Mūzikas skolas jūtas apdraudētas un domā, kā nesagraut līdz šim būvēto sistēmu

2011. gada 9. maijs 08:22

1771

Mūzikas skolas jūtas apdraudētas un domā, kā nesagraut līdz šim būvēto sistēmu

Kā domā J. Cimzes mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs, skolas jubilejas iedalāmas divos posmos - kas paveikts līdz tai un kas notiks pēc tam.

Jubileja ir atskatīšanās un jaunu plānu kalšanas mirklis. Diemžēl plānotā muzikālās izglītības reforma Latvijā rada vairāk bažu un neziņas nekā vieš cerības šo sistēmu noturēt vismaz pašreizējā kvalitātē. Lai gan nekādas jubilejas svinības šogad nenotika, skolas administrācija ir pateicīga visiem pedagogiem, kuri strādā ar sirdsapziņu, savas varēšanas un spēju robežās.

Kārķu projekts ir veiksmīgsSkolā ir īstenojusies sena ideja, ka mācību gada laikā vismaz vienu reizi katram bērnam jāuzstājas skatītāju priekšā, lai viņš sevi parādītu vismaz vecākiem un draugiem. To visvairāk ir sekmējušas tradicionālās muzikālās trešdienas. Savukārt pirmajā semestrī tie ir adventes koncerti. "Vismaz šajās reizes vecāki redz savu bērnu reālā darbībā. Agrāk ne reti tēvs skolā pirmoreiz ieradās uz bērna izlaiduma svinībām. Nu vairs tā nav," smaida direktora vietnieks Raimonds Reinholds.

Skolas saimei daudz dod arī sadarbība ar Valgas un Radvilišķu mūzikas skolu Lietuvā. Visiem ir viena rūpe. Katra valsts muzikālajā izglītībā iet savu ceļu, tāpēc ir interesanti vērot, kurp šis ceļš ved. Sadarbība vienmēr ir bijusi svētīga un, domājams, ka tā turpināsies.

Viens no veiksmīgākajiem skolas beidzamo gadu projektiem ir filiāles atvēršana Kārķos. Tas ir izdevies, pateicoties gan pagasta pārvaldei, gan pamatskolai un jo īpaši tās direktorei Vallijai Ābelei. "Aizbraucot tur uz kādiem mācību vai atklātajiem koncertiem, tik ļoti jūtams, ka direktore deg par jaunajiem mūziķiem.

Un panākumi ir acīmredzami - bērni sekmīgi uzstājas daudzos konkursos un arī Cimzes skolas vārdu nes tālu aiz novada robežām. Skolēni mācās gan mākslas vidusskolā, gan Mūzikas akadēmijā, kā Guna Jegorova," stāsta G. Freibergs. Diemžēl ar citiem apkārtējiem pagastiem šāda saikne nav izveidojusies.

Skolai ir savas zvaigznītesR. Reinholds uzskata, ka skolai ir raksturīga ļoti aktīva koncertdzīve. "Mūsu skola ir tāda kā maza filharmonija novada ietvaros. Bija laiks, kad klausījāmies augstas klases profesionāļus, nu ekonomiskā situācija ir cita un iztiekam pašu spēkiem. Domāju gan, ka iedzīvotāju interese par koncertiem varētu būt lielāka, jo īpaši no inteliģences aprindām," pauž R. Reinholds.

Mūzikas skolas bērni šomēnes koncertēs bērnudārzā "Pasaciņa", Ozolu skolā, Lugažu muižā un, iespējams, arī citviet. Daudzi skolēni šajos pasākumos iesaistās ar lielu interesi.

Labs rādītājs skolas aktivitātēm ir Cimzes dienas, kuras notikušas jau 32. reizi. "Varbūt sarīkoto koncertu visas nedēļas garumā ir pārlieku daudz, lai uzturētu klausītāju interesi pilsētā, taču mums pašiem šie koncerti šķiet pievilcīgi. Jo īpaši to vēlos sacīt par Jauno zvaigznīšu koncertu, kurš tagad Cimzes dienās notiek ik pēc diviem gadiem. Tāds paredzēts arī nākamajā mācību gadā," stāsta skolas direktors. Valka ir maza pilsētiņa, taču jaunās zvaigznītes te ierodas labprāt.

Protams, organizatoriem ir jārada tādi apstākļi, lai te viņām būtu pārdzīvojums. Atbraucot uz Valku, jaunajiem mūziķiem ir iespējas spēlēt divās valstīs. Līdz šim ir bijuši seši šādi festivāli un no dalībniekiem uzklausītas vislabākās atsauksmes un saņemtas daudzas pateicības vēstules.

Jautāts, cik Cimzes mūzikas skolā pašlaik ir tādu audzēkņu, kurus var uzskatīt par zvaigznītēm, G. Freibergs atbild, ka uz starptautiskiem konkursiem kaimiņvalstīs gatavi doties vairāki audzēkņi. Tie ir Rūdolfs Miķelsons, kārķēnietes Elza Zane Zirne un Alīna Veidemane, Ainis Žīgurs, Miks un Roberts Mazuri. R. Reinholds piebilst, ka potences ir vēl dažiem.

