Jaunieši zaļi domāt mācās Norvēģijā

2011. gada 20. maijs 15:18

2063

Latvijai ir ko mācīties no norvēģiem attieksmē pret apkārtējo vidi un ekoloģisko problēmu risināšanu, secina Smiltenes Centra vidusskolas skolēni.

Pateicoties Ziemeļvalstu skolu sadarbības projektam "Nordplus Junior", 18 jaunieši sešas dienas viesojās pie vienaudžiem Norvēģijā un diskutēja par problēmām ekoloģijā.

Mudina dzīvot ārpus pilsētāmSmiltenes jauniešus un viņu skolotājas Līgu Krūmiņu-Krīgeri un Gundegu Upenieci uzņēma Valles lauksaimniecības skola, rādot un stāstot, kā norvēģi cenšas saudzēt vidi, kurā dzīvo.

Ja Latvija tiecas ieviest jaunas tehnoloģijas, tad Norvēģija cenšas pāriet atpakaļ uz vecajām vērtībām un mudina savus iedzīvotājus dzīvot ārpus pilsētām, kalnos, pēc ziemeļzemē redzētā secina Centra vidusskolas skolnieks Roberts Gailums.

Arī skolēni ievērojuši, ka Latvijā notiek pretējs process, - eksperti dzīvi viensētās saistībā ar lauku infrastruktūras uzturēšanu vērtē kā dārgu un nākotni saredz iedzīvotāju koncentrācijā pilsētās.

"Norvēģi atkal grib, lai cilvēki dzīvotu arī kalnos, nevis visi tiektos uz pilsētām. Tam viņi rada labvēlīgus apstākļus, piemēram, vairāk maksā par pienu, ja saimniecība atrodas tālāk no pilsētas, augstāk kalnos," stāsta Roberts.

Šis divpusējais projekts starp smilteniešiem un Valles lauksaimniecības skolu Norvēģijā aptver ar ekoloģiju saistītas tēmas, informē Smiltenes Centra vidusskolas skolotāja un "Nordplus Junior" koordinatore skolā Līga Krūmiņa-Krīgere.

Pērn rudenī Centra vidusskola uzņēma draugus no Valles skolas, bet tagad 10. un 11. klases skolēni devās pie viņiem atbildes vizītē. Vairākums no 20 cilvēku lielās delegācijas Norvēģijā bija pirmo reizi.

Pat komposts nedrīkst smirdētAptaujātie skolēni Emīls Kalējs, Zane Ošiņa un Marija Janneke Strazdiņa atzīst, ka Norvēģija ir attīstīta valsts un ļoti rūpējas par apkārtējo vidi. Viņi saudzē to pat no trokšņu, smaržu un smaku piesārņojuma, līdz kam Latvijā vēl tālu, spriež jaunieši un viņu skolotājas.

Piemēram, "Ziemeļlatvija" vairākkārt uzklausījusi iedzīvotāju sūdzības gan par kvēpiem no uzņēmumu katlumāju dūmeņiem, gan par smaku no laukiem, uz kuriem uzvesti cūku mēsli.

"Norvēģijā, pat ierīkojot kompostu privātajā mājā, jāgādā, lai kaimiņi nesaož nekādu smaku. Citus ar tādām lietām šajā valstī nedrīkst apgrūtināt. Tur rūpnīcās ir speciāli darbinieki, kuri atbild, lai neparādītos nekādi trokšņi, smaka vai dūmi," stāsta skolotāja G. Upeniece.

Jaunieši uzteic arī norvēģu attieksmi pret sadzīves atkritumu šķirošanu, kas Norvēģijā esot noteikta ar likumu. "Pie mums Latvijā atkritumus šķiro brīvprātīgi, bet beigās visu tāpat sagāž kopā," spriež skolēni.Tagad projekts "Nordplus Junior" Centra vidusskolā noslēdzies, bet jau saņemts norvēģu draugu uzaicinājums projektu konkursā piedalīties atkārtoti.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jaunieši zaļi domāt mācās Norvēģijā

Kategorijas