Izvirzījuši mērķi apvienot medniekus

2011. gada 7. jūnijs 10:23

2594

Beidzot tas ir noticis - savulaik domubiedrus apvienojošai organizācijai Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrība radusies idejas pārmantotāja - Latvijas Mednieku savienība.

"Latvijā ir apvienojušies aptuveni 4000 mednieku, lai izveidotu sabiedrisko organizāciju - Latvijas Mednieku savienība (LMS). Doma par šādu kopīgu organizāciju gaisā virmoja jau kādus četrus piecus gadus," mednieku iniciatīvu atklāj LMS Nacionālās padomes priekšsēdētājs Vilnis Jaunzems.

Vēlme darboties saglabājāsViņš secina, ka nepieciešamība pēc šādas organizācijas bija jaušama, kopš Latvijā beidza pastāvēt "vecā labā Mednieku un makšķernieku biedrība, kura apvienoja praktiski visus medniekus". Lai arī toreiz ātri vien izveidojās Latvijas Mednieku asociācija, tajā biedri lielā daudzumā neiesaistījas, kaut vēlme darboties saglabājās lielā daļā mednieku.

"Tā sākām "vilkt maisam galu kopā". Pagājušā gada rudenī Saldū notika šaušanas sacensības, kurās piedalījās mednieki. Tur šaurā pulciņā pieņēmām lēmumu, ka sāksim sagatavošanas darbus, lai dibinātu šādu organizāciju," stāsta V. Jaunzems.

Pēc medību sezonas janvārī sanāca kopā dibināšanas sagatavošanas iniciatīvas grupa un uzrakstīja aicinājumu visiem Latvijas medniekiem. Bija plānots, ka dibināšanas kongress varētu notikt pēc kādiem četriem mēnešiem maija beigās. Līdz tam norisinājās nopietns sagatavošanās darbs, tapa statūtu projekts un noslēgumā tika sasaukts kongress.

Tajā piedalījās 145 pārstāvji no dažādiem mednieku formējumiem. Daži bija sūtījuši kluba vadītājus, citi - pilnvarojuši kādu no kluba biedriem.

Darīs praktiski visuVaicāts, cik liela būs biedru nauda jaunajā organizācijā, priekšsēdētājs paskaidro, ka pirmajā gadā tā nav paredzēta, tāpat nav iestāšanās maksas.

"Tomēr, iespējams, ka nākamajā gadā maksājums būs jāveic, mēs turpināsim domāt un meklēt risinājumus. Mums biedru nauda vispār nebūtu vajadzīga, bet, lai šī organizācija varētu pilnvērtīgi darboties, ir jābūt cilvēkam, kurš strādātu katru dienu un, protams, viņam par to nepieciešams atalgojums," uzskata V. Jaunzems.

Kādi būs ieguvumi ierindas medniekam no šīs jaunveidotās organizācijas? Vērojot ārvalstu kolēģu pieredzi, var salīdzināt. Norvēģijā un Zviedrijā šādas organizācijas jau ir vairāk nekā 100 gadu. Tur mednieki darbojas kopīgi, domā par saviem aroda brāļiem, visa veida medniecības attīstību, vienojas par mednieku kopējām lietām. Arī Latvijas medniekiem būs iespēja rīkoties līdzīgi.

"Vienmēr tiek jautāts, kas ir organizācijas mērķis, ko jūs darīsiet? Mēs darīsim praktiski visu un darbosimies visās jomās, kas skar mednieku ikdienu. Pašlaik būtiskākie lauku mednieku interesējoši jautājumi varētu būt medību iecirkņu ārējo robežu un likumdošanas par attiecībām ar privāto zemju un mežu īpašniekiem sakārtošana," - tā līderis.

Aktivitātes ir jāveic tuvāk medniekiemAtskatoties pagātnes pieredzē, loģiski rodas jautājums, kādi ir LMS plāni attiecībā pret makšķerniekiem? "Tuvākajās dienās noteikti mēs neapvienosimies," pasmaida V. Jaunzems. Tomēr par to, kā būs nākotnē, viņš pagaidām neizsaka prognozes, bet pieļauj, ka viss ir iespējams.