Degradācijas pazīmes jau redzamasKultūras ministrijā ir iecerēts mūzikas skolās samazināt stundu skaits, argumentējot, ka bērniem būs interesantāk mācīties. Viņi esot pārlieku noslogoti. Pagaidām izskanējušas tikai neoficiālas runas par gaidāmo reformu. Līdz šim pianisti savu priekšmetu mācījās astoņus gadus, pūtēji - sešus. "Pašlaik vīd doma, ka turpmāk visi mācīsies četrus gadus un pēc tam varēs stāties mūzikas vidusskolā, nepazeminot tajā iestāšanās prasību līmeni.

Kurš to spēs? Man žēl, ka daudzas atbildīgas amatpersonas to nesaprot. Neviens, kurš šo reformu gatavo, nav strādājis mūzikas skolā. Piemēram, ministres Sarmītes Ēlertes padomnieks Egils Šēfers izglītību guvis Amerikā un tur neesot kā Latvijā. Vai tas ir arguments?" norūpējies skolas direktors.

Viņš piebilst, ka muzikālās izglītības degradācijas iezīmes jau redzamas. Piemēram, daudzās skolās vairs neseko jauno vijolnieku roku un pirkstu nostādījumiem. Kopējā aina vēl nav traģiska, taču stundu skaita samazinājuma dēļ tā notiek.

Viņš domā, ka pašlaik skola dzīvo uz robežšķirtnes, jo rodas jautājums, vai arī nākotnē skolā izaugs dažādu konkursu laureāti, vai valcēnieši spēs konkurēt ar lielo pašvaldību skolām, kuras neskars gaidāmās reformas, jo pašvaldībām ir iespējas atbalstīt savas mūzikas un mākslas skolas. Tām nesamazināsies mācību stundu skaits. Vai valcēnieši turpmāk spēs sacensties ar kaimiņvalstu talantīgajiem mūziķiem pie samazinātā stundu skaita?

"Iespējams, teorija skolā patiešām jāmāca mazāk un programma jāpārskata. Pašlaik Latvijā teorijas prasības bērnu skolās atbilst tādam līmenim, kā citās Eiropas valstīs ir augstskolās. Taču specialitātēs prasību līmeni nedrīkst samazināt," pārliecināts R. Reinholds.

Direktors piebilst vēl asāk un uzskata, ka stundu skaita samazināšana specialitāšu priekšmetos ir kaitnieciska. Austrumu un Āzijas valstīs process ir tieši pretējs, un viņi aizvien pārliecinošāk konkurē ar Eiropas jaunajiem mūziķiem. Latvijai ir jādomā, kā nesagraut līdz šim būvēto sistēmu.

Skolās nav koncertmeistaru. J. Cimzes mūzikas skolas administrācija speciālajā mūzikas žurnālā "Partita" pirms mēneša ievietoja sludinājumu, ka meklē metālpūšamo instrumentu pedagogu. Pagaidām atsaukšanās nekādas.

Mūzika ir gaistoša mākslaValkā mēdz salīdzināt visas interešu izglītības skolas. Par to savs viedoklis ir arī G. Freibergam. Viņš uzskata, ka mūzikas, mākslas un sporta skolas ir ļoti atšķirīgas mācību iestādes un tās nedrīkst salīdzināt. Ja mākslas skolā audzēknis praktiski visu darbu paveic skolā, turklāt kopējā stundā, tad mūziķim jāstrādā individuāli un ne tikai mācību stundā, bet arī mājās.

"Mūzikas skola vairāk līdzinās sporta skolai, kurā, lai kaut ko nozīmīgu sasniegtu, liela nozīme ir individuālajam darbam. Ikviena lieta nemitīgā darbā prasa milzu slīpēšanu. Tēlotājmāksla ir subjektīvāk vērtējama. Nevēlos sacīt, ka mūzika ir mazāk interesanta, taču, pabeidzot un ierāmējot kādu mākslas darbu, tas kļūst par konstantu un vērtējamu lielumu.

Mūzika ir gaistoša māksla, taču mūziķim jāprot īstajā laikā uzspiest uz īstā taustiņa, turklāt ar īsto pirkstu. Tur nepastāv jēdziens - gandrīz bemols. Arī sportā lielākoties viss mērāms sekundēs un centimetros," salīdzina skolas direktors.

R. Reinholds aicina visus bērnu vecākos veicināt mācīšanos mūzikas skolā. "Esmu novērojis, ka praktiski visi jaunie aktieri ir labi dziedoši un muzikāli. Viņi lielākoties ir beiguši mūzikas skolu. Ikvienam, kurš turpmākajā dzīvē tēmē uz mākslinieciskajām jomām, mūzikas izglītība ļoti noderēs un palīdzēs. Tas cilvēku bagātina un dod viņam lielākas iespējas," nešaubās R. Reinholds.

Fakti:J. Cimzes Valkas mūzikas skolā 65 gados> Skolā ir mācījušies vairāk par 1000 audzēkņiem> Skolu absolvējuši - 787> Savu turpmāko dzīvi ar mūziku saistījuši - 100> Valsts nozīmes konkursos piedalījušies un par laureātiem kļuvuši 64> Par starptautisku konkursu laureātiem kļuvuši 23> Mācību gada laikā notiek apmēram 50 koncertu> Skolā strādā 14 pedagogi un mācās apmēram 200 bērnu

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mūzikas skolas jūtas apdraudētas un domā, kā nesagraut līdz šim būvēto sistēmu

Kategorijas