Dienas ir piepildītas un nemēdz tā būt, ka kādreiz trūktu darba

2011. gada 3. jūnijs 12:46

3114

Dienas ir piepildītas un nemēdz tā būt, ka kādreiz trūktu darba

Zemnieku saimniecības "Irbītes" īpašnieks Rihards Circenis mani laipni sagaida "Jaunstrūku" pagalmā. Šajā būvju kompleksā atrodas viņa birojs, no kurienes tiek vadītas visas lietas, tā sakot, kā komandtiltiņš uz kuģa.

Tur arī rīta pusē saimnieks kārto visas darīšanas. Pagalmā valda liela rosība - brigāde vīru rekonstruē vecu šķūni, kas kādreiz bija lopbarības gatavošanas cehs. Tagad tas pārtop par modernu graudu vai rapša sēklas glabātuvi.

Tiek līdzi visam jaunajam"Viss ir jāsaplāno. Cik tad ir atlicis līdz ziemas rapša novākšanai. Tas ir tikai pusotrs mēnesis," prāto saimnieks, kurš šogad rūpējas par ražu 1105 hektāros. Ar ziemas un vasaras rapsi apsēts 290 hektāru. Pārējais lielākoties atvēlēts ziemas un vasaras kviešiem. Vēl tīrumos aug mieži un pavisam nedaudz auzu.

R. Circenis jau otro gadu neaudzē rudzus. Tas tāpēc, ka lielajā kombainēšanas, kaltēšanas un glabāšanas sistēmā nedaudz graudu paliek un sajaucas ar kviešiem. Pārdodot klientam tīru kviešu sēklu, var rasties nepatīkama situācija, tāpēc ir racionālāk šo kultūru izslēgt. Zemnieki tiešos līgumus ar pārstrādātājiem neslēdz. Tāda sistēma pēdējos gados ir izveidojusies, ka audzētājs slēdz līgumus tikai ar uzpircēju.

Jautāts, par jaunumiem saimniecībā, R. Circenis atbild, ka nekā īpaša nav, mainās un pilnveidojas vien tehnoloģijas. Šogad saimniecībā ir ienācis jaudīgāks traktors. Jau otro gadu "Irbītēs" izmanto sešmetrīgo "Amazon" sējmašīnu, kas ir ļoti kvalitatīva un dienā ar šo agregātu var apsēt 60 hektāru. Ar iepriekšējo - uz pusi mazāk.

Saimnieks atzīst, ka paspēj izsekot modernākajām tehnoloģijām un nepieciešamāko iegādāties. Piemēram, šajā sezonā graudus novāks nevis ar trumuļa tipa, bet rotortipa kombainu. Tas mazāk traumē graudus. Jo īpaši nozīmīgi tas ir sēklas graudiem. Katru gadu kaut kas jauns parādās arī augu aizsardzības līdzekļu jomā, kas palīdz novērst slimības un neļauj augt nezālēm.

Darbs jāpadara skaisti"Irbītēs" mācās un gūst pieredzi arī daudzi citi zemnieki. Katru gadu saimniecībā notiek Lauku dienas. Šogad tās būs 6. jūlijā un atbrauks visi, kas interesējas par jaunāko graudu audzēšanā, par dažādu šķirņu izvēles lietām, par sēšanas, mēslošanas, zemes kaļķošanas un ražas novākšanas tehnoloģijām.

R. Circenis lepojas, ka tagad saimniecībā ir iegādāts savs kaļķošanas agregāts. Katru gadu notiek arī augsnes dziļirdināšana, kas nodrošina labāku mitruma cirkulāciju. "Gribu vai ne, taču arī vecam cilvēkam ir jāmācās," smaida saimnieks.

Jautāts, kas ir tas dzenulis, kurš arī cienījamā vecumā liek aktīvi darboties, R. Circenis atbild, ka pilnībā piekrīt Jura Neikena dzejas rindām: "Vai tavs mūžs, kam lieti der, to vis neteic ilgie gadi. Viens tas brītiņš dārgi sver, ko ar labiem darbiem vadi." "Vai jauns, vai vecs, ja labu darbu dari, gan sabiedrībai, gan pašam ir gandarījums," komentē zemkopis. Viņš atzīst, ka nevainojami sakoptie lauki Trikātā arī dod gandarījumu, un piebilst, ka darbam jābūt ne tikai padarītam, bet skaisti padarītam.

Senā baltu svētvieta ir sakoptaR. Circenis skolā sāka mācīties 1938. gadā. Aprunājoties ar mazbērniem, viņš cenšas uzzināt, kas tagad skolā ir galvenais, kādus priekšmetus māca 4. klasē. Jautāti, vai tagad ir tāds priekšmets kā dzimtenes mācība, ko vectēvs apguvis skolā, bērni atbild noliedzoši.

"Nebija jau tur nekādu augsto matēriju, taču mīlēt ainavas sakoptības lietas mūs iemācīja, un man tas ir asinīs kopš bērnības," atklāj saimnieks. Nupat būs 20 sezonas, kopš Trikātā ekonomikas zinātņu doktora R. Circeņa graudaugu lauki ir priekšzīmīgi sakopti, taču viņu vides sakoptība interesē plašāk. Nākamnedēļ paredzēts appļaut ceļmalas, kas viņa laukus gan tieši neskar.