Piemēram, Norvēģijā tieši tā noticis. Mednieki un makšķernieki darbojušies atsevišķi, bet tagad abas organizācijas ir kopā un strādā ļoti labi. Darbojas viens otru papildinot.

Jaundibinātā LMS sastāv no apakšvienībām - šīs struktūrvienības ir reģionālās padomes. Visa Latvija ir sadalīta 10 reģionos. Dibināšanas sapulcē katram reģionam ir ievēlēts struktūrvienības priekšsēdētājs un vietnieks. Šiem cilvēkiem tuvākajā laikā ir jāizveido pilna reģionālā padome. Tās locekļi ir vietējo nodaļu priekšsēdētāji un vietnieki. Vietējās nodaļas ir vienas mežniecības teritorijās esošie mednieku formējumi.

"Visas aktivitātes ir jāveic tuvāk medniekiem, nevis kaut kādā centrā, kur sanāk kaut kas kopā un runā visu vārdā. Mūsu iecere ir apvienot visus medniekus un mēģināt iekustināt sastrādāšanās mehānismu," skaidro V. Jauzems.

Nacionālā padome ir ievēlēta, tās katrs loceklis ir no cita reģiona un to ievēlēja nevis viss sapulces kopums, bet katru vadītāju vēlēja konkrētā reģiona mednieku formējumu pārstāvji, kas bija ieradušies no šī reģiona.

Darbs pie biedru piesaistīšanasJaundibinātās organizācijas viens no galvenajiem un pirmajiem darbiem ir apvienot visus Latvijas medniekus. Pašlaik tā pulcē nepilnu piekto daļu. Šis darbs jāturpina. Būtu vēlams, ka skaits sasniegtu 50 procentus un vairāk, tad šī organizācija būtu pilnvērtīga.

Tas nozīmē, ka reģionu vadītājiem jāturpina darbs pie jaunu mednieku klubu un individuālo biedru piesaistīšanas. "Sākumā bija plānots, ka jaunus biedrus uzņems nacionālā padome, bet kongresa laikā grozījām statūtu projektu un apstiprinājām jaunu ierakstu, ka biedrus uzņems tā institūcija, kas ir tuvāk medniekiem un kas viens otru pazīst - tātad reģionu padomes," informē priekšsēdētājs.

Uz savu otro sēdi nacionālā padome pulcējās 6. jūnijā Siguldā. Tajā bija jāieceļ Latvijas Mednieku savienības valde. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem būs atrast cilvēku, kuram būs jāuzņemas ikdienas organizatoriskais darbs, par kuru pagaidām nav iespējams maksāt atalgojumu. Tomēr sarunu V. Jaunzems nobeidz optimistiski, jo uzskata, ka visas problēmas ir risināmas.

"Tās nav jārisina vienam vai diviem cilvēkiem, mūsu jau ir ļoti daudz, un tas ļauj cerēt uz pozitīvu rezultātu," secina priekšsēdētājs.

UZZIŅAINacionālās padomes sastāvu veido

desmit reģionālo padomju priekšsēdētāji

Māris Bērziņš (Dienvidkurzemes reģions)Māris Bondars (Sēlijas reģions)Arnis Trubiņš (Dienvidlatgales reģions)Vilnis Jaunzems (Ziemeļvidzemes reģions)Juris Buškevics (Zemgales reģions)Guntars Šēnbergs (Madonas reģions)Viktors Reblis (Austrumlatgales reģions)Ivars Lodiņš (Ziemeļkurzemes reģions)Modris Kalvāns (Rīgas reģions)Bruno Kreicis (Ziemeļaustrumu reģions).Nacionālās padomes priekšsēdētājs - Vilnis JaunzemsNacionālās padomes priekšsēdētāja vietnieks - Māris Bondars Foto: Didzis Pakalns, žurnāls "Medības. Makšķerēšana. Daba" (MMD)

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izvirzījuši mērķi apvienot medniekus

Kategorijas