kļūt par konsolidējošo spēku jaunas apvienības radīšanā, un tādā gadījumā viņam ir cerības atgriezties prezidenta krēslā pēc četriem gadiem.

Variantu daudz. Teiksim, līdz referenduma dienai daudziem balsotājiem var pāriet karstumi, redzot reālo situāciju. Ja tiekam līdz jaunas Saeimas vēlēšanām, tad savas pozīcijas var nostiprināt politiski pretējie poli - nacionālais bloks no vienas puses un krievus pārstāvošie spēki.

Viena no emocijas sakāpinājušām dīvainībām ir dažu politiķu pasludināšana par oligarhiem. Tiesa, Lembergs, kuru ne Juta Strīķe, ne vesels bataljons prokuroru nav spējīgi apklusināt, šoreiz savu ietekmi parādījis pārliecinoši. Bet man nav saprotams, kāpēc par oligarhiem tiek uzskatīti vien trīs latviešu bāleliņi.

Citu valstu tiesas gan interesējas te par Stepanovu, te Meroni tumšajiem darbiem. Cittautieši mūsu valstī var gan blēdīties, gan pasūtīt politisko mūziku, un neviens gailis nedzied pakaļ. Un arī tas nekas, ka svensonu pārvaldītās bankas pusi Latvijas padarījušas par parādu vergiem. Starp citu, daudz pieminētie ārvalstu investori, sevišķi no Krievijas, Latvijā gandrīz necenšas radīt jaunas ražotnes, viņu interesēs ir tikai gatavu rūpnīcu vai banku pārpirkšana.

Tiem, kas svēti tic, ka iespējams ievēlēt pavisam godīgu Saeimu, kas būtu visiem pa prātam, tad atļaušos ironizēt, jo Brīvdabas muzejā jau esot izgrebta trīspudu tilpuma karote. Ne vienam vien noderēs.

Alternatīvās domāšanas sindroms

Mūsu sabiedrībā visskaļākie ir tie protestētāji, kuriem piedienas profesora Šadurska ironija par alternatīvo domāšanas veidu. Sabiedriski aktīvi cilvēki tiek sadalīti pareizajos (uz laiku) un nepareizajos.

Ja cilvēks kādam šķiet nepareizs, tad viņš vispār nav tiesīgs paust pareizas domas. Šos vārdus esmu spiests veltīt valcēnietei A. Rukai, kura "Ziemeļlatvijā" publicējusi zākājošu rakstu par Ventu Kraukli un viņa nodomiem. Tiesa, pēc avīzes izklāstītās versijas man Venta plāni īsti skaidri nav, bet tāpēc taču nav jānoliedz pilnīgi viss, ko šis cilvēks darījis Valkas labā vairāk nekā divdesmit gadu garumā - sākot ar Tautas frontes dibināšanu un vadīšanu.

Un vajadzētu vismaz novērtēt to, ar kādām pūlēm Valkā tika rekonstruēts stadions, kāda pretestība bija jāpārvar, lai taptu ģimnāzijas sporta zāle. Un kultūras nama rekonstrukcija, mūzikas skolas izbūve arī sākās laikā, kad pilsētas domi vadīja Vents Krauklis un Unda Ozoliņa.

Arī tagad būvētajam apvedceļam sākums tapa tolaik, jo galvenais nav pati būvniecība, bet līdzekļu piesaiste un saskaņošana visos septiņdesmit septiņos birokrātijas līmeņos. Mūsdienās netiek turpināta vienīgi ideja par starptautisko augstskolu. Protams, tagad novada domei jāstrādā krīzes apstākļos, tāpēc nevienam neko nepārmetu.

Nav cilvēka, kuram nepiemistu trūkumi, kurš nekļūdītos. Bet, kas attiecas uz Valku, tad es jau esmu rakstījis par ne visai racionālu līdzekļu izlietošanu, labiekārtojot Pedeles krastus. Bet galu galā šos jautājumus lemj speciālisti. Bet speciālistiem maz rūp naudas ekonomija, vairāk tiek domāts par "naudas apgūšanu".

Liekas, tā noticis arī ar Zāģezera avotiņu, kur monumentālā siena nosprostojusi gruntsūdeņu plūsmu, tāpēc šie piesārņotie ūdeņi tagad izplūst kopā ar dziļo slāņu ūdeni. Ir divas iespējas - vai nu ūdens ņemšanas "truba" jāiedziļina dziļāk smilšakmens slāņos, vai arī jāierīko drenāža gruntsūdeņu aizvirzīšanai. Un nevajag kļūdās vainot kādus mistiskus spēkus.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mums raksta:Intrigas un reālpolitika

Kategorijas