Pirms 10 gadiem viņš nopirka Atpiļu īpašumu, kas ir sena kulta vieta. Tagad cilvēki, kuri tur vairākus gadus nav bijuši, to vietu nepazīst. "Vai tas nedod gandarījumu, ka senā baltu svētvieta redzama kultūras acīm? Kulta akmens, akmeņu krāvumi, debess un zemes akmeņu salikumi, dīķi un senais ozols redzams kā viens veselums. Agrāk tur bija atkritumu izgāztuve. Man šī sakoptā vieta dod gandarījumu.

Ar atbildes žestu piebaldzēniemNupat par R. Circeņa naudu ir izveidots atklāts piemineklis Jānim Austriņam un piemiņas plāksnes tuviniekiem. Pieminekļa tapšanas vēsture ir interesanta. R. Circenim pieder "Kalnalībieši", kur dzimis un bērnību pavadījis apkārtnē pazīstamais ārsts Kārlis Lībietis.

Viņš ir ļoti attāls radinieks R. Circenim pa sievas līniju. Lielāko mūža daļu K. Lībietis nostrādāja Jaunpiebalgā, kur apkalpoja piecus pagastus, un 1904. gadā ir apbedīts Jaunpiebalgas kapos. Viņa kapu piebaldzēni kopj joprojām un dakterim ir uzcēluši pieminekli.

Piebaldzēns J. Austriņš Jaunvāles pagastā vienā no draudzes skolām nostrādāja 36 gadus, bija aktīvs sabiedrisks darbinieks, dzejnieks, aprakstnieks un diriģents. Viņš ir apglabāts Trikātas kapos. Kā atbildes žestu piebaldzēniem par Lībieša kapu sakopšanu R. Circenis par savu pienākumu uzskatīja uzcelt pieminekli jaunlatvietim J. Austriņam Trikātā.

Būs piemineklis TālivaldimViņš ir iesaistījies vienā vēl vērienīgākā projektā. Pēc Jāņa Lejiņa triloģijas "Zīmogs sarkanā vaskā" iznākšanas, to izlasot un nopietni pārdomājot, R. Circenim pērn radās iecere par pieminekļa uzcelšanu ķēniņam Tālivaldim. Viņš un Tālava ir nešķirami jēdzieni. R. Circenis šajā projektā vēlas iesaistīt plašāku sabiedrību. To atbalsta arī Beverīnas novada dome un bijušās Tālavas zemes pašvaldības arī ir piekritušas palīdzēt.

Tēlnieks būs Andris Vārpa, kuram Rīgā ir daudz darbu parkos un skvēros, - Armisteda ģimenes piemineklis pie Bastejkalna, Irbītes piemineklis pie Dailes teātra, darbs, veltīts Padegam Vērmaņdārzā, un citi. Jau ir izveidotas pieminekļa skices, tā modelis un pasūtītas nepieciešamās sagataves, lai līdz septembra beigām darbu paveiktu. Piemineklis būs kalts Latvijas granītā. Domājams, ka saieta namā Trikātā būs ekspozīcija par seno Tālavu ar dažādiem vēsturiskiem faktiem.

Mecenāts jau gaida, kad septembrī Tālivalža pieminekļa atklāšanā dziedās koris "Tēvzeme". Uz pieminekļa kalšanas laiku Trikātā ieradīsies arī rakstnieks J. Lejiņš. Viņš Tālivaldim uzcēla literāru pieminekli, taču arī tēlniekam ir nozīmīgas rakstnieka domas. "Man rūp, lai līdzās rapsim būtu paveikti arī citi darbi kultūrvēstures laukā," atzīst zemkopis. Viņš cer, ka arī šogad būs kāda peļņa no izaudzētā un daļu no tās varēs atvēlēt kādam sirds kultūrprojektam.

Jārunā tautai saprotamā valodāPašlaik Latvijā ļoti vārās politisko peripetiju katls. Par to savs spriedums ir arī R. Circenim. "Es gaidu to pašu iznākumu, ko gaida sabiedrības vairākums - godīgumu, kā mūsu politiķiem tik ļoti pietrūkst. Daudzi no viņiem neprot runāt tautai saprotamā valodā. Ja to neprot, tad viņš ir nevis politiķis, bet politikānis, kam primārais ir savu, kādas grupas savtīgas intereses.

Tas neizskatījās diži labi, kad, Kārlim Ulmanim kaut kur ejot, viņam priekšā kaisīja ziedus, bet, kad viņš runāja ar tautu, ar zemniekiem, viņu saprata visi. Tā diena, kad Zatlers nosauca lietas īstajā vārdā, ir robežšķirtne. Ir nozīmīgi, ar kādu saturu valsts dzīvi piepildīs turpmāk tie, kurus ievēlēsim septembrī. Šī ir nopietna viela pārdomām," nešaubās R. Circenis.

Ikvienam aktīvam cilvēkam nepieciešama arī atpūta. "Irbīšu" saimniekam tā ir Latvijas apskatīšana, kādas teātra izrādes noskatīšanās Valmierā. Šomēnes piecas dienas viņš būs Somijā un Igaunijā, lai redzētu Eiropas kultūras galvaspilsētas Turku un Tallinu.

Kad pēc smagas darba dienas zemnieks jūtas paguris, viņš dodas uz "Atpiļiem", kur pasēž uz lielā akmens un izstaigājas. Pat neliela vides maiņa arī ir atpūta. R. Circenis atzīst, ka nav makšķernieks, taču ūdens ļoti patīk. Savs laiks jāatvēl gan profesionālās, gan daiļliteratūras un periodikas lasīšanai. Viņa dienas ir piepildītas un nemēdz tā būt, ka kādā dienā trūktu darba.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dienas ir piepildītas un nemēdz tā būt, ka kādreiz trūktu darba

Kategorijas