Bezdarbība, pārgalvība un vēlme pašapliecināties

2011. gada 2. jūnijs 07:48

2803

Bezdarbība, pārgalvība un vēlme pašapliecināties

Neapdomīga un alkohola reibumā notikusi peldēšanās pērn paņēma 236 cilvēku dzīvību, savukārt VUGD no ūdenstilpēm izcēla astoņu bērnu mirstīgās atliekas

Siltais vasaras laiks nav iedomājams bez atpūtas pie ūdens, bet diemžēl tas ik gadu atņem dzīvību vairākiem simtiem cilvēku. Sākoties brīvlaikam "Ziemeļlatvija", operatīvie dienesti un arī pedagogi aicina vecākus īpaši parūpēties par savu bērnu drošību un mazināt iespējamo traumu un negadījumu riskus aktīvās atpūtas laikā. Kaut arī pamatizglītības standarts sporta stundu obligātajā saturā iekļauj peldēšanu, bet vidējā izglītībā tas ir viens no izvēles sporta veidiem, bērnu un jauniešu peldētprasme nav augsta. Bijušā Valkas rajona teritorijā reti kurā izglītības iestādē skolēniem notiek peldēšanas nodarbības. Iemesli ir vairāki - nav baseinu, tuvumā neatrodas piemērotas ūdenstilpes, kur šīs nodarbības pasniegt, kā arī nav finanšu līdzekļu, lai aizbrauktu līdz tuvākajam baseinam.

Viens no būtiskākiem iemesliem, kāpēc, neskatoties uz daudzajiem brīdinājumiem un pieejamo informatīvo materiālu par pareizu un drošu peldēšanu, ik gadu notiek nelaimes, ir bezdarbība, pārgalvība un vēlme pašapliecināties. Tam piekrīt arī Smiltenes tehnikuma un Bilskas pamatskolas sporta skolotājs Leons Peļņa, kurš uzskata, ka skolās būtu ļoti vēlamas un nepieciešamas peldēšanas nodarbības.

L. Peļņa par sporta skolotāju strādā jau 31. gadu. Mācījis skolēnus gan Rīgā, gan tagad Smiltenē un Bilskā. Viņš atzīst, ka šobrīd skolēnu peldētprasme ir zemāka nekā pirms divdesmit trīsdesmit gadiem, kad peldēt pratis teju katrs skolēns.

"Savulaik ar Smiltenes tehnikuma audzēkņiem braucām mācīties peldēt uz baseinu Priekuļos vai Valmierā. Bijām jau nosprieduši, ka jaunajā baseinā Smiltenē reizi nedēļā varētu aizvadīt nodarbības, arī finansējums tam bija paredzēts, tomēr baseinu neuzcēla.

Šobrīd mācību plānā iekļautas sešas peldēšanas nodarbības. Ja ir labvēlīgi laika apstākļi, tad tās ik gadu jūnijā notiek Tepera ezerā. Pērn izpalika, jo ūdens temperatūra bija pārāk zema. Vēl grūti spriest, vai šogad tas izdosies," saka sporta skolotājs.

Daudzu gadu garumā radot iespējas skolēniem apgūt un padziļināt peldēšanas iemaņas, L. Peļņa pārliecinājies, ka iegūtās zināšanas un praktiskās iemaņas nav veltas. "Gandrīz visi tie audzēkņi, kuri ir lasījuši par peldēšanas noteikumiem un apmeklējuši nodarbības, zina, kā sevi nepakļaut briesmām ūdenī un tā tuvumā.

Tehnikumā sportu pasniedzam trīs skolotāji un peldēšanas nodarbībās gan iemācām audzēkņiem peldēt, gan pārbaudām viņa prasmes. Iesākumā ir jāsāk ar pavisam elementārām lietām, kā pārvarēt bailes no ūdens, kā noturēties virs ūdens, pareizi kustinot kājas un rokas. Peldēt ir noteikti jāiemācās, jo mēs nekad nevaram zināt, kas notiks, atrodoties laivā vai uz kuģa. Kāja var paslīdēt arī stāvot uz laipas," aizdomāties liek L. Peļņa.

Ja kursā ir ap 25 audzēkņiem, tad vidēji pieci neprot peldēt, bet aptuveni pusei iemaņas ir labas. Viena no problēmām, ar ko nākas sastapties, ir tā, ka jaunieši var nopeldēt tikai nelielu attālumu. Skolotāja prakse liecina, ka šādos gadījumos sākas lielākās problēmas.

Pusaudžu un jauniešu kompānijās vērojams bara instinkts un pārgalvība, kam nereti ir bēdīgs un pat letāls iznākums. Ir gadījumi, kad skolēnam kauns atzīt, ka viņš neprot peldēt. "Savulaik Rīgā pavadīju skolēnus uz baseinu. Iepriekš viņiem vaicāju, vai ir kāds, kurš neprot peldēt.

Visi atbildēja noraidoši. Brīdī, kad zēni nokļuva baseina dziļākajā vietā, viens no viņiem uzreiz pagāja zem ūdens un tā vairākas reizes. Puisi izdevās glābt, bet nekad nedrīkst melot par savām spējām un iemaņām," uzmanību vērš L. Peļņa. Viņš aicina arī vecākus nerīkoties neapdomīgi un neapgalvot, ka bērns var iemācīties peldēt, iemetot viņu ūdenī. Tā nebūt nav.

Mediķi un bērnu tiesību aizstāvji ar mediju starpniecību lūdz pieaugušos atcerēties, ka bērni mācās nevis no teorijas grāmatām, bet no saviem tuviniekiem. "Vienmēr ar savu rīcību pats rādiet pareizu piemēru un tādā veidā māciet bērnam, kā pareizi uzvesties un parūpēties par drošību," teic Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina vecākus pārrunāt ar saviem bērniem drošības jautājums, ir svarīgi arī uzsvērt, ka droša atpūta arī ir interesanta un jautra.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele iesaka:Peldvietas ir jāizvēlas pareizi! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atcerieties, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams, ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Nepeldiet nepazīstamās vietās!

Ejot peldēties, ņemiet līdzi draugu! Ja būsiet viens un uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu palīdzēt. Pirms peldēšanās brīdiniet savus draugus, ka neprotat peldēt. Nepārvērtējiet savus spēkus!

Ja vizināsieties ar laivu, katamarānu vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti!

Nepazīstamā vietā uzreiz neleciet ūdenī! Vispirms pārliecinieties, ka ūdenstilpe ir pietiekami dziļa vai tās gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt savainojumus.

Ja esiet pārkarsis saulē, ūdenī ejiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji. Ja iekļūstiet straumē, saglabājiet mieru, peldiet pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam. Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nepeldiet tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var to iepūst dziļumā.

Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt "Palīgā! Slīkstu!", jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs jums nepievērsīs uzmanību.

Slīkstoša drauga glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Bezdarbība, pārgalvība un vēlme pašapliecināties

Kategorijas